Vilciens Rīga – Maskava piestāj Valmierā. Tikšanās ar jauno rakstnieci Sabīni Košeļevu.

 

Teksts un FOTO: Sandra Gredzena, portāls "Valmieras Ziņas"

 

Šis nav 1.aprīļa joks un Valmiera pilnīgi noteikti nav pietura šajā maršrutā, bet vakar, 7.februārī, Valmieras Integrētajā bibliotēkā viesojās jaunā latviešu rakstniece Sabīne Košeļeva. Autore par savu grāmatu “Rīga – Maskava” 2016.gadā saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija literatūrā”, bet tikties ar rakstnieci mūsu pilsētā ierosināja Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktores vietnieks, latviešu valodas un literatūras skolotājs Māris Bušmanis. Viņš kopā ar saviem 11.b klases skolēniem lasījis un analizējis Sabīnes grāmatiņu literatūras stundās.

Apakšvirsraksts grāmatai ir „21.gadsimta mīlasstāsts”, kas savijies starp krievu un latišku. Viņi arī ir grāmatas galvenie varoņi, kuriem nav doti konkrēti vārdi. Bet grāmata nav tikai par mīlestību, tajā atspoguļojas arī ģimenes radu raksti,  krievu un latviešu savstarpējās attiecības, parādās apkārtējā vide un notikumi pasaulē. Rakstnieces ģimene gan par grāmatu uzzinājusi tikai tad, kad Sabīne to jau gatavu viņiem uzdāvinājusi, daži radinieki tajā atpazinuši arī sevi, bet apvainojies neviens neesot.

Grāmata it kā veidota divās daļās. Sākumā rakstniecei ir mūsdienīga sarunvaloda, ar palielu devu ironijas un sarkasma par savas ģimenes līkločiem un raksturiem, attieksmi pret krieviem. Tad ir robežšķirtne, un otro daļu it kā rakstījis pavisam cits cilvēks, tajā ieskanas traģiskas notis, parādās nopietnība, smeldze, pārdomas.

Tikšanās laikā jaunieši uzdeva jautājumus un gribēja noskaidrot vairākus faktus par pašu autori un grāmatas tapšanu. Mini romāns nav gluži Sabīnes autobiogrāfija, taču tajā, protams, ir kaut kas no personīgās dzīves un pieredzes. Grāmata tapusi diezgan ilgā laika posmā. Kā saka pati Sabīne, viņa tekstus lēnām čunčinājusi. Rakstīšanai vajag mieru un laiku, bet tieši šo apstākļu dēļ pagaidām vairāk nekas nopietns un liels nav uzrakstīts, jo grūti apvienot radošu vaļasprieku ar pilnas slodzes darbu (Sabīne ir žurnāliste interneta medijos), taču kaut kas ik pa laikam tiek ierakstīts sarkanā kladītē, šad un tad Sabīni var dzirdēt prozas lasījumos. Viņa cer, ka kaut kad grāmata tiks izdota arī krievu valodā un vēl Sabīne vēlas kaut ko uzrakstīt bērniem.

Mūsdienās, kad daudzi jaunieši vispār nelasa grāmatas, Sabīne atzinās, ka viņa iemācījusies lasīt jau trīs gadu vecumā. Viņai ļoti patikušas Žila Verna grāmatas un „Brīnumzemes pasaku” sērija, pēc tam pievērsusies Remarkam, Hemingvejam, Selindžeram, no latviešu autoriem tuvākas ir Nora Ikstena un Inga Ābele.

Atsevišķs stāsts ir arī par grāmatas vāka dizainu. Ir bijuši vairāki varianti, taču Sabīne gribējusi kaut ko askētisku, līdz tapušas vilciena sliedes bezgalības zīmē uz balta fona. Jācer, ka šī bezgalības zīme būs arī kā turpinājums Sabīnes rakstniecībai…

Sabīnes ierašanās Valmierā ir īpaša, jo tieši 7.februārī ir viņas dzimšanas diena! Ir svētku kliņģeris, ir ziedi un īpašs dāvanu maisiņš, kura saturu veido grāmatā minēti komponenti un skolēnu mīļākie citāti.

Lai arī Sabīne ir 29 gadus jauna un nav zināms, kā veidosies viņas turpmākā rakstnieces karjera,  dažas viņas atziņas ir vērts paturēt prātā:

  • Patiesa laime, tāpat kā patiesa nelaime, ir klusa.
  • ..labs cilvēks ir tas, kas nedara sliktu sev un citiem. Tāds, kas ir atradis iekšējo līdzsvaru, kas dzīvo mierā ar sevi un ļauj to darīt arī pārējiem.