“Jāņparka apkaimes stāsti” rosina apkaimes kopienas saliedēšanos

“Jāņparka apkaimes stāsti” rosina apkaimes kopienas saliedēšanos

 

Kur ir, tur rodas – tā var teikt par Jāņparka attīstību pēdējā gada laikā. Līdz šim portāls “Valmieras Ziņas” vairākkārt pievērsa uzmanību Jāņparka skumjajam skatam. Pa retam nopļauta zāle, piedrazota apkārtne, dubļaini celiņi, neesošs apgaismojums un galvenais – nekādas attīstības vīzijas. Tas viss mainījās Valmieras novada fonda rīkotajā domradē pērn septembrī, kas apkaimes aktīvie iedzīvotāji apvienojās un sāka īstenot savas idejas. Drīz vien sekoja sakopšanas talkas, parka rotāšana Ziemassvētkos, pasākums Lieldienās. Parkā norisinājās arī Jāņu svinēšana un koncerts pilsētas svētku laikā. Savukārt 29.jūlijā ikviens interesents tika aicināts uz pikniku “Jāņparka apkaimes stāsti”.

 

Pasākumu rīkoja Valmieras integrētā bibliotēka sadarbībā ar Jāņparka aktīvajiem iedzīvotājiem, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu savai apkaimei. Sarunu vadīja stāstniece Agita Lapsa, nelielu ieskatu Jāņparka apkaimes pagātnē sniedza vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, ar saviem stāstiem dalījās vietējie iedzīvotāji.

Agita Lapsa portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja:

“Šī pasākuma uzdevums ir apzināt Jāņparka apkaimes vēsturi un iedzīvotāju dzīvesstāstus, tādējādi iepazīstinot un satuvinot kopienas ļaudis. Mēs ceram, ka, savedot cilvēkus kopā, iespējams, radīsies jaunas idejas un enerģija kopīgai sadarbībai Jāņparka attīstībai.”

 

Valmieras integrētai bibliotēkai jau bija pieredze ar stāstu vākšanu par vienu no Valmieras apkaimēm – Krāču kaktu, taču šīs aktivitātes notika nevis pēc iedzīvotāju, bet organizatoru iniciatīvas. Jāņparkā ir sperts nākamais solis, jo pati kopiena paudusi vēlmi apzināt savas apkaimes vēsturi, lai to izmantotu kā pamatu turpmākajai attīstībai, uzsver bibliotēkas pārstāve.

Agita Lapsa, uzklausot jāņparciešu ģimeņu dzīvesstāstus, nonākusi pie dažiem jaunatklājumiem arī sev, lai gan pati bērnībā ir dzīvojusi šajā apkaimē. Iedzīvotāju stāsti atklāj, ka tagadējā Jāņparka apbūve un iedzīvotāju kopiena veidojusies 20.gs. 20.gados, kad uz Valmieru pārcēlušies ļaudis no apkārtējiem pagastiem. Lielākoties viņu nodarbošanās bijusi amatniecība un tirdzniecība. Nākamais jauno iedzīvotāju vilnis bijis 20.gs 50.-60.gadi, kad pēc kara nopostītajā pilsētā ļaudis meklējuši iespēju uzbūvēt sev mājokli. Daudzas no tolaik celtajām mājām tapušas no būvmateriāliem, kas iegūti no māju drupām Valmieras centrā. Izlaužot drupās 1000 ķieģeļus, katrs iedzīvotājs varējis saņemt 100 ķieģeļus savām vajadzībām. Tādēļ drupas novākt devās visa ģimene, lai iegūtu materiālus mājas celtniecībai.

 

Jāņparka apkaimes vēsture sākas daudz senāk, 17.gadsimtā. Par to atgādināja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Apkaimes pirmsākumi meklējami Jāņa muižiņā, kura atradās tagadējā veikala Rimi Hyper vietā. Tā kā cauri apkaimei uz pilsētas centru veda stratēģiski nozīmīgais ceļš no Sanktpēterburgas un Rietumeiropu, pilsētas pievārtē tika uzbūvēts krogs, kur pašlaik atrodas pansionāts, kā arī zirgu pasts, kur šobrīd ir Valsts Zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa. Vēl jāpiemin arī Vidzemes draudžu skolotāju seminārs (1839—1853), ko vadīja Jānis Cimze. Šajā vēsturiskajā ēkā pašlaik atrodas Zemessardzes 2.vidzemes brigādes štābs. Apkaimē ietilpst arī Valmieras Valsts ģimnāzijas ēka, kas celta 1902. gadā Vidzemes Skolotāju semināra vajadzībām. Pārējā apkaime līdz pat 20.gs. nav bijusi apbūvēta. Jāņparka kā pilsētas daļas attīstība Valmierā aizsākas reizē ar šaursliežu dzelzceļa līnijas Smiltene–Valmiera–Ainaži būvniecību 20.gs. sākumā, kad pilsētas pašvaldība uzsāka zemes gabalu iznomāšanu ar izpirkuma tiesībām.

Agita Lapsa uzver, ka “Jāņparka apkaimes stāsti” ir veltīti cilvēkiem, nevis ēkām. Viena no atklāsmēm, ko viņa ir guvusi  – Jāņparkā ir dzīvojuši ļoti radoši ļaudis. Piemēram, Roberts Treimanis, kurš pagājušā gadsimta 60.-70. gados ir bijis kaislīgs motobraucējs un piedalījies leģendārajās sacensībās “Gaujas kauss”, pats ir uzbūvējis blakusvāģi solo motociklam. Savukārt viņa meita Grieta Straume ir talantīga drēbniece-modelētāja. Turpat kaimiņos, Upes ielā, tapa Arnolda Ziediņa būvētā automašīna-amfībija. Viens no zināmākajiem Jāņparka iedzīvotājiem bijis grāmatu izdevējs un mākslas cienītājs Jānis Dūnis. Viņa greznais vasaras nams celts Kazarmju ielā 20.gs. 30.gados. 

 

Jāņparka aktīvo iedzīvotāju pārstāve Anna Broka uzsvēra, ka šis pasākums ir kārtējais apliecinājums, ka daudzas lietas var notikt, apvienojoties cilvēkiem ar līdzīgiem mērķiem. 

“Mēs sākām ar nelieliem publiskiem pasākumiem sakopšanas talkām un parka rotāšanu Ziemassvētkos, kas izraisīja pašvaldības interesi iesaistīties gan svētku organizēšanā, gan infrastruktūras uzlabošanā. Parka vizuālās pārmaiņas ir svarīgas, jo tas ir atgādinājums, ka nedrīkst atstāt novārtā vēsturi un vidi. Katrs jauns pasākums izraisa arvien lielāku interesi iedzīvotājiem un noved pie jauna pasākuma rīkošanas. Mēs priecājamies par Valmieras integrētās bibliotēkas iesaistīšanos mūsu idejas īstenošanā. Tas ir vēl viens solis tuvāk mūsu mērķim, kuru vēl neesam sasnieguši. Parkam ir nepieciešams detālplānojums. Ceram, ka jaunā novada pašvaldība tam paredzēs līdzekļus budžetā. Tas būtu nopietns apliecinājums, plānojot parka turpmāko attīstību.”

 

Pasākums notika sadarbībā ar Valmieras bibliotēku Eiropas Kultūras fonda pilotprojektā “Eiropas izaicinājums 2021” (#TheEuropeChallenge): kā dažādas kopienas visā Eiropā veicina publisko telpu veidošanu un rosina demokrātiskas sarunas.

Valmieras bibliotēka, sadarbojoties ar vietējām kopienām, palīdz veicināt iedzīvotāju līdzdalību dažādos procesos, kā arī atgādina par iespēju biedrībām savām vajadzībām izmantot bibliotēkā pieejamos resursus – informāciju, tehnoloģijas, telpas.

 

Autors: Valmieras Ziņas +FOTO

02.08.2021