Oleru muižā bērni tiekas ar vārda meistariem

Aprīļa sākumā visā Latvijā norisinājās akcija “Satiec savu meistaru”. Šai laikā dažādu amatu pratēji meistardarbnīcās dalījās ar savām zināšanām, iedrošināja sākt ko jaunu un paši ar savu personības starojumu kalpoja par iedvesmas avotu citiem.

            2.aprīlī deviņiem Ķoņu skolas skolēniem - Ģirtam, Baibai un Vairai Pugačoviem, Alisei Zirnei, Jānim Laizānam, Ainim Spalvam, Agatei Irmai Bētakai, Zanei Lezdiņai un Laurai Smikai - bija iespēja doties uz Rūjienas novada Oleru muižu, kur notika stāstnieku meistardarbnīca. Te tad nu katrs ieguva skaistu dzīves pieredzi par to, kā viesmīlīgi uzņemt ciemiņus, cik mājīgi un sirsnīgi pulcēties ap īstu saimes galdu, ka lielie stāsta brīnišķīgus stāstus, kuri pārsteidz ar valodas bagātību un pat aktierisku meistarību, ka pašiem nemaz nav bail uzstāties svešiem cilvēkiem, ja radīta draudzīga un labvēlīga gaisotne un ka ir pat interesanti pulcēties kopā trim paaudzēm. Kas bija tie, kuri pulcējās?

Oleru muižā tikās Vidzemes stāstnieku kopa un tās atbalstītāji no Valmieras, Cēsīm, Mazsalacas un Rūjienas novada, kā arī pavisam jauni stāstnieki no Ķoņu skolas, kuri savas stāstnieku gaitas sākuši nesen. Valmieras integrētās bibliotēkas darbiniece Agita Lapsa, viena no Vidzemes stāstnieku kopas koordinatorēm, pēc sarīkojuma atzina, ka „ darbnīcas mērķis bija turpināt sabiedrības iepazīstināšanu ar stāstniecības tradīciju, demonstrēt tās daudzveidīgās izpausmes un caur to iedvesmot citus darboties līdzi”. Manuprāt, tas arī pilnā mērā izdevās.

Jāteic, ka tik sirsnīgu uzņemšanu mazie skolasbērni noteikti nebija gaidījuši. Ieejot Oleru muižas plašajā un mājīgajā ēdamzālē, katrs tika uzrunāts, apmīļots un pilnīgi noteikti jutās gaidīts. Ne vēsts no bažām par uzstāšanos! Kad Anastasija Lūkina tā īpaši nolika krēslu, apsēdās un ap sevi sapulcināja mūsu skolniekus, saruna notika vienā acu līmenī. Pie sevis nodomāju, vai bērni bieži šādu situāciju ir piedzīvojuši, izjūtot neviltotu interesi un gatavību pacietīgi klausīties tajā, ko viņi stāsta. Un arī viss tālākais - Māras Mellēnas, valsts atbalstītās tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas bērniem un jauniešiem „Pulkā eimu, pulkā teku”krustmātes,- ierašanās, katru apmīļojot un jau pašā sākumā lieliski demonstrējot savas stāstnieka prasmes, un arī visu pārējo stāstnieku sniegums radīja tik dabiski atbrīvotu un sirsnīgu gaisotni, ka arī ikviens jaunais stāstnieks savu „mājasdarbu”- stāstāmo teiku vai pasaku- izstāstīja tik interesanti un aizrautīgi, cik nu tas viņam bija iespējams. Kad Māra pēc visu  kopīgi izstāstītas pasakas jautāja, kurš būtu gatavs šo pasaku izstāstīt viens pats, un pieteicās mūsu Alise Zirne, es sākumā bažījos, kā viņai veiksies. Bet Alise, kura skolā stundās 15 minūtes nevar nosēdēt mierā, šeit gandrīz triju stundu (ar pusdienu pauzīti) laikā varēja koncentrēt uzmanību un noslēgumā lieliski demonstrēja savu stāstnieces talantu, saņemot aplausus un vispārējas ovācijas. Šādus brīžus mēs, lielie, saucam par zvaigžņu brīžiem, un Alise tādu piedzīvoja Oleru muižā. Bet arī pārējiem acis zibēja, redzot, kā lielie stāsta, rāda un ar aizrautību darbojas. Pēc sirsnīgām atvadām un dāvanu saņemšanas mēs tikām no mājas saimniekiem Kārļa un Ievas īpaši pagodināti ar ekskursiju pa muižas pagrabiem un parku. Un tas viss kopā bija jauki un neaizmirstami. Paldies visiem, kuri piedalījās un rūpējās ne tikai par stāstniecības tradīciju pilnveidošanu, bet arī cienāja ar gardumiem un ar kopīgu pacilātību piepildīja mūsu emociju krātuvītes! Paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par transportu!

Agrita Gruzdiņa