2021-2027 budžets: 181 miljons cīņai ar krāpšanu, kas skar ES budžetu

Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021. — 2027. gadam, Komisija ierosina piešķirt EUR 181 miljonus, lai atbalstītu dalībvalstu centienus cīņā pret krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem, kas ietekmē ES budžetu.

Jauno ES krāpšanas apkarošanas programmu finansēs mērķtiecīgu apmācība un apmaiņu ar informāciju un labāko praksi starp krāpšanas apkarošanas iestādēm visā Eiropā. Tā arī sniegs atbalstu izmeklēšanas darbībām, iegādājoties tehnisko aprīkojumu, ko izmanto krāpšanas atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī lai atvieglinātu piekļuvi drošām informācijas sistēmām.

“Jaunā ES krāpšanas apkarošanas programma sniegs reālu ieguldījumu cīņā pret krāpšanu un korupciju, kas negatīvi ietekmē ES budžetu. Sadarbības pastiprināšana starp dalībvalstu izpildvaras iestādēm un to nodrošināšana ar modernākajiem izmeklēšanas instrumentiem krāpnieku identifikāciju, kontrabandistu apturēšanu un korupciju publiskā iepirkuma procedūrās padara ievērojami efektīgāku" teica Ginters H. Etingers, Eiropas budžeta un cilvēkresursu komisārs.

Programmas konkrētie mērķi būs trejādi, kā aprakstīts turpmāk:

 graph

Jaunā programma aizstāj programmu “Hercule III”, kurai pēdējos gadus ir bijusi pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar ES budžetu, valsts un vietējā līmenī. Veiksmīgu projektu piemēri ietver finansējumu digitālās kriminālistikas aprīkojumam, kas ir bijis nozīmīgs, dodot Francijas muitai iespēju veikt muitas operācijas pret kontrabandu un izvairīšanos no PVN maksājumiem 2016. gadā; apmācību finansēšana meklētājiem suņiem, kas palīdzēja Grieķijas muitai konfiscēt 250 miljonus kontrabandas cigarešu 2016. gadā; un progresīvu IT rīku izstrāde, kas deva iespēju tiesībaizsardzības iestādēm visā Eiropā konstatēt novirzes tirdzniecības plūsmās un atklāt nopietnus krāpšanas gadījumus saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu importu 2017. gadā.

Ar līdzekļiem, kas būs pieejami saskaņā ar jauno ES krāpšanas apkarošanas programmu finansēs līdzīgus projektus, kā arī apmācību un ekspertu konferences, kas sekmēs informācijas apmaiņu un starptautisko sadarbību. Programma arī atbalstīs dalībvalstu muitas iestāžu kopīgus izmeklēšanas centienus, jo šādas kopīgas darbības ir galvenais elements pārrobežu noziedzīgos tīklu sagraušanā. Paredzams, ka programma dos ievērojamu pievienoto vērtību, papildinot un atbalstot dalībvalstu centienus apkarot krāpšanu un korupciju.

Priekšvēsture

Papildus darbībām, ko agrāk finansēja saskaņā ar programmu “Hercule III”, jaunā ES krāpšanas apkarošanas programma sniegs atbalstu operatīvajām un izmeklēšanas darbībām, tostarp, izmantojot drošas IT sistēmas, un veicinot pārkāpumu ziņojumus no dalībalstīm un riska pārvaldību valstu līmenī. Programmu pārvaldīs un īstenos Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Šodien iesniegtais priekšlikums saistībā ar jauno ES krāpšanas apkarošanas programmu ir daļa no Komisijas priekšlikuma nākamajam ES ilgtermiņa budžetam, ko Komisija pieņēma 2018. gada 2. maijā.

Darbības, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, izmantojot jaunu pastiprinātu un saskaņotu finansējuma programmu, ir daļa no plašākas pieejas, kas īsteno tādu pašu mērķi. Nākamo ES ilgtermiņa budžetu īstenos, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tiesiskā un institucionālā sistēmā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. 

Piemēram, Komisijas priekšlikuma (2018. gada 23. maijs) grozīt “OLAF regula” [1] mērķis ir nodrošināt ciešu sadarbību starp OLAF un nesen izveidoto Eiropas Prokuratūru (EPPO[2] attiecībā uz krāpšanas atklāšanu un izmeklēšanu saistībā ar ES finanšu interesēm visā ES. Citu pasākumu vidū ir paredzēts īstenot Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“PIF direktīva”) [3]

Turpmākie pasākumi

Ātra vienošanās par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un tā nozaru priekšlikumiem ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka ES fondi sāk dot rezultātus vietējā līmenī, cik drīz vien iespējams.

Kavējumi, līdzīgi tiem, kas bija vērojami pašreizējā 2020. — 2014. gada budžeta perioda sākumā, nozīmētu, ka svarīgu izmeklēšanas un kriminālistikas aprīkojumu nevarēs iepirkt un atbalsts dalībvalstu izpildiestādēm nebūs iespējams. Tas varētu negatīvi ietekmēt cīņu pret krāpšanu, kaitējot ES nodokļu maksātājiem.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, no kuras ieguvēji būs visi.

Vairāk lasīt šeit