Adekvāta minimālā alga darba ņēmējiem visās ES dalībvalstīs

Adekvāta minimālā alga var arī palīdzēt samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, jo sieviešu, kuras saņem minimālo algu, ir vairāk nekā vīriešu. Priekšlikums arī palīdz aizsargāt darba devējus, kas maksā pienācīgu atalgojumu darba ņēmējiem, nodrošinot godīgu konkurenci.

Pašreizējā krīze jo īpaši skārusi nozares, kurās ir lielāks zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars, piemēram, uzkopšanas, mazumtirdzniecības, veselības un ilgtermiņa aprūpes, kā arī sociālās aprūpes jomu. Pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšana darba ņēmējiem un nodarbinātu personu nabadzības samazināšana ir svarīga ne tikai krīzes laikā, bet arī ilgtspējīgai un iekļaujošai ekonomikas atveseļošanai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Šodienas priekšlikums par adekvātu minimālo algu ir svarīgs signāls tam, ka arī krīzes laikā ir darbs ir jāciena. Mēs esam pieredzējuši to, ka daudziem cilvēkiem vairs neatmaksājas strādāt. Darba ņēmējiem vajadzētu būt pieejamai adekvātai minimālajai algai un pienācīgam dzīves līmenim. Šodien mēs ierosinām minimālās algas satvaru, pilnībā respektējot valstu tradīcijas un sociālo partneru brīvību. Uzlabojot darba un dzīves apstākļus, ne tikai aizsargāsim darba ņēmējus, bet arī darba devējus, kuri maksā pienācīgas algas un rada pamatu taisnīgai, iekļaujošai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai.”

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “Svarīgi nodrošināt, lai arī zemu atalgotie darbinieki būtu ieguvēji ekonomikas atveseļošanas. Ar šo priekšlikumu Eiropas Komisijas vēlās nodrošināt, ka darba ņēmēji Eiropas Savienībā var nopelnīt pienācīgu iztiku neatkarīgi no tā, kur viņi strādā. Izšķiroša nozīme sarunās par algām gan valstiskā, gan katra uznēmuma līmenī ir sociālajiem partneriem. Mēs atbalstām sociālo partneru rīcības brīvību patstāvīgi vienoties par algām, un, ja tas nav iespējams, mēs piedāvājam satvaru, kas palīdzēs dalībvalstīm noteikt minimālās algas.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits: “Gandrīz 10 % ES darba ņēmēju dzīvo nabadzībā. Tas ir jāmaina. Cilvēkiem, kuriem ir darbs, nevajadzētu būt grūtībām savilkt kopā galus. Minimālās algas ir jāpielāgo citām algām, kas pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājušās, atstājot minimālās algas novārtā. Darba koplīguma slēgšanas sarunām vajadzētu būt “zelta standartam” visās dalībvalstīs. Adekvātas minimālās algas nodrošināšana ir skaidri paredzēta Eiropas sociālo tiesību pīlāra 6. principā, ko ir apstiprinājušas visas dalībvalstis, tāpēc mēs paļaujamies uz to, ka tās turpinās pildīt savas saistības.”

Minimālo algu satvars, kurā pilnībā ievērotas valstu kompetences un tradīcijas

Minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, un 6 dalībvalstīs (Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā) minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta un/vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Ņemot to vērā, ar ierosināto direktīvu izveido satvaru, kas uzlabos minimālās algas adekvātumu un nodrošinās darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES. Komisijas priekšlikumā ir pilnībā ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā. Tajā dalībvalstīm nav noteikts pienākums minimālo algu noteikt tiesību aktos, kā arī nav paredzēts kopējs minimālās algas līmenis.

Valstīs, kurās ir plašs darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums, parasti ir mazāks zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars, mazāka algu nevienlīdzība un augstākas minimālās algas. Tāpēc Komisijas priekšlikuma mērķis ir veicināt kolektīvās sarunas par algām visās dalībvalstīs.

Valstīm, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, būtu jāievieš nosacījumi, lai minimālā alga tiktu noteikta atbilstošā līmenī. Šie nosacījumi jo īpaši ietver skaidrus un stabilus minimālās algas noteikšanas kritērijus, indikatīvas atsauces vērtības, pēc kurām novērtēt adekvātumu, un regulārus un savlaicīgus minimālo algu atjauninājumus. Šīs dalībvalstis tiek arī aicinātas nodrošināt samērīgu un pamatotu minimālās algas diferencēšanu un atskaitījumu izmantošanu un sociālo partneru efektīvu iesaistīšanu likumā noteiktās minimālās algas noteikšanā un atjaunināšanā.

Visbeidzot, priekšlikums paredz uzlabot katrā valstī noteiktās minimālās algas aizsardzības izpildi un uzraudzību. Atbilstība un efektīva izpilde ir būtiska, lai darba ņēmēji varētu faktiski saņemt minimālās algas aizsardzību un uzņēmumi būtu aizsargāti pret negodīgu konkurenci. Ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par saviem minimālās algas aizsardzības datiem.

Vairāk lasīt šeit