Dalībvalstu atbilstība ES tiesību aktiem 2018. gadā

Ziņojumā par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību izklāstīts, kā Komisija nodrošinājusi ES tiesību aktu pārraudzību un izpildi 2018. gadā. Tiešsaistē pieejamais vienotā tirgus rezultātu apkopojums, kas arī tika publicēts šodien, novērtē ES/EEZ valstu darbības rezultātus ES vienotajā tirgū un norāda uz nepilnībām, kuru novēršanā valstīm un Komisijai savi pūliņi būtu jāpastiprina.

2018. gada ziņojums liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu ierosināto pienākumu neizpildes lietu skaits ir nedaudz palielinājies (par 0,8 %, attiecīgi 1559 lietas un 1571 lieta). 2016. gadā tika sasniegts piecu gadu laikposmā vislielākais lietu skaits, bet laikā no 2016. līdz 2018. gadam tas samazinājās par 5 % . Galvenās politikas jomas bija vides, mobilitātes un transporta joma, kā arī iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU joma. Ikreiz, kad ES tiesību akti netiek pareizi piemēroti, iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek liegta iespēja izmantot ES tiesību aktos garantētās tiesības un priekšrocības. Piemēram, vides jomā Komisija turpināja veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Gaisa kvalitātes direktīvai attiecībā uz PM10 un slāpekļa dioksīda (NO2) robežvērtībām, kā arī pārraudzības sistēmām visā ES.

Par novēlotu transponēšanu visvairāk ierosinātu lietu bija pret Kipru, Beļģiju un Spāniju, vismazāk — pret Igauniju, Dāniju un Itāliju. Visvairāk izskatīšanā esošo lietu par ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu un/vai nepareizu piemērošanu pērn bija pret Spāniju, Itāliju un Vāciju, savukārt vismazākais kopējais ierosināto lietu skaits bija pret Igauniju. Vairākums jauno lietu par pienākumu neizpildi 2018. gadā tika ierosināts tādās politikas jomās kā ES iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, kā arī mobilitāte un transports (sk. 3. diagrammu).

Centieni novērst ES direktīvu novēlotu transponēšanu

Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot ES tiesību aktos paredzētās priekšrocības, ir būtiski, lai dalībvalstis Eiropas direktīvas savā valsts tiesību sistēmā transponētu termiņā.

2018. gadā jaunu pienākumu neizpildes (novēlota transponēšana) procedūru skaits kritās par vienu ceturtdaļu (no 558 lietām 2017. gadā uz 419 lietām 2018. gadā). Vislielākais jaunu novēlotas transponēšanas lietu skaits Ž. K. Junkera vadītās Komisijas laikā bija 2016. gadā (847 lietas). Komisija pret lielāko daļu dalībvalstu sāka jaunas pienākumu neizpildes procedūras par to, ka tās valsts tiesību aktos laikā nav transponējušas ES personas datu aizsardzības noteikumus (Direktīvu (ES) 2016/680), kā par to iepriekš vienojušās pašas dalībvalstis. Lai veicinātu laicīgu un pareizu transponēšanu, Komisija turpināja palīdzēt dalībvalstīm, izveidojot īstenošanas plānus, specializētas tīmekļa vietnes un vadlīnijas un izplatot paraugpraksi ekspertu grupu sanāksmēs.

Pērn Komisija pret piecām dalībvalstīm ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību piemērot finansiālas sankcijas: Slovēnija (3 lietas: C-628/18, C-69/18 un C-188/18), Spānija (3 lietas: C-430/18, C-165/18 un C-164/18) un Beļģija (C-676/18), Īrija (C-550/18) un Rumānija (C-549/18) (1 lieta katrai valstij).

Vienotā tirgus rezultātu apkopojums (2019. gads)

Vienotā tirgus rezultātu apkopojumā sniegts detalizēts pārskats par to, kā 2018. gadā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) piemēroti ES vienotā tirgus noteikumi, cik atvērti un integrēti ir konkrēti tirgi, cik lielu ieguldījumu dalībvalstis ir sniegušas vairākos ES instrumentos, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību.

Atkarībā no rezultātiem 2018. gadā dalībvalstīm tika piešķirtas 153 zaļās, 137 dzeltenās un 59 sarkanās kartītes, kas rāda, kurās jomās valstu rezultāti bijuši lieliski (zaļā kartīte), vidēji (dzeltenā kartīte) vai zem vidējā līmeņa (sarkanā kartīte).

Pārskats (sk. 4. diagrammu pielikumā) liecina, ka, neraugoties uz preču un pakalpojumu tirdzniecības tālāku paplašināšanos, ir atsevišķas politikas jomas, kurās stāvoklis kopš 2017. gada ir pasliktinājies. Dalībvalstis uzlaboja dažu vienotā tirgus instrumentu darbību, piemēram, portālu Tava Eiropa un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Tomēr vairākās politikas jomās valstis saņēma vairāk sarkano kartīšu nekā iepriekšējā gadā, piemēram, par publiskā iepirkuma sistēmu taisnīgumu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Tas pats attiecināms uz sadarbību ES izmēģinājuma projektos.

Kopumā vislabākie rezultāti bija Portugālei, Slovākijai, Somijai, Zviedrijai un Lietuvai, bet visvairāk sarkano un dzelteno kartīšu saņēma Spānija, Itālija, Grieķija un Luksemburga.

Komisija reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām

Iedzīvotāji, uzņēmumi, NVO un citas ieinteresētās personas var ziņot par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, šim nolūkam izmantojot tiešsaistes sūdzību veidlapu portāla Europa sadaļā "Jūsu tiesības".2018. gadā lielākā daļa jauno sūdzību attiecās uz tiesiskumu un patērētāju tiesībām, iekšējo tirgu, rūpniecību, uzņēmējdarbību un MVU, kā arī nodarbinātības un sociālo lietu jautājumiem. Portālā SOLVIT, kas ir Komisijas un dalībvalstu neformāls problēmu risināšanas tīkls, iedzīvotāji un uzņēmumi var savām problēmām meklēt risinājumu citas ES valsts publiskā sektora iestādē.

Vairāk lasīt šeit