Eiropas Savienības finanšu nākotne

Eiropas Komisija publiskojusi septīto kohēzijas ziņojumu, kurā apskatīti ES reģionu rādītāji, izvērtēta pieredze, kas gūta no kohēzijas politikas līdzekļu izlietojuma krīzes gados, kā arī ieskicēts kohēzijas politikas virziens pēc 2020. gada.

Kohēzijas ziņojumā analizēta ES ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kritiski izvērtējot pašreizējo stāvokli Savienībā, un tajā secināts, ka Eiropas ekonomika sāk atlabt, taču vēl joprojām vērojamas atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī pašās dalībvalstīs.

Publiskā sektora investīcijas ES joprojām nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, taču reģioniem un dalībvalstīm vēl vairāk nekā agrāk nepieciešams atbalsts, lai pārvarētu grūtības, kas apzinātas pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni; te minama digitālā revolūcija, globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas un sociālā kohēzija, ekonomiskā konverģence un klimata pārmaiņas.

Ziņojums nav Komisijas galīgā priekšlikuma uzmetums, taču tas sagatavo augsni diskusijām par kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Tas atbalsta ES mēroga politiku, kurai būtu trīs galvenie uzdevumi: izmantot globalizācijas sniegtās izdevības, neatstāt nevienu novārtā un atbalstīt strukturālās reformas.

ES mēroga politika: pēdējos divdesmit gados kohēzijas politika bijusi rezultatīva visos ES reģionos, un tās finansējums ir bijis viens no lielākajiem investīciju avotiem. Ar tā palīdzību ES pēdējā desmitgadē tiešā ceļā radīti 1,2 miljoni darbvietu, jo daudzās dalībvalstīs ievērojami saruka izaugsmi veicinošas publiskās investīcijas.

Šobrīd ekonomiskās atšķirības starp reģioniem atkal lēnām izlīdzinās. Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni aizsāka diskusiju par to, vai turpmāk kohēzijas politikā būtu jākoncentrējas tikai uz mazāk attīstītajiem reģioniem.

Kohēzijas ziņojums reģionos uzrāda izaugsmi, taču tās tempi visur nav vienādi. Daudzi reģioni, kuros labklājības līmenis ir tuvu ES vidējam rādītājam, nav spējīgi pakāpties augstāk par vidēju ienākumu līmeni.

Daži reģioni vēl nav spējuši izmantot izdevības, ko sniedz globalizācija, un tā vietā ir izjutuši šī fenomena negatīvās sekas, jo tie nav varējuši pārkārtot rūpniecības nozari un tajos ir likvidētas daudzas darbvietas. Tāpēc tiem būs nepieciešams papildu finansiāls atbalsts, kas palīdzēs radīt jaunas darbvietas un īstenot strukturālās pārmaiņas.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka pašreizējais investīciju līmenis nav pietiekams, lai sasniegtu 2030. gadam nospraustos atjaunojamās enerģijas īpatsvara un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītājus. Tas nozīmē, ka visiem ES reģioniem būs nepieciešams papildu finansējums, lai īstenotu dekarbonizāciju.

Globalizācijas sniegto izdevību izmantošana: lai noturētos globālas tautsaimniecības apstākļos, reģioniem jāmodernizē sava tautsaimniecība un jārada pievienotā vērtība. Tā kā jaunajiem apstākļiem pielāgojušies vien nedaudzi ES reģioni, ir vajadzīgas papildu investīcijas inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā. Taču bez finansējuma būtu jāveicina efektīvas saiknes starp pētniecības centriem, uzņēmumiem un pakalpojumiem.

Rūpes par to, lai neviens netiktu atstāts novārtā: dažos reģionos vērojama masveida izceļošana, savukārt daudzas pilsētas pārpludina labāku dzīves apstākļu meklētāji, tostarp migranti. Lai arī ES nodarbinātības rādītājs ir sasniedzis nebijuši augstu līmeni, bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, joprojām ir augstāks nekā pirms krīzes.

Papildu finansējums būs vajadzīgs arī bezdarba samazināšanai, palīdzībai prasmju pilnveidošanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā un paralēli pasākumiem atstumtības un diskriminācijas mazināšanai. Bez šīm darbībām Savienībā nebūs iespējama sociālā kohēzija.

Atbalsts strukturālajām reformām: labāka publiskā pārvalde sekmē konkurētspēju un izaugsmi un maksimizē investīciju ietekmi. Tāpat kā pārdomu dokumentā, arī kohēzijas ziņojumā atzīts, ka reformām ar mērķi radīt izaugsmi veicinošu vidi, iespējams, būs vajadzīgs, lai tiktu nostiprināta saikne starp kohēzijas politiku un Savienības tautsaimniecības pārvaldību.

Vairāk lasīt šeit