EK nāk klajā ar pārdomu dokumentu par Eiropas nākotni līdz 2030. gadam

Īstenojot diskusiju par Eiropas nākotni, kas tika uzsākta ar Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu, Komisija šodien publicē pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam.

Šodien publicētais dokuments ir daļa no ES ciešās apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp attiecībā uz Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Pārskatot Eiropas problēmu plašumu un sniedzot ilustratīvus nākotnes scenārijus, dokumentā mēģināts virzīt diskusiju uz to, kā šos mērķus vislabāk sasniegt un kā Eiropas Savienība var palīdzēt to izdarīt līdz 2030. gadam. Pamatojoties uz pēdējo gadu laikā sasniegto, šie scenāriji uzsver nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, ja ES un pasaule vēlas nodrošināt ilgtspējīgu nākotni iedzīvotāju labklājības interesēs.

Gadu gaitā ES ilgtspējas jomā ir kļuvusi par līderi ar visaugstākajiem sociālajiem un vides standartiem, un tā aizstāv Parīzes klimata nolīgumu un tādas novatoriskas koncepcijas kā aprites ekonomika. Kopš savu pilnvaru termiņa sākuma Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir integrējusi ilgtspējīgas attīstības prioritātes visās politikas jomās.

Tomēr ES, tāpat kā pārējās pasaules valstis, saskaras ar sarežģītām, mainīgām un steidzamām problēmām, jo īpaši saistībā ar tās ekoloģisko parādu un klimata pārmaiņām, demogrāfiskajām pārmaiņām, migrāciju, nevienlīdzību, ekonomisko un sociālo konverģenci un spiedienu uz publiskajām finansēm. Turklāt arvien pieaugošie izolacionisma un nacionālisma vilinājumi ir pazīme, ka pārāk daudzi Eiropas iedzīvotāji nejūtas pietiekami aizsargāti šajā mainīgajā pasaulē. Nenoliedzamajiem faktiem nevajadzētu mums radīt bailes, bet gan iedvesmot mūs rīkoties.

Šodien publiskotajā pārdomu dokumentā uzmanība koncentrēta uz galvenajām politikas pamatnostādnēm pārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli, kuras ietver pāreju no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku, mūsu pārtikas sistēmas nelīdzsvarotības novēršanu, enerģētikas, ēku un mobilitātes piemērošanu nākotnes vajadzībām, kā arī nodrošina, ka pāreja notiek taisnīgi, nekur nevienu neatstājot novārtā. Dokumentā uzmanība pievērsta arī horizontālajiem veicinošajiem faktoriem, kam jābūt pamatā pārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli, t. sk. izglītībai, zinātnei, tehnoloģijai, pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai; finansēm, cenu politikai, nodokļiem un konkurencei; atbildīgai uzņēmējdarbībai, korporatīvajai sociālajai atbildībai un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; atvērtai un uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai; pārvaldībai un politikas saskaņotībai visos līmeņos. Dokumenta noslēgumā tiek uzsvērts, cik būtiski ir izlauzt ceļu pārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli pasaules mērogā, jo mūsu politikai būs tikai ierobežota ietekme uz planētu, ja citi īstenos pretēju politiku.

Dokumentā ir izklāstīti trīs scenāriji, lai rosinātu diskusiju par to, kā sekot līdzi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai Eiropas Savienībā. Šie scenāriji ir ilustratīvi: to mērķis ir piedāvāt dažādas idejas un rosināt debates un pārdomas. Eventuālais iznākums, visticamāk, varētu būt konkrētu elementu kombinācija no katra scenārija. Šie trīs scenāriji ir šādi:

  1. visaptveroša ES IAM stratēģija, kas virza ES un tās dalībvalstu darbības;
  2. Komisija turpina integrēt IAM visās attiecīgajās ES politikas jomās, bet nespiež dalībvalstis rīkoties;
  3. pastiprināta uzmanība ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot pašreizējos ilgtspējas mērķus ES līmenī.                                                                                                                                        Vairāk lasīt šeit