Izglītība un apmācība ES

Vienlaikus ar otro Eiropas Izglītības samitu Eiropas Komisija šodien publicējusi 2019. gada izglītības un apmācības pārskatu, kurā analizēts, kā ES un tās dalībvalstīs attīstās izglītība un apmācība. 2019. gada pārskats liecina par turpmāku virzību uz svarīgiem ES izglītības un apmācības mērķiem un arī uzsver nepieciešamību labāk atbalstīt skolotājus un padarīt skolotāja profesiju pievilcīgāku.

Šogad pārskatā, kas izdots jau astoto reizi pēc kārtas, galvenā uzmanība pievērsta skolotājiem. Tajā ietverti un analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rīkotās plašās skolotāju aptaujas rezultāti. Šis jaunākais skolotāju un skolēnu starptautiskais apsekojums parādīja, ka skolotājiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu labāk risināt neatliekamos jautājumus, tādus kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, studenti ar īpašām vajadzībām un daudzkultūru klases. Lai lūkotu rast atbildes uz šiem jautājumiem, pārskatā ieteikts sagatavot pietiekamu skaitu skolotāju sistēmas ietvaros un visos priekšmetos un gādāt par viņu sadalījumu starp pilsētām un lauku rajoniem. Tajā pašā laikā tajā uzsvērts, ka ir vajadzīgi lielāki politiskie pūliņi, lai piesaistītu labākos kandidātus skolotāju profesijai un vienlaikus nodrošinātu, ka viņi ir pienācīgi apmācīti un motivēti strādāt šajā profesijā.

Attiecībā uz ieguldījumiem izglītībā jaunākie pārskata dati liecina, ka publiskie izdevumi izglītībai Eiropas Savienībā kopumā arvien ir stabili, savukārt dalībvalstis izglītības jomā joprojām iegulda mazāk nekā pirms 2007.–2008. gada ekonomikas krīzes.

Jaunākajā pārskatā redzams, ka dalībvalstis tagad gandrīz ir sasniegušas mērķi attiecībā uz mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas samazināšanu. Tomēr, lai gan to skolēnu īpatsvars, kuri pamet mācības, ir samazinājies no 14,2 % 2009. gadā līdz 10,6 % 2018. gadā, progress kopš 2016. gada ir samazinājies. To jauniešu īpatsvars, kuri ieguvuši augstāko izglītību, ir palielinājies no 32,3 % 2009. gadā līdz 40,7 % 2018. gadā. Pārskats arī parāda, ka pastāv savstarpēja sakarība starp augstāku izglītības līmeni un augstākiem nodarbinātības līmeņiem neseno augstskolu absolventu vidū un lielāku dalību pieaugušo izglītībā.

Pirmsskolas izglītībā uzņemto bērnu īpatsvars palielinājās no 90,8 % 2009. gadā līdz 95,4 % 2017. gadā. Lai gan Eiropā dalība izglītībā ir palielinājusies, viens no pieciem skolēniem 15 gadu vecumā joprojām nespēj atrisināt vienkāršus lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus, un pārāk daudz bērnu joprojām ir pakļauti izglītības nabadzības riskam.

Vairāk lasīt šeit