Izglītība un apmācība – pamatprasmes un digitālās prasmes, kas ir būtiskas izglītībai, darbam un dzīvei

Eiropas Komisija šodien publicēja ikgadējo Izglītības un apmācības pārskatu. Pārskatā analizēts, kā ES un tās dalībvalstīs attīstās izglītība un apmācība. Šogad 2020. gada pārskatā īpaša uzmanība ir pievērsta mācīšanai un mācībām digitālajā laikmetā. Koronavīrusa krīze parādīja, cik svarīgi digitālie risinājumi ir mācīšanas un mācīšanās procesā, un norādīja uz pastāvošajiem trūkumiem. Ar ziņojumu iepazīstinās šodienas Digitālās izglītības hakatona laikā.

Neraugoties uz dalībvalstu ieguldījumiem izglītības un apmācības digitālajā infrastruktūrā pēdējos gados, joprojām pastāv lielas atšķirības gan dalībvalstīs, gan starp tām. Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, ka mūsdienu jaunieši ir digitālā paaudze, aptaujas rezultāti liecina, ka daudziem jauniešiem nav pietiekamu digitālo prasmju. Visās apsekotajās valstīs vairāk nekā 15 % skolēnu nav pietiekamu digitālo prasmju. Turklāt ESAO pierādījumi liecina, ka ES valstīs pamatskolas skolotāji reti apgūst to, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantot mācīšanas procesā, un skolotāji ziņo, ka īpaši ir nepieciešama profesionālā attīstība IKT prasmju izmantošanā mācīšanas procesā.

Ikgadējā novērtējumā par to, kā izglītības sistēmas Eiropas Savienībā risina būtiskākās problēmas izglītības jomā, Komisija uzsver panākumus, kas gūti, samazinot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot līdzdalību visās izglītības nozarēs – no agrīnās pirmsskolas izglītības līdz terciārajai izglītībai. Tomēr pārskats liecina par to, ka joprojām pastāv grūtības visus jauniešus nodrošināt ar pamatprasmēm. Aptuveni katram piektajam piecpadsmitgadniekam nav pietiekamu prasmju lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, kas ļautu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Ņemot vērā sociālekonomiskās izcelsmes ietekmi uz skolēnu pamatprasmju un digitālo prasmju sniegumu, ir būtiski novērst trūkumus izglītībā un apmācībā un samazināt digitālo plaisu skolēnu vidū.

Atzīstot, ka pienācīgi ieguldījumi izglītībā veicina ekonomisko izaugsmi un sociālo iekļaušanu, saskaņā ar jaunākajiem pārskata datiem ES dalībvalstis ir saglabājušas publiskos izdevumus izglītībai aptuveni 10 % apmērā no kopējiem publiskajiem izdevumiem.


Vairāk lasīt šeit