No šodienas 18 dalībvalstīs stājas spēkā jauni noteikumi par starptautisku laulāto pāru mantiskajām attiecībām Eiropā

Šajās regulās būs paredzēti skaidri noteikumi laulības šķiršanas vai dzīvesbiedra nāves gadījumā un tiks izbeigta paralēla un, iespējams, pretrunīga procedūra dažādās dalībvalstīs, piemēram, attiecībā uz īpašumu vai bankas kontiem. Īsāk sakot, tas nodrošinās starptautiskiem pāriem lielāku juridisko skaidrību.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks F. Timmermanss teica: “Šo regulu piemērošanas sākšana ir labas ziņas augošajam starptautisku pāru skaitam Eiropā. Tūkstošiem Eiropas laulāto pāru tā dos skaidrību par to, kas notiks ar viņu īpašumu šķiršanās vai dzīvesbiedra nāves gadījumā. Esmu pārliecināts, ka šie noteikumi daudziem Eiropas pāriem palīdzēs šādos grūtos brīžos.”

ES tieslietu komisāre Vera Jourova sacīja: “Šie jaunie noteikumi atvieglos un padarīs lētāku kopējo aktīvu sadalīšanu un sniegs zināmu atvieglojumu cilvēkiem, kas nonākuši grūtos apstākļos. Vairāk nekā 16 miljoni starptautisku pāru gūs labumu no skaidrām procedūrām laulības šķiršanas vai partnera nāves gadījumā. Katru gadu tie varēs ietaupīt aptuveni 350 miljonu eiro juridiskajās izmaksās. Visu ES starptautisko pāru interesēs es aicinu pārējās dalībvalstis iesaistīties ciešākā sadarbībā.”

Tā kā starp visām dalībvalstīm nebija iespējams panākt vienprātību, noteikumus piemēros 18 dalībvalstīs: Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Jaunie noteikumi:

  • precizēs, kura valsts tiesa ir kompetenta palīdzēt pāriem pārvaldīt viņu īpašumu vai sadalīt to starp viņiem laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai nāves gadījumā;
  • precizēs, kuri valsts tiesību akti ir noteicošie, ja potenciāli varētu piemērot vairāku valstu noteikumus;
  • veicinās attiecībā uz īpašuma jautājumiem vienā dalībvalstī pieņemta sprieduma atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī.

18 dalībvalstis, kas iesaistījušās ciešākā sadarbībā, veido 70 % no ES iedzīvotājiem un pārstāv lielāko daļu Eiropas Savienībā dzīvojošo starptautisko pāru. Minētās dalībvalstis ciešākas sadarbības ietvaros 2016. gada jūnijā pieņēma attiecīgās regulas. Pārējās dalībvalstis var pievienoties abām regulām jebkurā laikā.

Nelīdzdalīgās dalībvalstis pārrobežu situācijās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām un reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, turpinās piemērot savas valsts tiesību aktus (tostarp savus starptautisko privāttiesību noteikumus).

Priekšvēsture

Ciešāka sadarbība ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas dalībvalstis, pieņemt pasākumus, ja vienošanos nevar panākt visas 28 dalībvalstis. Citas ES valstis saglabā tiesības iesaistīties ciešākā sadarbībā, kad tās vēlas (LESD 331. pants).

Komisija 2011. gada 16. martā pieņēma divus priekšlikumus regulām, kas attiecas uz starptautisku pāru mantiskajām attiecībām: vienu precētiem pāriem un otru reģistrētām partnerattiecībām. Tie bija paredzēti, lai papildinātu ES tiesiskās sadarbības instrumentu satvaru ģimenes tiesību jomā. Priekšlikumi bija jāpieņem ar vienprātīgu lēmumu Padomē. 2015. gada decembrī Padome secināja, ka nav iespējams panākt 28 dalībvalstu vienprātību.

17 dalībvalstis lūdza Komisijai ciešāku savstarpēju sadarbību starptautisku pāru mantisko attiecību jomā, kas aptvertu gan laulības, gan reģistrētas partnerattiecības. Kipra ciešākai sadarbībai pievienojās vēlākā posmā. Ņemot vērā Padomē panākto politisko vienošanos, 2016. gada martā Komisija vēlreiz iesniedza abus priekšlikumus. Padome abas regulas pieņēma 2016. gada 24. jūnijā.

Vairāk lasīt šeit