Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā

Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā – 2018. gada pārskats apstiprina pozitīvas tendences, taču izgaismo arī izaicinājumus, galvenokārt tādus, kas saistīti ar automatizāciju un digitalizāciju.

 

Komisija šodien publicēja tās ikgadējā pārskata „Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā” ( ESDE) 2018. gada izdevumu. Šā gada izdevums apstiprina pašreizējās pozitīvās tendences darba tirgū, kā arī sociālās situācijas uzlabošanos. Nodarbināto personu skaits ir sasniedzis jaunus rekordus. Gandrīz 238 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā ir darbs, tas ir visu laiku augstākais nodarbinātības līmenis ES.

2017. gadā nodarbināto cilvēku skaits bija par vairāk nekā trīsarpus miljoniem lielāks nekā 2016. gadā. Tomēr, lai gan nostrādāto stundu skaits uz vienu nodarbināto pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, tas joprojām ir zemāks par 2008. gada līmeni. Tāpat mēs pieredzam arī izmantojamo ienākumu pieaugumu un zemāku nabadzības līmeni. Smaga materiālā nenodrošinātība ir samazinājusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim, proti, tā skar par 16,1 miljonu cilvēku mazāk nekā 2012. gadā. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ietekmi, ir neskaidrības par automatizācijas un digitalizācijas sekām nākotnē. Tāpēc 2018. gada ESDE pārskats ir veltīts mainīgajai darba pasaulei.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Eiropas ekonomika aug straujāk un vienmērīgāk nekā agrāk. Tas veicina nodarbinātību, palielina mājsaimniecību ienākumus un uzlabo sociālos apstākļus. Tehnoloģiskajām pārmaiņām ir liels potenciāls veicināt izaugsmi un nodarbinātību, bet tikai tad, ja mēs paši šīs pārmaiņas veidosim. Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir kā virzienrādītājs, kas palīdz visiem sagatavoties šīm pārmaiņām. Mūsu priekšlikumi par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem un sociālās aizsardzības pieejamību īsteno šo pīlāru praksē, nodrošinot cilvēkiem Eiropā labāku izglītību un prasmes visa mūža garumā un nodrošinot, ka šajā strauji mainīgajā darba pasaulē tiek ievērotas visu darba ņēmēju pamattiesības.”

Šā gada ziņojuma mērķis ir analizēt iespējas un riskus, kas saistīti ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem, demogrāfiskajām pārmaiņām un globalizāciju. Pārskatā ir norādīts, kas jādara, lai ikviens varētu gūt labumu no šīm norisēm.

Kā izklāstīts pārskatā, tehnoloģiskais progress ir būtisks aspekts kopējās produktivitātes palielināšanai. Tomēr tas arī aizstāj mazkvalificētu ikdienas darbu un paaugstina nodarbinātībai nepieciešamo prasmju līmeni. Lai gan nav noteiktu secinājumu par to, cik lielā apmērā tehnoloģijas ietekmēs darbavietas, pētījumi liecina, ka pašreizējās darbavietās sastopamie atkārtotie rutīnas uzdevumi ir tie, kas vislielākā mērā ir pakļauti pilnīgai vai daļējai automatizācijai. Saskaņā ar pētījumu 37 % līdz 69 % darbavietu tuvākajā nākotnē varētu tikt daļēji automatizētas. Svarīgākās lietas, kas palīdz pielāgoties mainīgajai darba pasaulei, ir labāka izglītība un mūžizglītība, kā arī mūsu darba tirgus un sociālās aizsardzības iestāžu atbilstība paredzētajam mērķim.

Ar Prasmju programmu Eiropai un ES finansējumu Komisija ir sagatavojusi pamatu, lai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, apmācības pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem cilvēkus Eiropā visos līmeņos nodrošinātu ar labākām prasmēm. Svarīga loma darbaspēka prasmju uzlabošanā un pārkvalifikācijā, kā arī lielākas elastības pārvaldībā mainīgajā darba pasaulē ir arī sociālajiem partneriem. Viņi sniedz ieguldījumu mācību programmu izstrādē un norāda uz darba tirgus ietekmējošo straujo pārmaiņu iespējām un trūkumiem.

Jaunas tehnoloģijas veicina nestandarta darbu veicēju un pašnodarbinātu personu skaita pieaugumu. ESDE pārskatā konstatēts, ka jauni darba veidi rada ieguvumus gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem; šie ieguvumi galvenokārt ir saistīti ar lielāku elastību, labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlaikus piedāvājot jaunas iespējas cilvēkiem, arī invalīdiem un vecākiem cilvēkiem iekļūt vai palikt darba tirgū. Tomēr ESDE pārskats atklāj arī sakarību starp pieaugošo nestandarta darba attiecību skaitu un darba apstākļu pasliktināšanos, proti, lielāku ienākumu svārstīgumu, mazāku darbavietas drošību un nepietiekamu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, kā tas konstatēts, piemēram, platformu darbinieku gadījumā. Komisija šo situāciju risina ar priekšlikumiem modernizēt darba tirgus tiesību aktus un sociālās aizsardzības sistēmas, lai tādējādi reaģētu uz jauno darba pasauli. Direktīvas par pārredzamākiem un paredzamākiem darba nosacījumiem priekšlikumā visiem darba ņēmējiem, tostarp nestandarta nodarbinātības veidos, ir iekļauti jauni minimālie standarti. Bet ar priekšlikumu ieteikumam par piekļuvi sociālajai aizsardzībai mēs mudinām dalībvalstis nodrošināt visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām piekļuvi sociālā nodrošinājuma sistēmai, arī tiesību pārnesamībai starp darbavietām un nodarbinātības statusiem.

Visbeidzot, 2018. gada ESDE pārskatā arī norādīts uz dažiem atlikušajiem strukturālajiem izaicinājumiem, piemēram, nevienlīdzību, proti, ienākumu un dzimumu nevienlīdzību, kā arī prasmju attīstīšanu un izglītību.

Vairāk lasīt šeit