Parlaments prasa radikālu ES rīcību, lai samazinātu jūras atkritumus

• Jāuzlabo atkritumu savākšana, pārstrāde un atkārtota izmantošana zivsaimniecībā

• Zvejas produktos izmantotais putu polistirols ir jāaizliedz

• Nepieciešams ES rīcības plāns piesārņoto upju un grīvu attīrīšanai

Lai attīrītu jūras, ir būtiski svarīgi veicināt materiālu pārstrādi zivsaimniecībā un ievērojami mazināt plastmasas izmantošanu, saka EP deputāti.

Ceturtdien ar 646 balsīm par, 3 pret un 29 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti uzsver, ka jūras atkritumi, jo īpaši mikro- un nanoplastmasa “nopietni apdraud vairāku sugu jūras dzīvniekus”, kā arī zvejniekus un patērētājus. Viņi uzsver, ka Vidusjūras vēžveidīgo vidējais patērētājs ik gadu apēd aptuveni 11 000 plastmasas fragmentu. Tiek lēsts, ka jūras piesārņojuma dēļ zvejniecības nozare drīzumā zaudēs 1–5% no ieņēmumu.

Zvejas un akvakultūras atkritumi veido 27 % no jūras atkritumiem. Tāpēc Parlaments mudina ES zivsaimniecībā veicināt aprites ekonomiku, pakāpeniski izskaužot putu polistirola iepakojumus, uzlabojot jūras atkritumu savākšanu un pārstrādi. Būtiska ir arī izpēte par ilgtspējīgiem materiāliem un jaunu zvejas rīku dizainu, piebilst EP deputāti.

ES rīcības plāns jūras piesārņojuma novēršanai

Pašlaik ES tiek pārstrādāti tikai 1,5% zvejas rīku. Daudzi pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki— piemēram, tā dēvētie "spoku tīkli" — mēnešiem vai pat gadiem ilgi rada apdraudējumu visiem jūras organismiem. Lai risinātu šo jautājumu, deputāti pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis pieņemtu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Brīvprātīgās pamatnostādnes zvejas rīku marķēšanai.

Parlaments arī pieprasa ES rīcības plānu, lai būtiski samazinātu plastmasas lietošanu un novērstu upju, ūdensceļu un piekrastes piesārņojumu, uzsverot, ka 80% jūras atkritumu nāk no sauszemes. Deputāti arī aicina ierosināt stingrus pasākumus un veikt pētījumus, lai apkarotu un novērstu nanoplastmasas un mikroplastmasas ietekmi uz zivsaimniecības resursiem un cilvēku veselību.

Citāts

Ziņotāja Katrīna Šabo (Renew, Francija): “Jūras atkritumu problēma ir jārisina visaptveroši. Cīņa pret jūras atkritumiem nesākas jūrā, tam ir vajadzīgs redzējums, kas aptver visu produktu dzīves ciklu. Katrs atkritums, kas nonāk jūrā, ir produkts, kas izkritis no aprites ekonomikas cilpas. Lai cīnītos pret jūras piesārņojumu, mums ir jāturpina veicināt ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi, un šajos centienos jāiekļauj tādas nozares kā zivsaimniecība un akvakultūra. Bez veselīga okeāna nav ilgtspējīgas zvejas. ”

Vispārēja informācija

Tikai 1% plastmasas jūrā tiek atrasta uz ūdens virsmas – lielākā daļa nonāk jūras gultnē.

Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem Vidusjūrā ik dienu tiek izmesti 730 tonnas atkritumi un tajā nonāk vēl 11 200 tonnu plastmasas, kas nokļuvuši vidē. Mikroplastmasas koncentrācija Vidusjūrā ir kļuvusi rekordaugsta — 1,25 miljoni daļiņu uz km2 un aptuveni 90 % no visas Vidusjūrā peldošās plastmasas veido nelielas daļiņas, kas nozīmē, ka tur peld aptuveni 280 miljardi mikroplastmasas daļiņu.

Vairāk lasīt šeit