Pārtikas un lauksaimniecības nākotne – Paziņojums par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada

Kādēļ nepieciešama jauna reforma? Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no vecākajām Eiropas Savienības (ES) rīcībpolitikām. Tā sekmīgi pildījusi savus sākotnējos mērķus — nodrošināt apgādi ar labas kvalitātes, nekaitīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku, vienlaikus atbalstot Eiropas lauksaimniekus. Kopš 1962. gada ir veiktas daudzas KLP reformas, un tās pielāgojamība ļauj to joprojām izmantot. Pasaule strauji attīstās, un līdz ar to mainās arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras ne tikai lauksaimnieki, bet sabiedrība kopumā. Klimata pārmaiņas, cenu nestabilitāte, politiskā un ekonomiskā nenoteiktība, arvien pieaugoša globālās tirdzniecības ietekme: lauksaimniekiem katru dienu ir jāmācās darboties mainīgā vidē, un likumdevēju pienākums ir palīdzēt tiem tikt galā ar šīm izmaiņām, nodrošinot juridisko skaidrību un vienkāršus noteikumus vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Eiropas lauksaimniecības politika ir padarījusi Eiropas Savienību par lauksaimniecības pārtikas lielvaru, kāda tā ir šobrīd: ES ir pasaulē lielākā lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētāja, tās kulinārajam mantojumam un pārtikas produktiem, kā arī ražotāju zinātībai ir unikāla reputācija. Taču ES pašapmierinātībai nav pamata: panākumi var slēpt daudzas individuālas grūtības.

Tādēļ KLP vajadzētu virzīt pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību. KLP būtu jāpalīdz sekmēt nozares izturētspēju krīzes laikā un jāatbalsta lauksaimnieku ienākumi un dzīvotspēja. KLP būtu pilnībā jāievieš digitālās inovācijas, kas padara vieglāku lauksaimnieku ikdienas darbu, samazina administratīvo slogu un varētu sekmēt nozarē tik ļoti nepieciešamo paaudžu nomaiņu. KLP ir jāstiprina Eiropas lauku apvidi, kas ir Eiropas tradīciju un ģimenes saimniecības modeļa pamats.

Šodien publicētajā paziņojumā sniegtas pamatnostādnes šo mērķu īstenošanā un jaunu problēmu risināšanā mazāk preskriptīvā satvarā un nodrošinot lielāku subsidiaritāti dalībvalstu līmenī, lai KLP būtu vieglāk īstenojama uz vietas.

Kā var apspriest pārskatīto politiku, nezinot, kāds būs budžets un nākamā daudzgadu finanšu shēma?

Nauda ir līdzeklis konkrētu mērķu īstenošanai. Paziņojumā tiek spriests par to, kā KLP nodrošināt vislielāko atdevi attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem. Ir pienācis brīdis pārdomāt mūsu mērķus un politikas turpmāko uzbūvi. Tas virzīs debates bez pāragras spriešanas par Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ko plānots iesniegt 2018. gada maijā.

Kāpēc paziņojumā atsevišķi jautājumi nav apskatīti detalizētāk?

Paziņojumā norādīts uz problēmām un iespējām, kas sagaida nākotnē, ir izvirzītas pamatnostādnes un norādīti pētāmie darbības virzieni. Lai panāktu progresu attiecībā uz paziņojumā norādītajiem virzieniem un sīkāk izstrādātu koncepcijas, turpmākajos mēnešos būs nepieciešamas plašākas diskusijas un turpmāks darbs. Paziņojumā aprakstīta mazāk preskriptīva pieeja un lielāka subsidiaritāte, turklāt Komisija vēlas turpināt diskusijas par praktiskiem aspektiem ar plašu ieinteresēto personu loku un likumdevējiem.

Kādi ir turpmākie pasākumi?

Nākamo mēnešu laikā paralēli darbam pie nākamās daudzgadu finanšu shēmas noritēs diskusijas un darbs pie konkrētiem mērķiem, turpmākās politikas uzbūves un izstrādes. Šajā sakarā jo īpaši tiks veikts ietekmes novērtējums, kurā pētīs dažādas iespējas, pamatojoties uz ieinteresēto personu un iedzīvotāju sniegto ieguldījumu (piemēram, 2017. gadā veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultāti, REFIT platformas saņemtie ierosinājumi un konference Korka 2.0 “KLP: Sniedziet savu viedokli!”) un pastiprināti vācot un apstrādājot pierādījumus. Tiesību aktu priekšlikumi par nākotnes KLP ir gaidāmi pirms 2018. gada vasaras, proti, pēc 2018. gada maijā gaidāmā Komisijas priekšlikuma par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Kā tiks panākts, ka turpmākā KLP būs vienkāršāka lauksaimniekiem un pārvaldes iestādēm dalībvalstīs?

Kurš vēlas mērīt dzīvžogu tikai tāpēc, ka “Brisele tā teica”? Kāpēc Itālijas lauksaimniekam jāievēro tādas pašas vides prasības kā Somijas lauksaimniekam, ja tie saimnieko ļoti atšķirīgos apstākļos?

Nākotnes KLP būs kopīgi mērķi un noteikts pasākumu kopums, lai sasniegtu minētos mērķus. No šā pasākumu kopuma dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī varēs izvēlēties risinājumus, kuriem tās dod priekšroku, lai sasniegtu ES līmenī noteiktos mērķus.

Pāreja no visiem kopīgas pieejas uz individuālu pieeju nozīmēs to, ka ES prasības tiks samazinātas līdz minimumam. Dalībvalstis uz vietas novērtēs faktiskās vajadzības un iekļaus tās KLP stratēģiskajā plānā, ko apstiprinās ES līmenī. Mūsu mērķis ir izveidot uzticības paktu ar lauku apgabaliem un lauksaimniekiem.

Arī lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu uzlabošana lauksaimniekiem un ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu pilnīga ieviešana, protams, palīdzēs vēl vairāk vienkāršot atbalsta pieteikumu iesniegšanu un ieguldījumu pasākumu īstenošanu.

Kā šī jaunā pieeja darbosies praksē?

Pamatojoties uz KLP mērķiem, kas nodrošina ES Līguma prasību izpildi, kā arī pamatojoties uz jau apstiprinātiem mērķiem un mērķrādītājiem, piemēram, attiecībā uz vidi, klimata pārmaiņām (COP 21) un vairākiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Savienībai būtu jānosaka svarīgākie parametri.

Katrai dalībvalstij būtu jāizveido “KLP stratēģiskais plāns”, kas aptver intervenci gan I pīlārā, gan II pīlārā. Šis plāns palīdzēs pielāgot KLP pasākumus, lai maksimāli izmantotu to devumu ES mērķu un mērķrādītāju sasniegšanā, un labāk ievēros vietējos apstākļus un vajadzības. Vienlaikus dalībvalstīm būtu lielāka teikšana saņēmējiem piemērojamā atbilstības un kontroles satvara (tostarp kontroļu un sankciju) izstrādē.

Šie stratēģiskie plāni būtu jāgatavo nevis atsevišķi, bet gan strukturētā procesā, un Komisijai tie būtu jānovērtē un jāapstiprina. Tādējādi tiktu maksimāli palielināts KLP ieguldījums virzībā uz ES prioritātēm un mērķiem un uz dalībvalstu mērķrādītāju sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā. Tas arī palielinātu ES pievienoto vērtību un saglabātu darboties spējīgu lauksaimniecības iekšējo tirgu.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par izvirzīto mērķu un noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, savukārt jaunā pieeja tai pašā laikā turpinās nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saglabājot politikas kopīgo būtību un abus pīlārus.

Vai tas ir pirmais solis, lai no jauna nacionalizētu KLP?

Šī ES pievienotā vērtība nekad nav tikusi apšaubīta, un KLP joprojām ir viena no galvenajām ES politikas jomām. Atzīt, ka universāls risinājums neder visiem, nozīmē pragmatisku pieeju. Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā vietējā realitāte un lauksaimnieku konkrētie apstākļi. Runa ir par dažādības atzīšanu ES mērogā – gan lauksaimniecības, gan agronomijas ražošanas potenciāla, gan klimata, vides un sociālekonomisko apstākļu ziņā. Runa ir par mūsu dažādības pieņemšanu, nevis mēģinājumu noteikt vienu vienotu modeli.

Viedokļi, kas saņemti ES mēroga sabiedriskajā apspriešanā tiešsaistē no 2017. gada februāra līdz maijam, stingri atbalsta pievienoto vērtību, ko sniedz lauksaimniecības politikas pārvaldība Eiropas līmenī, jo tas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Tikai ar kopēju Eiropas pieeju lauksaimniecība var efektīvāk reaģēt uz kopējām problēmām, piemēram, vides aizsardzības un klimata jomā. Bieži minēta arī nepieciešamība nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā ES, kā arī vajadzība pēc vienota satvara paraugprakses piemēru apmaiņai.

Lai gan konkrētos īstenošanas pasākumus veiks valsts/reģionālajā līmenī, ES nodrošinās precīzi definētu regulējuma un budžeta sistēmu, lai nodrošinātu mūsu kopējo mērķu sasniegšanu, izmantojot kopīgus instrumentus saskaņā ar ES Līgumiem, un lai izpildītu ES starptautiskās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

Kāpēc KLP ir svarīga videi?

Lauksaimniecības nozare izmanto gandrīz pusi ES zemes platību, un šajā teritorijā tās darbībai ir ļoti cieša saikne ar vidi. No vienas puses, nozare ir atkarīga no dažādiem dabas resursiem – augsnes, ūdens, gaisa un bioloģiskās daudzveidības – un to spēcīgi ietekmē klimats. No otras puses, lauksaimniecība veido vidi, kurā tā darbojas, – ne tikai izmantojot dabas resursus, bet arī veidojot un saglabājot ainavas, kas iemieso Eiropas daudzveidību un nodrošina būtiskas dzīvotnes savvaļas sugām.

KLP ir būtiska loma, lai padarītu lauksaimniecības attiecības ar vidi un klimatu pēc iespējas abpusēji izdevīgas. Atsevišķos gadījumos tā arī sniedz atbalstu tādiem nelauksaimniecības uzņēmumiem lauku apvidos, kuri var ietekmēt vidi, piemēram, mežsaimniecības nozarē un citās bioekonomikas nozarēs.

Nākotnes KLP jāveicina un jāatbalsta klimata ziņā vieda lauksaimniecība, par prioritāšu un darbību galveno prasību izvirzot ilgtspēju.

Kā nākotnes KLP palīdzēs lauksaimniekiem aizsargāt vidi?

Pamatā lauksaimniekiem, kuri saņem ienākumu atbalstu no KLP, būs jāpiemēro videi un klimatam labvēlīga prakse. Dalībvalstis sīkāk noteiks šādas prakses noteikumus, ievērojot nepieciešamību sasniegt ES līmeņa mērķus, kā arī ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus. Šīs sistēmas pamatā būs kopējās lauksaimniecības politikas līdz šim apzinātās stiprās puses un mazskaitlīgāki, kā arī vienkāršāki ES tiesību aktu noteikumi.

Videi nekaitīgu rīcību, kas pārsniedz šo fundamentālo labas prakses līmeni, atbalstīs, izmantojot shēmas, kurās lauksaimnieki var piedalīties brīvprātīgi, – šajā sakarā tiks izstrādāti salīdzinoši vienkārši pamata noteikumi, kā arī progresīvākas shēmas. Arī šajā jautājumā dalībvalstis būs atbildīgas par shēmu izstrādi tādā veidā, lai panāktu, ka ES mērķi tiek ieviesti un sasniegti valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

Kopējā lauksaimniecības politikā arī tiks likts spēcīgs uzsvars uz pētniecības, inovācijas, apmācības un konsultāciju potenciāla īstenošanu, lai uzlabotu rūpes par vidi un klimatu, tostarp panākot efektīvāku resursu izmantošanu.

Ja vides saistības tiek uzticētas dalībvalstīm, kā būs iespējams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem? Vai nenonāksim galu galā pie 28 dažādām sistēmām?

Šodien publicētais paziņojums ir nozīmīgs solis KLP īstenošanas grozīšanā. Ievērojot apņemšanos nodrošināt subsidiaritāti un vienkāršākus noteikumus, Komisija ar valsts/reģionālo plānu pārbaudi nodrošinās, ka izdarītā izvēle nav acīmredzami kļūdaina vai nepiemērota, lai sasniegtu darbības rezultātu mērķus un izpildītu ES pamatprasības. Komisija novērtēs un apstiprinās valsts/reģionālos stratēģiskos plānus, lai maksimāli palielinātu KLP ieguldījumu virzībā uz ES prioritātēm un mērķiem, un uz dalībvalstu mērķrādītāju sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā. Tas ir svarīgi, lai dalībvalstīs saglabātu kopēju pieeju attiecībā uz vides un klimata mērķu īstenošanu. Šajā sakarā vērienīgāki centieni ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums.

Komisija arī turpmāk rīkosies kā Līgumu izpildes uzraudzības iestāde un iestāde, kurai uzticēta galīgā atbildība par ES budžeta līdzekļu pārvaldību, un, detalizēti pārbaudot valstu/reģionālos plānus, Komisija mēģinās izvairīties no pārmērīgas regulēšanas.

Vai divi pīlāri (tiešie maksājumi / tirgus pasākumi un lauku attīstība) paliks spēkā?

Divi pīlāri ir šīs politikas divi aspekti, kas viens otru papildina, un tie būtu jāsaglabā. Tie veido KLP struktūru, pamatojoties uz diviem galvenajiem vispārējiem intervences veidiem. Pirmais pīlārs atbalsta lauksaimniekus ar ikgadējiem tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, uz kuriem attiecas prasība ievērot pamatnoteikumus un īstenot vides mērķus. Otrais pīlārs ir daudzgadu elastīgs ieguldījumu instruments, kas ir vairāk pielāgots katras dalībvalsts vietējām vajadzībām, lai jo īpaši palīdzētu atbalstīt ilgāka termiņa projektus.

Kā mēs varam nodrošināt, ka nākotnes KLP būs taisnīgāka un ka mazākas un vidēja lieluma lauku saimniecības saņems nepieciešamo atbalstu?

2015. gads bija pēdējās KLP reformas pirmais īstenošanas gads, un šajā gadā 20 % lauksaimnieku saņēma aptuveni 80 % tiešo maksājumu. Tas publiskajās debatēs rada saprotamas bažas par ekonomikas efektivitāti un sociālo taisnīgumu.

Patiesībā tas atspoguļo zemes īpašumtiesību koncentrēšanos un atbalsta raksturu, kas lielākoties ir platībatkarīgs. Turklāt vairāk nekā puse no atbalsta saņēmējiem ir ļoti mazas saimniecības, un lielākā daļa maksājumu (2015. gadā tie bija 72 %) nonāk vidēja izmēra profesionālās (ģimenes) saimniecībās (5–250 ha), kas apsaimnieko lielāko daļu Eiropas lauksaimniecības zemes (71 %) un tādējādi ir galvenās atbildīgās par sabiedrisko labumu un vides ieguvumu nodrošināšanu.

Jebkurā gadījumā Komisija ir apņēmusies pētīt iespējas vēl mērķtiecīgāk orientēt tiešos maksājumus un nodrošināt taisnīgu un mērķtiecīgāku ienākumu atbalstu lauksaimniekiem visā ES, kā paredzēts Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni. Nebūt neminot visas, būtu sīkāk jāizskata šādas iespējas:

obligāta tiešo maksājumu maksimuma noteikšana, ņemot vērā darbaspēku, lai novērstu negatīvu ietekmi uz nodarbinātību;
iespēja ieviest samazinātus maksājumus kā līdzekli atbalsta samazināšanai lielākām lauku saimniecībām;
pastiprināta uzmanība pārdalošajam maksājumam mērķtiecīgai atbalsta sniegšanai, piemēram, mazām vai vidējām lauku saimniecībām;
atbalsta nodrošināšana reāliem lauksaimniekiem, īpaši pievēršoties tiem, kuri aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību, lai nopelnītu iztiku.
Vai tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret lauksaimniekiem visā ES?

Tajā pašā laikā, kad tiek nodrošināts atbalsts reāliem lauksaimniekiem, īpaši pievēršoties tiem, kuri aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību, lai nopelnītu iztiku, KLP ir jāpilda savs uzdevums, ievērojot principu “līdztiesība starp tās dalībvalstīm, lielām un mazām, austrumos un rietumos, ziemeļos un dienvidos”, kuru savā runā par stāvokli Savienībā 2017. gadā atgādināja priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Šajā ziņā šai politikai vajadzētu mazināt KLP atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm. Pat ja tiek ņemtas vērā relatīvi lielās atšķirības darbaspēka un zemes izmaksās un atšķirīgais agronomiskais potenciāls Eiropas Savienībā, visi ES lauksaimnieki saskaras ar līdzīgām problēmām attiecībā uz tirgus svārstībām, vidi un klimatu.

Kāds ir KLP uzdevums lauku labklājības veicināšanā?

KLP ne tikai darbojas lauksaimniecības nozarē, bet palīdz veicināt vietējo lauku ekonomiku un uzlabot lauku labklājību. Ar lauku attīstības fondu līdzekļiem var, piemēram, atbalstīt amatniecības uzņēmumu izveidi. Atbalstot jaunas vērtību ķēdes lauku apgabalos, piemēram, tīru enerģiju, jaunus bioekonomikas paveidus, aprites ekonomiku un ekotūrismu, ieguldījumus infrastruktūrā, dabas resursos un cilvēkresursos, tostarp profesionālajā apmācībā un programmās jaunu prasmju attīstīšanai, kvalitatīvā izglītībā un savienojamībā, lauku apgabalos var rasties jaunas darbvietas un var palielināties izaugsmes potenciāls. Jaunietekmes koncepcija “Viedie ciematiMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••” vietējām kopienām palīdzēs risināt ar nepiemērotām infrastruktūrām un darba iespējām saistītos jautājumus.

Kā Komisija var sekmēt gados jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu un paaudžu nomaiņu nozarē?

Jaunajā politikas satvarā paaudžu maiņai būtu jākļūst par prioritāti, taču vislabākās iespējas veicināt paaudžu maiņu ir tieši dalībvalstīm, kuras šajā nolūkā var izmantot zemes un nodokļu tiesisko regulējumu, mantojuma tiesības un teritoriālo plānošanu. KLP būtu jādod dalībvalstīm brīvība izstrādāt īpaši pielāgotas programmas, kurās atspoguļotas gados jauno lauksaimnieku īpašās vajadzības.

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem varētu atbalstīt prasmju attīstīšanu, zinātību, inovāciju, darījumdarbības sākšanu un ieguldījumus. Pirmajos lauksaimnieciskās darbības gados KLP būtu jāpalīdz mazināt risku, izveidojot ES mēroga atbalsta sistēmu lauksaimnieciskās darījumdarbības uzsācējiem. Būtu jāatvieglo piekļuve finanšu instrumentiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumus lauku saimniecībās un apgrozāmo kapitālu, un vairāk jāpieskaņojas ieguldījumu vajadzībām un nozares jaunpienācēju augstākajiem riska profiliem. Atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem varētu apvienot ar piemērotiem stimuliem, kuru mērķis ir veicināt vecākās paaudzes lauksaimnieku darba gaitu izbeigšanu un zināšanu nodošanu paaudžu starpā, kā arī palielināt zemes mobilitāti un atvieglot pēctecības plānošanu.

Kāpēc KLP būtu jāatbalsta inovācija? Kāds ir pamatojums?

Lauksaimniecība un lauku teritorijas saskaras ar daudzām problēmām, kurām ir jārod jauni risinājumi. Mums nepieciešami labāki padomi un vairāk inovāciju. Publiskā sektora iesaistīšanās pētniecībā un inovācijā ir nepieciešama, lai pārvarētu plaisu, kas lauku teritorijas, kurām nepieciešamas digitālās inovācijas un labāka savienojamība, šķir no jauno tehnoloģiju piedāvātājiem.

Piemēram, sensori varētu atklāt un novērst dzīvnieku veselības traucējumus agrīnā stadijā un būtiski samazināt pieprasījumu pēc zālēm/ārstēšanas. Reāllaika piekļuve informācijai par saules gaismas intensitāti, augsnes mitrumu, tirgiem, ganāmpulku pārvaldību un tamlīdzīgiem datiem nodrošina labāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu lauksaimnieku vidū.

Ir lietderīgi sadarboties pētniecībā un inovācijā ES līmenī. Mācoties citam no cita dažādās ES daļās, mēs iegūsim labākas zināšanas un paātrināsim jauninājumu ieviešanu.

Kāda veida atbalstu nestabilitātes un tirgus krīzes situācijās nākotnē lauksaimnieki var sagaidīt no KLP?

Gan sanitāro, gan fitosanitāro krīžu, gan ar klimata pārmaiņām saistītu notikumu, gan tirgus nestabilitātes gadījumā lauksaimnieki saskaras ar lielu risku un spiedienu uz ienākumiem. Komisija vienmēr ir atbalstījusi un vienmēr atbalstīs lauksaimniekus; par to liecina divas pēdējās solidaritātes paketes – katra 500 miljonu eiro vērta, taču risku biežāka atkārtošanās liek domāt par sistemātiskākas pieejas izmantošanu.

Lauksaimniecības nozarei nepieciešama atbilstoša risku pārvaldības sistēma, kas apvieno ES līmeņa atbalstu ar dalībvalstu nacionālajiem instrumentiem un privātā sektora instrumentiem.

Piemēram, iespēja izveidot nozarei specifisku stabilizācijas instrumentu ar zemāku zaudējumu robežlīmeni kompensācijas saņemšanai varētu šo instrumentu padarīt pievilcīgāku gan lauksaimniekiem, gan pārvaldes iestādēm. Vienlaikus ir rūpīgi jāizvērtē, vai būtu jāievieš jauni instrumenti vai atbalsta veidi. Šajā sakarā riska sadales nolūkos būtu jāveicina sadarbība starp lauksaimniekiem un pārtikas aprites ķēdē, tostarp kopīgošana un integrēti pakalpojumi.

Kā darbosies ES līmeņa platforma riska pārvaldības jautājumos?

Lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu nepietiekamā informētība par pieejamajiem rīkiem un viņu relatīvais pieredzes trūkums šo rīku īstenošanā ir bijis viens no galvenajiem šķēršļiem, kas pēdējos gados ir kavējis riska pārvaldības instrumentu īstenošanu.

ES līmeņa platforma riska pārvaldības jautājumos būs platforma visām iesaistītajām personām — gan lauksaimniekiem un publiskajām iestādēm, gan pētniecības iestādēm un privātā sektora dalībniekiem (piemēram, apdrošināšanas uzņēmumiem), lai apmainītos ar zināšanām un labāko praksi.

Komisija vajadzības gadījumā tiks iesaistīta kā moderators un izstrādās platformu īpašā tīmekļa vietnē.

Platformas ietvaros ekspertu grupas, darba grupas, semināri un pasākumi tiks organizēti saskaņā ar specifiskām riska pārvaldības tēmām, tādām kā zaudējumu aprēķināšana, izmantojot koeficientu sistēmu. Turklāt platforma piedāvās iespēju apkopot privātas vai publiskas iniciatīvas par riska pārvaldību vietējā līmenī un attiecīgo darbu citās politikas jomās, tādās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, agrometeoroloģija u. c.

Kāpēc KLP būtu jāstimulē ieguldījumi un kā finanšu instrumenti var atbalstīt lauksaimniekus?

Elastīgs KLP ieguldījumu instruments ir būtisks, lai atbalstītu konkurētspēju, inovāciju, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un, galu galā, lauksaimniecības un lauku apgabalu ilgtspēju. Lauku saimniecību modernizācija, jaunu tehnoloģiju ieviešana, apūdeņošanas sistēmu atjaunošana – visas šīs darbības prasa lielus līdzekļus un ievērojamus finanšu pasākumus, un nevar sagaidīt, ka lauksaimnieki to varētu paveikt vieni paši. Dotācijām pieejamais publiskais finansējums nav pietiekams, lai segtu šajā nozarē augošās vajadzības ieguldījumu jomā. Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm lauksaimniecības finansēšanai tirgū pietrūkst aptuveni 1,6–4,1 miljards eiro īstermiņa aizdevumiem un aptuveni 5,5–14,8 miljardi eiro ilgtermiņa aizdevumiem.

Tādi finanšu instrumenti kā, piemēram, aizdevumi, garantijas un kapitāla fondi var atvieglot finansējuma pieejamību tiem lauksaimniekiem (piemēram, mazās lauku saimniecības un jaunās lauku saimniecības u. c.) vai lauksaimniecības pārtikas ražotājiem, kuriem ir grūti iegūt nepieciešamos līdzekļus darījumdarbības sākšanai vai tās attīstīšanai. Apvienojot ES un privātā sektora finansējumu, var panākt daudzkāršojošu ietekmi, proti, palielināt ieguldījumu apjomu (sviras efekts).

Informācijas avots: EKP Latvijā