Pasaules veselības diena — “Vispārēja veselības aprūpe ikvienam”

Veselības aprūpes pieejamība visiem ir viens no lielākajiem Eiropas sasniegumiem pēc Otrā pasaules kara. Tā iedzīvina ideju par to, ka visiem cilvēkiem — bagātiem vai nabagiem — ir tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi bez raizēm, ka viņu slimošana izputinās ģimeni.

ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāra Vīteņa Andrjukaiša paziņojums saistībā ar Pasaules veselības dienu:

Atzīmējot Pasaules veselības dienu, mums jābūt gandarītiem par to, kas mūsu kontinentā sasniegts, aizsargājot ES iedzīvotāju veselību un palielinot paredzamo mūža ilgumu. Kā sirds ķirurgs, kas ārstējis daudzus pacientus, es zinu, cik svarīga ir vispārējā veselības aprūpe, īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām personām. Esmu ticies arī ar daudziem iedvesmojošiem veselības aprūpes profesionāļiem, zinātniekiem, pētniekiem un sociālajiem darbiniekiem, kuru ikdienas darbs vispārējo veselības aprūpi padara par realitāti — esmu lepns, ka varu būt daļa no šīs lieliskās savienības.

Tomēr, ja runa ir par veselību, mēs zinām, ka veselības krīzes gadījumā, robežas nav jāievēro. Tāpēc ES ir izveidojusi Eiropas Medicīnisko korpusu, kura nosūtītie medicīnas eksperti var risināt ārkārtas situācijas veselības jomā, piemēram, epidēmijas vai infekcijas slimības Eiropā un ārpus tās robežām. ES ir arī vadošā līdzekļu devēja pasaulē veselības iniciatīvām, lai sekmētu pētniecību un palīdzētu apkarot nopietnas slimības visā pasaulē. Piemēram, izmantojot starptautiskās attīstības finansējumu, ES Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir piešķīrusi vairāk nekā 475 miljonus eiro. Katru gadu tā piešķir aptuveni 200 miljonus eiro humānajai palīdzībai, lai atbalstītu veselības programmas, kas paredzētas humanitāro krīžu izraisītās mirstības, invaliditātes un slimību ierobežošanai.

Tomēr jāatzīmē, ka vidējais mūža ilgums un pakļautība veselības riskiem pasaulē un arī dažādās ES valstīs joprojām ievērojami atšķiras. Piemēram, Bulgārijā, Ungārijā un Latvijā priekšlaicīga mirstība no hroniskām slimībām ir vismaz divreiz lielāka nekā vidēji ES. Šāda nevienlīdzība bieži vien ir saistīta ar sociālo nevienlīdzību un daļēji izskaidrojama ar būtiskām atšķirībām piekļuvē kvalitatīvai aprūpei dēļ finansiālām izmaksām un dēļ ārstu nevienmērīgā ģeogrāfiskā sadalījuma katrā valstī un ES kopumā. Tāpēc viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm ir veidot taisnīgu un sociāli vienlīdzīgu Eiropu. Nesen pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir garantēt piekļuvi sociālajai aizsardzībai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Tas ir svarīgs solis, lai izpildītu mūsu apņemšanos sniegt piekļuvi veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem — nodrošinot ne tikai ārstēšanu, bet arī profilaktisko aprūpi. 

Visām valstu iestādēm prioritārais uzdevums būs nodrošināt to, lai katram ES iedzīvotājam būtu piekļuve veselības aprūpei. Šajā kontekstā mūsu veselības aizsardzības sistēmu sadarbību paplašinās arī Eiropas references tīklu nepārtrauktā izaugsme. Šie virtuālie tīkli atvieglo piekļuvi specializētai veselības aprūpei pacientiem, kuri slimo ar retām un maz izplatītām sarežģītām slimībām. 

Par visiem pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu galu galā atbild dalībvalstis, kuru uzdevums ir definēt un organizēt savu veselības politiku, pakalpojumus un budžetu. Tomēr Komisija turpinās sniegt norādījumus, lai samazinātu atšķirības veselības jomā starp ES valstīm. Tikai apvienojot spēkus, mēs varēsim panākt, ka tiek darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu vispārējo veselības aprūpi ikvienam šeit ES un visā pasaulē.

Kopš 1950. gada, pēc Pasaules Veselības organizācijas ierosinājuma, 7.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules veselības diena.