Starpposma 2018. gada ziemas ekonomikas prognozes liecina par stabilu un noturīgu izaugsmi

Līdz ar pāreju no cikla atkopšanās fāzes uz izaugsmes fāzi eirozonas un ES izaugsmes rādītāji pērn pārsniedza prognozes. Saskaņā ar aplēsēm izaugsme eirozonas un ES tautsaimniecībās 2017. gadā bija 2,4 %, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Prognozēts, ka šī tendence 2018. un 2019. gadā turpināsies ar izaugsmi attiecīgi 2,3 % un 2,0 % apmērā gan eirozonā, gan ES kopumā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Eiropas ekonomikas rezultāti pārsniedz prognozētos, un paredzams, ka spēcīgā izaugsme turpināsies arī nākamgad. Mums jāturpina strādāt pie tā, lai panāktu, ka labumu no šīs izaugsmes Eiropā reāli sajūt ikviens. Mums būtu jāizmanto šī situācija, lai padarītu mūsu tautsaimniecības noturīgākas pret satricinājumiem un padziļinātu ekonomikas un monetāro savienību.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī sacīja: “Sākoties 2018. gadam, Eiropas ekonomika ir labā formā. Izaugsme eirozonā ir tik liela, kāda tā nav bijusi kopš pirmskrīzes laikiem. Bezdarbs un budžeta deficīts turpina samazināties, un beidzot manāmi aug investīcijas. Turklāt ekonomikas izaugsme ir sabalansētāka nekā pirms desmit gadiem un, ja vien turpināsim pārdomātas strukturālās reformas un atbildīgu fiskālo politiku, tā var arī izrādīties noturīgāka. Šie labvēlīgie apstākļi reformu īstenošanai neilgs bezgalīgi, tāpēc tagad ir īstais brīdis pieņemt tālejošus lēmumus, kas stiprinātu ekonomikas un monetāro savienību.”

Gaidāma stabila izaugsmes turpināšanās

Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm IKP pieaugums 2017. gadā bija 2,4 %, tātad pārsniedza rudens ekonomikas prognozēs paredzētos 2,2 % eirozonā un 2,3 % ES kopumā. Arī 2018. un 2019. gada IKP pieaugums eirozonā un ES tiek prognozēts lielāks nekā pērn novembrī: 2,1 % vietā 2,3 % šogad un 1,9 % vietā 2,0 % 2019. gadā. Šo palielinājumu izskaidro gan spēcīgāks cikliskais uzrāviens pašā Eiropā, kur turpina uzlaboties situācija darba tirgos un noskaņojums tautsaimniecībā ir izteikti pozitīvs, gan spēcīgāks pasaules saimnieciskās aktivitātes un tirdzniecības pieaugums.

Gaidāms, ka prognožu periodā spēcīgs pieprasījums, augsts jaudu izmantojums un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi sekmēs investīcijas.

Prognozētā inflācija joprojām ir zema

Sagaidāms, ka pamatinflācija, kurā netiek ņemtas vērā enerģijas un neapstrādātas pārtikas svārstīgās cenas, joprojām būs zema, jo aktivitātes trūkums darba tirgū rūk lēni un spiediens uz algām joprojām ir ierobežots. Nominālajā inflācijā joprojām atspoguļosies enerģijas cenu lielā ietekme, tāpēc prognozēts, ka tā nedaudz pieaugs. Eirozonā inflācija 2017. gadā bija 1,5 %. Prognozēts, ka arī 2018. gadā tā paliks 1,5 % līmenī, bet 2019. gadā pieaugs līdz 1,6 %.

Riski ir sabalansēti, un īstermiņā drīzāk gaidāms pārsniegums

Riski attiecībā uz izaugsmes prognozēm kopumā ir sabalansēti. Īstermiņā ekonomikas izaugsme varētu pārsniegt gaidīto, uz ko norāda ekonomikas dalībnieku pozitīvais noskaņojums. Vidējā termiņā pasaules līmenī augstās cenas varētu mazināties risku un pamatfaktoru pārvērtēšanas rezultātā. Negatīvas attīstības riski joprojām saistās ar “Brexit” sarunu iznākuma nenoteiktību, kā arī ar ģeopolitisko spriedzi un augošu protekcionisma tieksmi.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti – tīri tehnisks pieņēmums par 2019. gadu

Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, mūsu prognozes par 2019. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Apvienoto Karalisti nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50. panta ietvaros.

Vispārīga informācija

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un standartpreču cenām, ņemot vērā stāvokli 2018. gada 26. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem prognozēs ņemta vērā līdz 30. janvārim fiksētā informācija.

No šā gada Eiropas Komisija atsāks ik gadu publicēt divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā), atmetot kopš 2012. gada praktizēto trīs visaptverošu prognožu sagatavošanu ziemā, pavasarī un rudenī.

Starpposma prognozes ietvers gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un turpmākajiem gadiem attiecībā uz visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES līmeņa datu agregātus.

Līdz ar šo atgriešanos pie kādreizējā prognožu kalendāra Komisijas prognožu grafiks tiek saskaņots ar citu institūciju un organizāciju (piemēram, Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) grafikiem.

Vairāk lasīt šeit