Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: Jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu izbeigt sezonālo laika maiņu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien Eiropas Parlamentā teica ikgadējo runu par stāvokli savienībā #SOTEU – izvērtējot iepriekš paveiktos darbus un iezīmējot Eiropas Komisijas darba prioritātes nākamajam gadam.

Kāpēc vasaras/ziemas laiks ir saskaņots ES līmenī?

Lielākajā daļā ES dalībvalstu ir senas tradīcijas pāriet uz vasaras laiku, daudzās no tām kopš Pirmā un Otrā pasaules kara vai 1970. gadu naftas krīzes. Vēsturiski dalībvalstis ziemas un vasaras laika maiņu ieviesa, lai taupītu enerģiju (lielākoties ogles elektroenerģijas ražošanai) un līdzinātos kaimiņvalstīm. Tomēr datums, kurā pulksteņa rādītāji tika pagriezti, dažādās valstīs bija atšķirīgs. Tas bija problēmu cēlonis iekšējā tirgū, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē, – tās radās, jo pulksteņa rādītāji tika pagriezti nekoordinēti (dažādās dienās). Pakāpeniski tika ieviesti Eiropas pasākumi, lai saskaņotu maiņas datumu, un tā radās pašlaik spēkā esošā Direktīva 2000/84/EK

Kāda ir situācija pārējā pasaulē?

Pāreja uz vasaras laiku notiek aptuveni 60 valstīs, lielākoties Ziemeļamerikā un Okeānijā. Arvien vairāk ES kaimiņvalstu un tirdzniecības partneru – piemēram, Islande, Ķīna (no 1991. gada), Krievija (no 2011. gada), Baltkrievija (no 2011. gada) un Turcija (no 2016. gada) – ir izvēlējušies nepiemērot vai atcelt laika maiņu.

Kāpēc Komisija nāk klajā ar šo priekšlikumu?

Komisija jautājumu par pāreju uz vasaras laiku iekļāva politikas programmā, jo Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir apņēmusies rūpēties par liela mēroga jautājumiem, bet dalībvalstu ziņā atstāt tādus lēmumus, kurus tās vislabāk var pieņemt pašas. Pēc pašreizējās ziemas un vasaras laika maiņas prakses (kad saskaņā ar ES noteikumiem pulksteņa rādītāji jāpagriež ik pēc sešiem mēnešiem) novērtēšanas Komisija secināja, ka lēmumu par to, vai pāriet uz pastāvīgu vasaras vai ziemas laiku, vislabāk var pieņemt dalībvalstis, vienlaikus nepieļaujot sadrumstalotību.

Komisijas novērtējumā ir ņemti vērā vairāki aspekti, piemēram, Eiropas Parlamenta balsojums par šo jautājumu 2018. gada februārī, atsevišķu ES dalībvalstu pieprasījumi, pieejamo pierādījumu analīze, kā arī sabiedriskā apspriešana, kuru Komisija rīkoja laikā no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam. Šajā apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm – tas ir vislielākais atbilžu skaits, kas saņemts kādā no Komisijas sabiedriskajām apspriešanām. Saskaņā ar galīgajiem rezultātiem 84 % respondentu atbalstīja ziemas un vasaras laika maiņas atcelšanu. Visi šie aspekti bija iemesls tam, ka Komisija šodien ierosina pārtraukt sezonālo pāriešanu uz ziemas un vasaras laiku, vienlaikus saglabājot koordinētu pieeju, lai netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Ko Komisija ierosina?

Komisija ierosina 2019. gadā pārtraukt ziemas un vasaras laika maiņu, kas Eiropas Savienībā notiek divreiz gadā. Tas izbeigtu praksi, kad martā pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un oktobrī — par vienu stundu atpakaļ. Lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū, dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums, vai saglabāt vasaras vai ziemas laiku. Par šo lēmumu tās paziņos Eiropas Komisijai. Pēc tam valstis vairs nevarēs piemērot ziemas un vasaras laika maiņu. Dalībvalstis varēs brīvi izvēlēties, kuru laika zonu piemērot savā teritorijā.

Vairāk lasīt šeit

 Visa Eiropas Komisijas priekšsēdētāja runa, ar to saistītie dokumenti, faktu lapas, citi izziņas un informatīvie materiāli pieejami šeit: https://ec.europa.eu/commission/priorities/state-union-speeches/state-union-2018_lv