“Zaļmaldināšanas” pārbaude tīmekļa vietnēs: pusei apgalvojumu par draudzīgumu videi nav pierādījumu

Eiropas Komisija un valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes publiskoja tīmekļa vietņu pārbaudes (“kontrolreida”) rezultātus. Šādu pārbaudi veic katru gadu, lai identificētu ES patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistes tirgos. Šogad pirmo reizi kontrolreids koncentrējās uz “zaļmaldināšanu” – praksi, kad uzņēmumi apgalvo, ka rūpējas par vidi vairāk nekā patiesībā to dara.

“Kontrolreidā” tiešsaistē tika analizēti dažādu nozaru uzņēmumu, piemēram, apģērba, kosmētikas un sadzīves tehnikas ražotāju, “zaļie” apgalvojumi. Valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42 % gadījumu apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši, un saskaņā ar ES noteikumiem tos varētu potenciāli kvalificēt kā negodīgu komercpraksi. Patērētājiem arvien vairāk cenšoties iegādāties videi nekaitīgus produktus, “zaļmaldināšanas” apjoms ir palielinājies.

Tieslietu komisārs Didjē Reinderss sacīja: “Arvien vairāk cilvēku vēlas saudzēt vidi, un es atzinīgi vērtēju uzņēmumus, kas cenšas piedāvāt videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus. Tomēr ir arī negodīgi tirgotāji, kuri jauc patērētājiem galvu ar neskaidriem, nepatiesiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem. Komisija ir apņēmības pilna nodrošināt, ka patērētāji gūst labumu no zaļās pārkārtošanās, un cīnīties pret zaļmaldināšanu. Tieši tāda ir viena no pagājušajā rudenī pieņemtās Jaunās patērētāju tiesību aizsardzības programmas galvenajām prioritātēm.”

Galvenie konstatējumi

Pēc plašākas pārbaudes Komisija un patērētāju tiesību aizsardzības iestādes sīkāk izpētīja 344 šķietami apšaubāmus apgalvojumus un konstatēja, lūk, ko.

  • Vairāk nekā pusē gadījumu tirgotājs nesniedza patērētājiem pietiekamu informāciju, kas ļautu novērtēt apgalvojuma patiesumu.
  • 37 % gadījumu apgalvojumi ietvēra neskaidras un vispārīgas frāzes, piemēram, “apzināts”, “videi draudzīgs”, “ilgtspējīgs”, kuru mērķis bija bez pamatojuma radīt patērētājiem iespaidu, ka produktam nav negatīvas ietekmes uz vidi.
  • Turklāt 59 % gadījumu tirgotājs nebija sniedzis viegli pieejamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai.

Vispārējos novērtējumos, ņemot vērā dažādus faktorus, 42 % gadījumu iestādēm bija pamats uzskatīt, ka apgalvojums var būt nepatiess vai maldinošs un tādēļ, iespējams, varētu tikt atzīts par negodīgu komercpraksi saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvu

Turpmākie pasākumi

Valsts iestādes sazināsies ar attiecīgajiem uzņēmumiem, lai informētu par konstatētajām problēmām un vajadzības gadījumā nodrošinātu to novēršanu. Šā kontrolreida rezultāti tiks izmantoti ietekmes novērtējumā, kas tiks sagatavots jaunajam tiesību akta priekšlikumam par patērētāju sagatavošanu pārejai uz zaļo ekonomiku, par ko tika paziņots Jaunajā patērētāju tiesību aizsardzības programmā.

Vairāk lasīt šeit