Novadpētniecība / Valmieras apkaime un novadi / Kocēnu apvienība / Kultūras darbinieks un novadpētnieks Edgars Luste

Kultūras darbinieks un novadpētnieks Edgars Luste

  • Pievienots: 02.07.2020
  • Sagatavoja: Brigita Jaunīte un Antra Paegle
  • Organizācija: Dikļu pagasta bibliotēka, Bērzaines pagasta bibliotēka

Atslēgvārdi

Personas: Jānis Millers, Jānis Ķīlis, Arturs Kaugars, Arvīds Rihters, Rūdolfs Raģis, Laimonis Zālītis, Jānis Bikše, Anatolijs Kindzulis, Arvīds Kaksis, Gundabs Putniņš, Inta Indriksone, Visvaldis Skujiņš.

Organizācijas: Dikļu pamatskola, Dikļu kultūras nams, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca, Daugavas Vanagu Tālavas nodaļa, Valmieras Valsts ģimnāzija, Latvijas Universitāte.

Vietvārdi: Kalnjēkabi, Lieljēkabi, Kurzemes katls, Burtnieki, Neikenkalns, Dikļi, Dikļu pagasts, Ozolu pagasts.

Kultūras darbinieks un novadpētnieks Edgars Luste /24.09.1919.- 03.11.2003./

Edgars Luste dzimis 1919. gada 24. septembrī, Valmieras apriņķa Ozolu pagasta “Kalnjēkabos”. Vecāki: tēvs Pēteris, māte Matilde. Jaunsaimnieki, zeme tika nodalīta no vecsaimniecības “Lieljēkabi”. Ģimenē aug trīs bērni: māsa Vera, brāļi  Ernests Voldemārs un Edgars. Edgars skolojas Dikļu pamatskolā. Visa mūža garumā saglabā siltas atmiņas par skolu. Lielu ietekmi atstāj 3 skolotāji: Jānis Millers – skolas pārzinis, aizsargs; Jānis Ķīlis – mūzikas skolotājs, spēlēja vijoli, veda skolēnus ekskursijā uz Neikenkalnu, mācīja iepazīt un klausīties mūziku; Arturs Kaugars – skolotājs, dzejnieks. Pēc Dikļu pamatskolas beigšanas mācības turpinātas Valmieras ģimnāzijā. Skolas laikā nostiprinājās divas mīlestības – literatūra un vēsture. Ģimnāzija tika pabeigta 1939. gadā. Rīgā E. Luste aizsāk studijas Latvijas Universitātē. Studē vēsturi kā brīvklausītājs. Strādā par skolotāju.

Valmieras ģimnāzija. E. Luste otrajā rindā pirmais no kreisās puses. 1938. gads.

No 1943. gada tiek iesaukts vācu armijas latviešu leģionā. Karš Edgaram noslēdzas Kurzemes katlā. Raksta dzeju latviešu karavīru frontes laikrakstam “Daugavas vanagi”. Seko filtrācijas nometne, tad atgriešanās vecāku mājās. Darbu viņš atrod tālu no mājām – Lejasdaugavas kokmateriālu pludināšanas kantorī. 1950. gadā Lusti arestē par kontrrevolucionāro aģitāciju, represijām pakļautu cilvēku slēpšanu, dienestu leģionā un publikācijām avīzēs. Sods: 25 gadi labošanas darbos un 5 gadi izsūtījumā. Pēc amnestijas E. Luste strādā Burtniekos – mežniecības iecirknī. Vēlāk vietējā vara ļauj darboties sirdij tīkamā lauciņā kultūrā. Burtniekos strādā gudri, augstas kultūras cilvēki – Arvīds Rihters, Rūdolfs Raģis, Laimonis Zālītis, Jānis Bikše, Anatolijs Kindzulis. No 1958. gada vada Dikļu kultūras namu, bet nesaskaņu dēļ ar vadību darbs ir jāatstāj. Seko dažādi darbi – remontstrādnieks, dārznieks un citi. 1967. gadā Edgars Luste kļūst par Dikļu kultūras nama vadītāju atkārtoti. Sākas gatavošanās Dikļu estrādes celtniecībai. Tiek pētīti materiāli par 1818. gada pirmo teātra izrādi un 1864. gada dziedāšanas svētkiem Dikļos. Šajā laikā Dikļu kultūras namā darbojas koris, kuru vada Edgara līdzgaitnieks un domubiedrs diriģents Arvīds Kaksis. Korim labas sekmes skatē (1973. gadā Valmieras rajona skatē 2. vieta, tiesības dziedāt labāko koru skatē Rīgā). Lustes vadībā darbojas dramatiskais kolektīvs, viņš ir arī pašdarbības kolektīva režisors. Prātā vīd doma par Dziesmu svētku muzeju izveidi vecajā kultūras nama daļā.

Dikļu koris. Foto 1973. gads.

1970. gadā atkal seko atbrīvošana no darba. pēc tam strādās par kurinātāju Dikļu slimnīcā un vienlaikus veiks kinomehāniķa pienākumus. 1988. gada 18. novembrī Valmierā E. Luste piedalās Latvijas karoga pacelšanā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca tornī kopā ar Gundabu Putniņu, Intu Indriksoni – folkloras kopas “Daina” vadītāju, Visvaldi Skrastiņu.

Pēc Latvijas karoga pacelšanas Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas tornī. 1988. gada 18. novembris.

No 1990. gada darbojas Daugavas Vanagos, vada Daugavas Vanagu Tālavas nodaļu, rediģē Daugavas Vanagu mēnešrakstus un gatavo materiālus publikācijām. Kā līdzautors strādā pie trim krājumiem: “Via Dolorosa“ (1990), “Uz ežiņas galvu liku”, 1. grāmata (1993) un 2. grāmata (1995). E. Luste vada arī ekskursijas pa Dikļiem, ir labs stāstnieks, zina vēstures notikumus un cilvēkus. Viņš ir interesants sarunu biedrs, lasa no galvas Friča Bārdas, Veronikas Strēlertes, Kārļa Skalbes dzeju. Pats raksta dzeju, atmiņu stāstus, publicējas laikrakstā “Liesma”, “Tēvija” un Dikļu pagasta izdevumā “Diklietis”. Nerealizēta palika iecere uzrakstīt atmiņas par dzejnieci Mirdzu Ķempi, operdziedātājiem Ādolfu Kaktiņu un Marisu Vētru, rakstnieku Aleksandru Grīnu, komponistu Jēkabu Graubiņu, ar kuru kopā būts Stūra mājā.

Intervija ar Edgaru Lusti:

Par Juri Neikenu un Dikļu pagasta vēsturi radio raidījumā “Tēvu laipa šaizemē”, raidījuma autors: Stroda Ingrīda. Raidījums skanēja 1997. gada 18. martā. Klausīties: 1. DAĻA un 2. DAĻA.

Dikļu informatīvā izdevumā “Diklietis” publicētie Edgara Lustes raksti:

“Mūsu pagātnes sendienu liecinieks  – Grebu kalns”. 1994. gada 20. decembrī  Par Dikļu muižām 1995. gada februāris, marts Par Dikļu skolām 1995. gada aprīlis, maijs Par diklēnieti Jāni Goltiņu 1996. gada novembris.  Edgara Lustes atmiņas “Neaizmirstamais” Edgara Lustes apkopojums “Skolnieku rota” Edgara Lustes dzejoļi

Izmantotie avoti:

Dikļu pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāli.