Zariņš, Jānis

Vārds   

Jānis

Uzvārds   

Zariņš

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

12-05-1913

Miris   

18-01-2000

Apbedīts   

Siguldas kapos

Joma

Māksla

Nodarbošanās

Tēlnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

 

Pilsēta

Rūjiena

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

Beidzis Rūjienas draudzes skolu (1928)

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Daiļradē ietekmējies no K.Zāles, A.Maijola, E.A.Burdela, K.Millesa O.Rodēna mākslas principiem. Viens no aktīvākajiem monumentālās tēlniecības meistariem, veidojis padomju varas angažētos pieminekļus, respektējot laika ideoloģiskās un estētiskās nostādnes. Atslābstot personības kultam, 60. gados atgriezies pie latviešu akmens tēlniecības 20.-30.gadu labākajām tradīcijām, monolīta plastiskā stila ar kompaktiem apjomiem, noapaļotām šķautnēm, plūstošu siluetu. Darbojies arī memoriālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, darinājis portretus, figurālās un dekoratīvās kompozīcijas, medaļas. Ieceres īstenojis, izmantojot gk. granītu, dažreiz bronzu.

Apbalvojumi

 

 

Zariņš Jānis
Tēlnieks
          
Dz. 1913.gada 12.maijā Rūjienā.
Miris 2000.gada 18.janv., apbedīts Siguldas kapos.

Dzimis rokpeļņa ģimenē. Beidzis Rūjienas draudzes skolu (1928). Mācījies J.L.Reguta koktēlniecības kursos Rīgā (1934). Dienējis armijā un pie K.Sūniņa sagatavojies iestājeksāmeniem Latvijas mākslas akadēmijā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas K.Zāles tēlniecības meistardarbnīcu (1942); diplomdarbs – „Uz cīņu”, mācījies V.Vasariņa Keramikas meistardarbnīcā (1942-44). Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vienotnes „Zaļā zeme” loceklis (līdz 1940, tās pēdējais priekšsēdētājs). Izstādēs piedalījies no 1938. Personālizstādes Gulbenē (1984), Siguldā (1988), Valmierā (1981, kopā D.Rožkalnu). Mākslinieku savienības biedrs no 1950. Daiļradē ietekmējies no K.Zāles, A.Maijola, E.A.Burdela, K.Millesa O.Rodēna mākslas principiem. Viens no aktīvākajiem monumentālās tēlniecības meistariem, veidojis padomju varas angažētos pieminekļus, respektējot laika ideoloģiskās un estētiskās nostādnes. Atslābstot personības kultam, 60. gados atgriezies pie latviešu akmens tēlniecības 20.-30.gadu labākajām tradīcijām, monolīta plastiskā stila ar kompaktiem apjomiem, noapaļotām šķautnēm, plūstošu siluetu. Darbojies arī memoriālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, darinājis portretus, figurālās un dekoratīvās kompozīcijas, medaļas. Ieceres īstenojis, izmantojot gk. granītu, dažreiz bronzu.
Monumentālās tēlniecības darbi: piemineklis 11 nošautajiem komjauniešiem Valmierā (1949), Ventspilī – J.Fabriciusam (1954, arhit. V.Rammane), krūšutēls I.Sudmalim (1957, demontēts, atrodas Ventspils novada vēstures un mākslas muzejā), piemineklis 1905.g. cīnītājiem (1960, mākslin. A.Šulcs), 1905.g. cīnītājiem Stopiņos (1962, arhit. J.Līcītis), 2. pasaules karā kritušajiem karavīriem Ludzā (1963, arhit. V.Aizupiete), skulptūras Salaspils memoriālam (1967, kopā ar Ļ.Bukovski, O.Skaraini; arhit. G.Asaris, O.Zakamennijs, O.Ostenbergs, I.Strautmanis; bijis darba grupas vadītājs, Ļeņina prēmija 1970), demontētie Ļeņina pieminekļi Valmierā (1951), Rūjienā (1952), Gulbenē (1970), Ventspilī (1975, abiem arhit. J.Līcītis), demontētais A.Pelšes krūšutēls Kanālmalas apstādījumos Rīgā (1981, arhit. J.Līcītis), Piemiņas akmens Rainim un Aspāzijai Slobodskā, KPFSR (1988, arhit. I.Batrags), A.Pumpura piemineklis Piebalgā (arhit. I.Batrags), Ģ.Eliasa krūšutēls Jelgavā (abi 1989, arhit. D.Driba). Nozīmīgākie kapa pieminekļi: Rīgā – ārstam J.Mežulim (1961), diriģentam A.Melbārdim (1965), mākslin. V.Krastiņam (1965, visi Meža kapos), kā arī F.Rokpelnim Raiņa kapos (1974), Piemiņas akmens K.Baronam (1985) un F.Brīvzemniekam (1986, abi Lielajos kapos); skulptūra „Veļu māte” Jaunajos kapos Gulbenē (1984). Nozīmīgākie portreti: „Diriģents A.Melbārdis”, „Sievas portrets” (abi 1958), „Krišjānis Barons”, „Rūdolfs Blaumanis” (abi 1970), „A.Šulca portrets”, „Pašportrets” (abi 1975), „TTT treneris R.Karnītis” (1980), „Medicīnas zinātņu doktors I.Lazovskis” (1982).
Darinājis žanriskas un alegoriskas figurālas kompozīcijas („Bagāta raža”; 1957, „Rīts”, 1958, uzstādīta Kanālmalas apstādījumos; „Kukurūzas audzētāja”, 1963; „Pavasaris”, „Akmens teiksma”, abas 1967; „Daile”, „Zvaigznes”, „Pielūgsme”, „Mijkrēslī”, visas 1969; „Mīlestība” 1971; „Alkas” 1976), dekoratīvās skulptūras („Gulbji” Gulbenē, 70. gadu 1. puse, arhit. J.Līcītis). Veidojis medaļas – „Krišjānis Valdemārs” (1975), „Teodors Zaļkalns” (1976), „Kārlis Skalbe” (1979), 20 medaļu cikls „Veltījums vecajām lauku sētām” (1979-81).
LPSR APP goda raksts (1956, 1963), PSRS Mākslinieku savienības diploms un prēmija (1958), LPSR Valsts prēmija (1959), medaļa „Par izcilu darbu” (1971), LPSR Tautas mākslinieks (1988).
Sagat. L.Bremša

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / māksl. Aleksandrs Busse. 4.sēj. V-Ž. - Rīga : A/S "Preses nams", 2003. - 304 lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  Personu rād.: 266.-302.lpp. ISBN 9984-00-457-0.
  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / māksl. Aleksandrs Busse. 4.sēj. V-Ž. - Rīga : A/S "Preses nams", 2003. - 304 lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  Personu rād.: 266.-302.lpp. ISBN 9984-00-457-0.

Analītika:

  • Briedis, Andris  Miris tēlnieks Jānis Zariņš : [1913-2000]  Liesma, 2000, 22.janv. 3.lpp.
  • Ivanovs, Miķelis.  Tēlnieks Jānis Zariņš  Padomju Latvijas Sieviete, 1959, Nr.9, 5.lpp.

Bibliogrāfija:

  • Latvijas PSR mazā enciklopēdija / Galv. red. V.Samsons. Rīga, III.
  • Latvijas padomju enciklopēdija / Galv. red. P.Jērāns. Rīga, X1.
  • Latviešu padomju tēlniecība / Sast. K.Baumanis; ieviet. aut. M.Zaurs. Rīga, 1960.
  • Čaupova R. Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga, 1981.
  • Художники народов СССР. Биобиблиографичеслий словарь / Отв. ред. Т.Н.Горина. Москва: 1972-1983. Т., IV.
  • Medaļu māksla / Sast. E.Šmite. Rīga, 1987.
  • Balcerbule A. J.zariņš, 1983.
  • Salenieks A. Talants un darba mīlestība // Karogs, 1959, 11.
  • Pujāts J. Radošo spēku briedumā // Literatūra un Māksla, 1963, 18.V.
  • Brīdaka L. Granīts cīnās, granīts dzīvo // Māksla, 1963, 2.
  • Birze M. Neba tik liels un dižs // Literatūra un Māksla, 1983, 6.V.
  • Latvijas granītā. Guļevskas L. intervija // Skola un Ģimene, 1983, 5.
  • ...esmu gribējis dzīvot no tēlniecības. Pierakst. Bankovskis P. // Literatūra un Māksla, 1988, 13.V.
  • Katalogs: 1981, kopā ar D.Rožkalnu.

Saites: