Apsīšu Jēkabs

 

 

Vārds    Jānis
Uzvārds    Jaunzemis
Citas vārda formas    Apsīšu Jēkabs
Dzimis    1858.gada 8.decembrī
Miris    1929.gada 10.jūnijā
Apbedīts    Meža kapi, Rīga
Joma Rakstniecība
Nodarbošanās Rakstnieks
  Dzimšanas vieta:
Valsts Latvija
Rajons / Apriņķis / Novads    Lizuma pagasts
Pilsēta  
Vieta  
Mājas Kalaņģi
  Saistība ar novadu:
Dzīvoja  
Mācījās  
Darbojās Rūjienas draudzes skolā, Kokmuižas pamatskolā
Vieta Valmieras raj.  
Piezīmes     
Apbalvojumi  

 

Dzīve un radošā darbība:

Apsīšu Jēkabs (īst.v. Jānis Jaunzemis; 1858.8.XII Lizuma pag. Kalaņģos - 1929.10.VI Zvārtavas pagasta Gaujienas draudzes mācītājmuižā, apbedīts. Rīga, Meža kapos) - rakstnieks.
Dzimis saimnieka un skolotāja ģimenē. No tēva apguvis pirmās zināšanas un reliģiozu ievirzi. Mācījies Velēnas draudzes skolā (1868-72) un Cēsu apriņķa skolā (1872-1874). Strādājis par skolotāja (tēva) palīgu Sinoles pagastskolā un Velēnas draudzes skolā; 1878 .g. iestājies J. Cimzes skolotāju semināra pēdējā klasē Valkā. 1879.g. to beidzis, iegūdams draudzes skolas skolotāja tiesības. Strādājis par palīgskolotāju Rūjienas draudzes skolā (1879-1881). Ar te sarakstīto dzejoli "Sapņi" (laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 1880.25.VI/7.VII, paraksts Jaunzemju Jānis) iesākusies Apsīšu Jēkaba literārā darbība. No 1881.g. periodikā iespiestas Apsīšu Jēkaba tulkotas H.K.Andersena pasakas (apkopotas vairākos izdevumos: 1-2 1884.-1887., 1-19, 1907.-1915., 1-6 1924-1926.). 1881.-1893. Apsīšu Jēkabs bijis skolotājs Kokmuižas pamatskolā Valmieras tuvumā, te dibinājis Kocēnu pagasta kori (1881) un sacerējis savus labākos darbus. Laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti stāsti "Krusttēvs Ādams" , "Ārprātīgais" (abi 1883), "Kaimiņi" (1884), "Iegātnis" (1885), žurnālā "Austrums"- stāsti "Pie pagasta tiesas" , "Laimes spoks" (abi 1885), "Bagāti radi" (1886), "Svešos ļaudīs" (1888), stāstu un tēlojumu sērija "Iz tautas bilžu galerijas" (1889-1891), esejas "Vēstule iz tēvijas" (1885-1895,1901) u.c. darbi. Attīstot J. Neikena aizsākto latviešu īsā stāsta reālistisko līniju, Apsīšu Jēkabs sasniedzis augstāku māksliniecisko kvalitāti. Līdzīgi J. Neikenam, Apsīšu Jēkabs pievērsies audzināšanas problēmām, taču dziļākā sociālā, ētiskā un estētiskā skatījumā. Aizstāvējis kristietības ideju par mīlestības primāro lomu audzināšanā. J. Neikenam raksturīgo didaktiku Apsīšu Jēkaba stāstos aizstājis cilvēku raksturu un to savstarpējo attiecību reālistisks attēlojums. Spilgtos mākslas tēlos Apsīšu Jēkabs stāstos atsedzis 19.gs.60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, cildinājis patriarhālās dzīves kārtības garīgo spēku un lauku ļaužu kristīgi tikumisko dvēseles skaidrību. Turpinādams Brāļu Kaudzīšu aizsākto t.s. sirdsšķīsto ļaužu tradīciju, Apsīšu Jēkabs radījis Andra tēva tēlu ("Bagāti radi")- klasisku cilvēka ētiskā spēka un garīgās harmonijas paraugu. Stāstiem izkopts, episki mierīgs vērotāja stils, mērķtiecīga kompozīcija, daudzveidīgi raksturošanas paņēmieni, labskanīga, tēlaina valoda, poētiski Latvijas dabas, īpaši meža tēlojumi.80. gadu beigās Apsīšu Jēkaba literārā darbība apsīkusi. Stāstā "Uz pilsētu" (pirmoreiz publicēts žurnālā"Austrums"1892.g.) plašā didaktiskā tēlojumā izvērsts J.Neikena un Kaudzīšu darbos ieskicētais motīvs par pilsētu kā ļaunuma perēkli. No 1893. gada Apsīšu Jēkabs strādā par skolotāju Vecgulbenes draudzes skolā, bet 1900. gadā pārcēlies uz Rīgu. Bijis skolotājs Jāņa baznīcas meiteņu skolā (1900-1915), neilgu laiku Rīgas pilsētas 1. bibliotēkas vadītājs (1906-1907), bijis baznīcas laikraksta "Evanģeliuma Gaisma" nodaļas vadītājs. No 1916. gada ticības mācības un latviešu valodas skolotājs vairākās Rīgas vidējās mācību iestādēs (V. Olava komercskolā, M. Beķeres ģimnāzijā un M. Milleres ģimnāzijā). Publicējis pētījumus par lizumiešu izloksni (1914, 1921) un brošūru "No Lizuma senatnes" (1928). Miris, uzturēdamies pie sava dēla - Gaujienas mācītāja un skolu darbinieka Ata Jaunzemja.

Cits pseidonīms: Jāņzemnieks.

Darbi:
Raksti 13 burtnīcās (1892-1909) un 4 sējumos (1924-25)
"Izlase" (1952)
Izlase "Iz tautas bilžu galerijas" (1958)

   
Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 35.-36.lpp.
  • Zeiferts] Teodors. Apsīšu Jēkabs//Teodors.Tautas rakstnieki.R., 1913, 1.d.
  • Apsīšu Jēkabs. No manas dzīves //Raksti.R., 1924., 1. sēj.
  • Kraujiņš K. Apsīšu Jēkabs dzīvē un darbā.R., 1930.
  • Līgotņu Jēkabs. Apsīšu Jēkabs savā dzīvē un darbā.R., 1930.
  • Vilsons A. Pirmais īsā stāsta meistars latviešu literatūrā//LPSR ZA vēstis, 1954,7.
  • Stepiņš L. Apsīšu Jēkabs un Andersena pasakas//Karogs, 1969,3.
  • Egle K.Atmiņas par Apsīšu Jēkabu//Egle K. Atmiņas.R., 1972.
  • Apīšu Jēkabs//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-36.lpp.
  • Latviešu literatūras vēsture.-Rīga:Literatūra,1935.,3.sēj.-52.lpp.
  • Apinīte, Vija. Novadnieki svin Apsīšu Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929) velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes raj.)] / Vija Apinīte // Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21 (2003, 20.dec.), 23.lpp.
  • Apinīte, Vija. Novadnieki svin Apsīšu Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929) velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes raj.)] / Vija Apinīte // Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21 (2003, 20.dec.), 23.lpp.
  • Apinīte, Vija. Novadnieki svin Apsīšu Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929) velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes raj.)] / Vija Apinīte // Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21 (2003, 20.dec.), 23.lpp.
  • Zanders, Ojārs Daži brīži ar Apsīšu Jēkabu : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929)] // Lauku Avīze - 1993. - 10.dec. 24.lpp.
  • Birze, Miervaldis.  Neizmantotas izdevības : [Sakarā ar piemiņas plākšņu atklāšanu rakstn. P.Rozītim Valmierā un Apsīšu Jēkabam Valmieras raj. Kocēnos]  // Literatūra un Māksla, 1973, 12.nov., 5.lpp

   
Elektroniskie resursi:

Apsīšu Jēkaba darbi Valmieras un novadu bibliotēkās