Bērziņa, Irma
|
Vārds |
Irma |
|
Uzvārds |
Bērziņa |
|
Citas vārda formas |
|
|
Dzimis |
1910.gada 7.aprīlī |
|
Miris |
1992.gada 2.jūlijā |
|
Apbedīts |
Ķelnē, Mīlheimas kapos |
|
Joma |
tautsaimniecība, tiesību zinātnes |
|
Nodarbošanās |
dzejniece |
|
|
Dzimšanas vieta: |
|
Valsts |
Latvija |
|
Rajons / Apriņķis / Novads |
|
|
Pilsēta |
Rīga |
|
Vieta |
|
|
Mājas |
|
|
|
Saistība ar novadu: |
|
Dzīvoja |
|
|
Mācījās |
Rūjienas valsts ģimnāzijā |
|
Darbojās |
|
|
Vieta Valmieras raj. |
|
|
Piezīmes |
|
|
Apbalvojumi |
|
Dzīve un radošā darbība:
Bērziņa Irma (dz. Daugule, 1910.7.04. Rīgā - 1992.2.07. Laihlingenē, Vācijā, apbed. Ķelnē, Mīlheimas kapos) -dzejniece.
Beigusi Rūjienas valsts ģimnāziju(1930), LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1938). 30.gados strādājusi Rīgas prefektūrā un Iekšlietu ministrijā. 1944 emigrē uz Vāciju. Strādājusi bēgļu skolā, vēlāk audzinātāja bērnu vasaras kolonijās. Latviešu rakstnieku apvienības, Latv.preses b-bas un PEN kluba biedre, Ķelnes literātu apvienības locekle, aktīvi piedalījusies vācu literatūras dzīvē.
Pirmā publikācija - "Grāmata par deviņiem rūķīšiem" (1944). Dzejoļi, īsie stāsti, ludziņas bērniem publicētas gan latviešu, gan vācu periodikā. Dzejai krājumos "Skrejceļā" (1965), "Nopietnības lauks" (1968), "Bez sejas" ("Ohne Gesicht",1976,latv.un vācu val.) raksturīgas stoiciskas vientulības noskaņas, rezignēts laikmeta nemiera un trimdinieku atsvešinātības lakonisks tēlojums, kā arī dzīvības zūdamības un dabas harmoniskuma apcere verlibra formā. Tulkojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā. Apcerējumi un recenzijas par mūsdienu liriku publicētas galvenokārt žurnālā "Jaunā Gaita".
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-Rīga:Zinātne.-2003.-75.lpp.
- Alks.O.Nekurienes svētceļniece//Laiks,1980,5.04.
- Pencele Z.[Ievads I.Bērziņas dzejoļu kopai]//Karogs,1990,12.
- Spoģis A.Eksistences ceļā-uz īstajām mājām//LM,1992,31.07.
Elektroniskie resursi: