Lapa, Mārtiņš

Vārds   

Mārtiņš

Uzvārds   

Lapa

Citas vārda formas   

Lapas Mārtiņš

Dzimis   

1846.gada 30.septembrī

Miris   

1909.gada 21.aprīlī

Apbedīts   

Torņkalna kapos

Joma

 

Nodarbošanās

dzejnieks, tulkotājs, žurnālists

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Jaunkārķu pagasts

Pilsēta

 

Vieta

Vecumi

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

Rūjienas draudzes skolā, Valmieras apriņķa skolā

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Tulkojis arī  no dzimtās igauņu valodas, ir pirmais igauņu  literatūras un folkloras tulkotājs un popularizētājs

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Lapa Mārtiņš (arī Lapas Mārtiņš; 1846.30.IX Jaunkārķu pag. Vecumos - 1909.21.IV Rīgā, apbedīts Torņakalna kapos) - dzejnieks, tulkotājs, žurnālists.
Dzimis mūrnieka ģimenē. Māte un tēvs igauņi. Mācījies Jaunkārķu pagastskolā (1860-62), pēc tam strādājis pie saimniekiem par kalpu un pie mūrniekiem. Ar J. Neikena un barona Krēderena palīdzību 1866. gadā iestājies Rūjienas draudzes skolā, to pabeidzis 23 gadu vecumā.
Pirmās publikācijas ar parakstu Märt Lapp laikrakstā "Ceļa Biedris"1867.14.IX: "Dziesma, ko savam skolas biedram viņa iesvētīšanas dienā dāvināju", dzejolis "Pareizi atbildēts" un uzruna "Mīļā latviešu tauta!" . 1868. gada rudenī izdots Lapas dzejoļu krājums "Mīlestības un mīlestības gaudu ziņģes" (1901, 2. daļa- 1877,1884, 3. daļa- 1881), kas viegli uztveramā satura dēļ ieguva lielu popularitāti; neizglītotākajiem lasītājiem adresētajās Lapas dzejoļu grāmatās dominē romances veida sentimentāla dzeja un patriotiski motīvi. 1869.- 1870. gadā Lapa mācījies Valmieras apriņķa skolā, 1870.-1871. gadā bijis palīgskolotājs Jaunkārķu pagastskolā; laikrakstā "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis" publicēto patriotisko dzejoļu dēļ no skolotāja vietas Lapa tika atlaists.
1871.-1874, gadā dzīvojis Rīgā, strādājis R. Tomsona fabrikā, kādā dzērienu tirgotavā, E. Plātesa tipogrāfijā, brāļu Bušu grāmatnīcā un bibliotēkā. Sarakstījis dzejoļu krājumus "Dziesmu virkne" (1-2, 1871-72), stāstus "Par velti mīlēts" (1872), "Otokārs un Alvīne" , "Tautas meitiņa, kas kādu tautas dēlu aplaimojuse" , "Labam laba alga" (visi 1873) u.c. Daļā stāstu izmantoti sižeti no bruņinieku laikiem, daļā- Lapa centies atveidot latviešu dzīves modeļus dažādās asās un nejaušību pilnās situācijās attēlojot latviešu varoņus.
Pēc Vidzemes apceļošanas 1874. gadā apmeties uz dzīvi Jelgavā, strādājis H. Alunāna grāmatnīcā. 1875. gadā bijis laikraksta "Baltijas Zemkopis" redakcijas loceklis, tulkojis stāstus ar eksotisku , kriminālu vai vēsturisku saturu. Sarakstījis stāstus "Noziedzies, bet tomēr nevainīgs" , "Smiltnieka Pēteris jeb kā viņam ar precēšanos gājis" , "Laime pēc nelaimes" (visi 1876). Tajos Lapa attēlojis latviešu kultūrsituāciju, rādījis pilsētā nonākušo latviešu sadzīvi, visbiežāk palikdams vācu izklaidējošās literatūras tradīciju ietvaros. Lapa kļuva populārs arī kā daudzu ziņģu lapu tekstu autors.
No 1876. gada dzīvojis Rīgā, līdz 1883. gadam strādājis literāru darbu, tulkojis triviālus romānus: A. Šternberga "Cīnīšanās uz dzīvību un nāvi jeb Belgrades Roze"(1876), B.A. Bleiha "kapsētas Urzula jeb Uz tumšām tekām"(1877-1879), G.F. Borna "Izabella, Spānijas padzītā ķēniņiene"(1879), "Don Karloss"(1880) u.c. No 1880. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" Lapa publicējis rakstus par igauņu jautājumiem, 1883.- 1906. bijis šī laikraksta redakcijas loceklis. Sarakstījis dzejoļu krājumu "Mīlestības dziesmu rota priekš jaunekļiem un jauneklēm par laika kavēkli" (1882), "Mīlestības puķītes" (1883, 1902), dziedājumu "Mīlestībā pieviltas jaunekles briesmīgā nāve" (1882), stāstu "Pieviltās brūtes nāve" (1874) u.c. No igauņu valodas tulkojis F.R. Kreicvalda sastādītas "Ttautas pasakas"(1888), E. Vildes un A. Kicberga stāstus, rakstījis periodikā, galvenokārt laikrakstā "Baltijas Vēstnesis", par somu un igauņu literatūru: "Par latviešu un igauņu rakstniecību 1883. gadā" (1884), "Somu skolas un rakstniecība" (1885). Par igauņiem rakstījis arī J. Dravnieka izdotajā "Konversācijas vārdnīcā".
Mūža nogalē bijis laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijas loceklis (1907-1908). Sastādījis garīgo dziesmu krājumu "Garīgs draugs"(1898), "Bērnu Ziemsvētku grāmatiņa"(1903), izdevis paša savāktās tautas pasakas "Gudrais Ansis un velns" (1901), "Pasakas un nostāsti par burvjiem, raganām, pūķiem un vilkačiem"(1902), "Dievs un Velns" (1904).
Sarakstījis un sastādījis dažādas grāmatas sadzīves vajadzībām: "Pilnīgs mīlestības vēstulnieks" (1881, 1894),"Runu krājums" (1883), "Jautrais kāzinieks" (1887), "Iesvētīšanas dienā par piemiņu" (1889,1897) u.c. Sastādījis "Krievu- turku kara hroniku"(1878).
Lapas dzejoļi kļuvuši par populāru patriotisku un sentimentālu dziesmu tekstiem: "Tēvijas dziesma" ("Lai dziesmas skan daudz balsu vienībā..."), "Ak, latvju tauta, pamosties" (abi 1870), "Latviski lai atskan dziesmas"(1871), "Kaps pie Donavas" (1877), "Daugavas laivinieks un viņa mīļākā" ("Cel pāri man' par Daugavu..").

Pseidonīmi: Rujeniets (L.R.), Jaun-Kārķenietis, M.L.p.p., Kāds valmieriets

 
Literatūra:

  • Lapas Mārtiņš//Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893.
  • Alunāns Ā. Lapas Mārtiņš kā humorists sadzīvē//Dzimtenes Vēstn., 1909, 23.-30.V.
  • Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta". Cēsis; R., 1924.,1. sēj.
  • Pieče M. Atsijājot graudus no sēnalām//Darba Karogs, 1985, 24.VIII.
  • Vīksna M. Lapas Mārtiņš un folklora//Latviešu folklora.R., 1992.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 348.-349.lpp.
  • ZeifertsT.Latviešu rakstniecības vēsture -2.daļa.-R.:A.Gulbja apg.,1923
  • Mārtiņš Lapa//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-293.lpp.
  • Mārtiņš Lapa//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2001.-10.sēj.,20005.-20007.sl.
  • Rūja Valdis. "Latviski lai atskan dziesmas!" : Eseja par dziesminieku un tulkotāju Lapas Mārtiņu (1846.-1909.) : [Par latviešu literātu Lapas Mārtiņu] // Rūjienas Vēstnesis. - (1998). - 21.aug., 28.aug., 2.lpp. : il.
  • Rūja Valdis. Latviski lai atskan dziesmas! : [Par dziesminieku un tulkotāju Lapas Mārtiņu (1846.- 1909.)] // Rūjienas Vēstnesis. - (1998). - 4.sept., 11.sept., 2.lpp.
  • Briedis, A. Lapas Mārtiņam - 150 :[Par rakstn. (īst.v. Mārtiņš Lapa) : 1846-1909] // Liesma - 1996. - 28.sept.
  • Karma, Tenu Pirmais igauņu literatūras popularizētājs Latvijā :[Sakarā ar rakstn. Lapas Mārtiņa (1846-1909) 150.dz.d.] // Varavīksne - 1996. - 89.-[106.]lpp.
  • Limane, Lilija. Lapas Mārtiņa un Ievas Ziediņas ceļus pārstaigājot :[par dzejn. Lapas Mārtiņu (arī Mārtiņš Lapa : 1846-1909) un dzejn. I.Ziediņu (1850-?)] / Lilija Limane. // Letonica. - ISSN 1407-3110. - [Nr.]6/7 (2000/2001), 175.-180.lpp.
  • Vīksna, Māra. Lapas Mārtiņš un foklora. LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĒSTIS 1988. - Nr. 10 (495). - 97.-103.

Elektroniskie resursi:

Lapas Mārtiņa darbi Valmieras un novadu bibliotēkās