Daugulis, Augusts

Vārds   

Augusts

Uzvārds   

Daugulis

Citas vārda formas   

Augusts Daugelis

Dzimis   

13-01-1830

Miris   

20-11-1899(Pēterburgā)

Apbedīts   

 

Joma

Arhitektūra

Nodarbošanās

Grafiķis

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Igaunija

Rajons / Apriņķis / Novads   

 

Pilsēta

Tērbata

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

 

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Dzimis turīgu Vidzemes zemnieku ģimenē. 1822.g.vecāki no Mazsalacas pārcēlušies uz Tērbatu.
Daugulis ir pirmais profesionālais latviešu grafiķis. Atrodoties vairāku kultūru saskares lokā, devis būtisku ieguldījumu latviešu, igauņu un krievu grafikas attīstībā.

Apbalvojumi

1858 Mākslas akadēmijas padome piešķīra viņam mazo sudraba medaļu un brīvmākslinieka nosaukumu par kokgrebumiem „Aleksandra II portrets” un „Vecāebrejagalva” (no Rembranta gleznas. Zīmējis un gravējis A.Daugulis, 1857). 1875 ieguvis lielo sudraba medaļu un  trešās pakāpes mākslinieka nosaukumu par „Pētera Lielā portretu” (1872). 1884 saņēmis mazo zelta medaļu un otrās pakāpes mākslinieka nosaukumu par darbiem „MārtiņšLuters. Portrets” (pēc Lukasa Krānaha Vecākā oriģināla, 1883) un „Ķeizariene Katrīna II” (gravēts no V.Ēriksena gleznas pēc Dikinsona gravīras, 1874).

 

Daugulis Augusts (Arī Augusts Daugelis)

Grafiķis

         

Dz. 1830.gada 13.janv. Tērbatā.

Miris 1899.gada 20.nov. Pēterburgā.

 

Dzīvojis turīgu Vidzemes zemnieku ģimenē. 1822 vecāki no Mazsalacas pārcēlušies uz Tērbatu, kur tēvs iekārtojis dārzniecību.

Mācījies Tērbatas ķeizariskajā skolā, pēc tam iestājies F.Maidela ksilogrāfijas darbnīcā, kurā bijis jaunākais audzēknis. Uz šo laiku attiecināma arī viņa pirmā ilustrācija, kas ievietota J.K.Šīnmaņa izdotajā „Zemkopja kalendārā” (1846). 1847 devies uz Pēterburgu. Sākumā mācījies Finansu ministrijas zīmēšanas skolā, 1848 iestājies Ķeizar. mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā, ko pabeidzis 1852. Tālāk mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs. 1858 Mākslas akadēmijas padome piešķīra viņam mazo sudraba medaļu un brīvmākslinieka nosaukumu par kokgrebumiem „Aleksandra II portrets” un „Vecā ebreja galva” (no Rembranta gleznas. Zīmējis un gravējis A.Daugulis, 1857). 1875 ieguvis lielo sudraba medaļu un trešās pakāpes mākslinieka nosaukumu par „Pētera Lielā portretu” (1872). 1884 saņēmis mazo zelta medaļu un otrās pakāpes mākslinieka nosaukumu par darbiem „Mārtiņš Luters. Portrets” (pēc Lukasa Krānaha Vecākā oriģināla, 1883) un „Ķeizariene Katrīna II” (gravēts no V.Ēriksena gleznas pēc Dikinsona gravīras, 1874).

Daugulis ir pirmais profesionālais latviešu grafiķis. Atrodoties vairāku kultūru saskares lokā, devis būtisku ieguldījumu latviešu, igauņu un krievu grafikas attīstībā. Visu radošo mūžu – vairāk nekā 50 gadu pavadījis Pēterburgā, kļūdams par vienu no atzītākajiem ksilogrāfijas meistariem. 1858 Daugulis Vasilija salā (12. līnijas 21. namā) atvēris savu ksilogrāfijas darbnīcu, kurā izpildījis gk reproducējošās un ilustratīvās grafikas pasūtījumus. Nozīmīgākais devums latviešu grafikai saistīts ar „Pēterburgas avīzēm” (1862 – 65), kurām darinājis titulu un ilustrācijas, to satīriskajam pielikumam „Dzirkstele” (vēlāk „Zobugals”) – titulu, vinjetes un karikatūras, tā kļūdams arī par latviešu nacionālo karikatūras aizsācēju. Dauguļa satīriskie tēli – Brencis un Žvingulis, Jēcis un Pēcis, Švāģeris un Repis aizsāka nacionālo tipāžu rindu, kas turpinājās arī 20. gs latviešu karikatūrā. 50.- 60. gados darinājis virkni kokgrebumu igauņu kalendāriem un preses izdevumiem. 60. gados Dauguļa darbnīca piedalījās arī G.Deržavina Kopoto rakstu izdošanā. Dauguļa plašākais sniegums krievu ilustratīvās un reproducējošās grafikas nozarē saistīts ar žurnāla „Vsemirnaja iļļustracija”, kurā viņš darbojās 1869 – 98; te Daugulis atzīts par labāko Parīzes Komūnai veltīto ilustrāciju autoru (1871), atzinīgi novērtēti portreti, kas darināti pēc dažādu autoru zīmējumiem („Ķeizariskās ģimenes locekļi”, 1870; „Lords Klarendons”, 1870). Šeit reproducēts arī Dauguļa „Pašportrets” (1878).

Sagat. L.Reihmane

 

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās / atbild. red. A.Vilsons: [3 sējumos]. - Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. - ("Latvija un latvieši"). 1.sēj. A - Kal. - 239 lpp. : il.,ģīm.  ISBN 5-89960-057-8.
  • Augusts Daugulis (1830-1899) :īsabiogrāfija un darbureprodukcijas. Rīga :Valstslatviešu un krievumākslasmuzejs, 1954. [2] lpp., 1 saloc.lp. 8 lpp. : il.
     

Saites:

 

Analītika:

  • Augusts Daugulis : pirmais akad. izglītotais grafiķis : [1830-1899] / mater. sagat. Gunārs Jukumnieks.Tikšanās, Nr.7 (2007, jūl.), 42.-43.lpp. : ģīm. ISSN 1407-6209.
  • Leitis, Aivars  Augustu Dauguli atceroties : [par pirmo prof. latv. graf. (1830-1899)]  Liesma, 1999, 19.nov. 4.lpp.
  • Stradiņš J.  Latviešu grafikas sākumi : [par pirmajiem latviešu grafiķiem Kārli Konstantīnu Krauliņu, Oto Bērtiņu, Augustu Dauguli] / J. Stradiņš..  Tēvija, Nr.159 (1943, 10.jūl.), [8].lpp.

 

Bibliogrāfija:

Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. R., 1984.

 

Elektroniskie resursi: