Šķilters, Gustavs

Vārds   

Gustavs

Uzvārds   

Šķilters

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

16-11-1874

Miris   

24-09-1954

Apbedīts   

1.Meža kapos

Joma

Māksla

Nodarbošanās

Tēlnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Rūjienas apriņķis

Pilsēta

 

Vieta

Rencēnu pagasts

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

Dzimis muižas kalēja ģimenē, bērnību pavadījis Vecsalacas muižā

Mācījās

 

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem. Strādājis reālisma tradīcijās, tēlniecībā ieviesis O.Rodēna impresionisma principus, ietekmējies arī no Rietumeiropas simbolisma un jūgendstila virzieniem. Profesionālā darbība daudzpusīga. Galvenā joma – stājtēlniecība, dekoratīvā un memoriālā tēlniecība. Darinājis izteiksmju studijas, kailfigūru veidojumus, dekoratīvos ciļņus un sīkplastiku. Ieceres īstenojis bronzā, marmorā, majolikā, kokā, ģipsī.   

Apbalvojumi

 

Šķilters Gustavs
Tēlnieks
          
Dz. 1874.gada 16.nov. Rūjienas apr. Rencēnu pag.
Miris 1954.gada 24.sept. Rīgā, apbed. 1. Meža kapos
 
Dzimis muižas kalēja ģimenē . Mācījies Salacgrīvas draudzes skolā (1883-86), Limbažu pils. Skolā (1889-92), Pēterburgas skolotāju seminārā (1892). Beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1899); ieguvis ārzemju stipendiju un 1900-05 papildinājies Parīzē, apmeklējot O.Rodēna studiju, G.Žermēna darbnīcu, Mākslas akadēmiju kā brīvklausītājs; Romā papildinājies bronzas liešanas tehnikā. Bijis Pēterburgā studējošo latviešu jauniešu pulciņa „Rūķis” un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs. Izstādēs piedalījies no 1898. Mākslinieku savienības biedrs no 1946.
Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1905-18); strādājis Petrogradas Mākslas un senatnes piemin. nodaļā (1918-23); pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā (1924-32, pedagoģijas priekšmetu un zīmēšanas metodikas docents, no 1927 vec. docents), LU (1925-29), Jelgavas skolotāju institūtā (1926-29); praktiskās mākslas studijas vadītājs Latvijas Tautas universitātē (no 1937).
Viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem. Strādājis reālisma tradīcijās, tēlniecībā ieviesis O.Rodēna impresionisma principus, ietekmējies arī no Rietumeiropas simbolisma un jūgendstila virzieniem. Profesionālā darbība daudzpusīga. Galvenā joma – stājtēlniecība, dekoratīvā un memoriālā tēlniecība. Darinājis izteiksmju studijas, kailfigūru veidojumus, dekoratīvos ciļņus un sīkplastiku. Ieceres īstenojis bronzā, marmorā, majolikā, kokā, ģipsī. Nozīmīgākie darbi: figurālās kompozīcijas un portreti – „Reinis Kaudzīte” (1902), „Maziņš biju, neredzēju” (1903), „Spāņu mākslinieks A.Garsija” (1904), „Izaicinājums” (1905), „Rihards Zariņš” (1908), „Krišjānis Barons” (1910), „Veca vīra galva” (1914), „Vētra pie jūras” (1924), „Ciešanas” (1932). Strādājis cilnī („Dieva dēli medīt gāja”, 1924; „Pavasara dziesma”, 1928), darinājis arī medaļas. Veidojis liriskas noskaņas bērnu galviņas majolikā. Pēckara periodā darinājis gk. naturālistiskus portretus („Kalējs Bidzāns”, 1950). Memoriālajā tēlniecībā veidojis kapa pieminekli Krēsliņu dzimtai Raunas kapos (1912), Kristapam Bergam Lielajos kapos Rīgā (1914), Baumaņu Kārlim Limbažu kapos (1920).
Strādājis akvarelī, grafikā (ofortā, zīmējumā), grāmatu un preses grafikā (karikatūras žurnālā „Svari”, 1906-07), lietišķajā mākslā. Rakstījis apcerējumus par mākslas vēsturi un teoriju, kā arī recenzijas par aktuālo mākslu. Publicējis periodiskajos preses izdevumos – „Zalktis” (no 1906), „Dzimtenes Vēstnesis” (1908-17), „Latvis” (1924-34), „Burtnieks”, „Ilustrēts Žurnāls”, „Literatūra un Māksla”. Personālizstādes un piemiņas izstādes Rīgā (1950, 1974, 1979, 1984, 1999). LPSR Augstākās padomes prezidija goda raksts (1950).
Rīgā, Daugavgrīvas ielā 9 atrodas Šķiltera memoriālais muzejs (kopš 1974).
Sagat. L.Bremša
 

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās: enciklopēdija. 3.sēj. R - V. - Rīga : Preses nams, 2000. - 255 lpp.: il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 9984-00-361-2.
  • Ivanovs, Miķelis,  Gustavs Šķilters : [monogrāfija] / M. Ivanovs. Rīga : LVI, 1958. 165 lpp. : il. ; 25 cm.
  • Gustavs Šķilters : tēlniecība, lietišķā māksla, akvareļi, grafika / Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija ; [sakārtojusi V. Kučinska]. Rīga, 1975. 43 lpp. : il. ; 20 cm.

 

Analītika:

  • Matīsa, Kristīne.  Nezināmais Gustavs Šķilters : [par tēlnieku, grafiķi, dzejnieku (1874-1954) : sakarā ar vinješu izstādi Valsts mākslas muzejā] / Kristīne Matīsa.  Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.33 (2003, 8.febr.), 16.-17.lpp. ISSN 1407-3463. ( Piel. "Mēs" ; Nr.6 ).
  • Brancis, Māris  Reiz dzīvoja Gustavs Šķilters... : [tēln., graf. (1874-1954) piemiņai : sakarā ar 125.dz.d.]  Literatūra un Māksla Latvijā, 1999, 23.dec. 13.lpp.

Bibliogrāfija:

  • Latviešu konversācijas vārdnīca, / Galv. red. A.Švābe, A.Būmanis, K.Dišlers. Rīga, 21.sēj.
  • Latvju enciklopēdija /Red. A.Švābe. Stokholma, 3.sēj.
  • Allgemaines Lexikon der bildenden Künstler von der Antike bis zur Gegenwart / Begr. Von Ulrich Thieme und Felix Becker. Hrsg. Von Hans Vollmer. Leipzig. B.d. XXXI.
  • Latvijas padomju encikopēdija / Galv. red. P.Jērāns. Rīga, 1981-1988, 9.sēj.
  • Latvju enciklopēdija / Galv. red. E.Andersons. Rokville, 4.sēj.
  • Ivanovs M. G.Šķilters, 1958.
  • Siliņš J. Latvijas māksla, 1800-1914. Stokholma, 1979-1980. II.
  • Latviešu tēlniecības vecmeistari / Sast. un ieviet. aut. R.Lāce. Rīga, 1982.
  • Kučinska V. G.Šķiltera “Atmiņas par “Rūķi”” // Karogs, 1974, 11.
  • Sondore M. G. Šķilters par mākslu // Literatūra un Māksla, 1978, 21.IV, 28.IV.
  • Kučinska V. G.Šķiltera proza // Karogs, 1984, 11.
  • Katalogs: 1950, 1975, 1988.
  • Simbolisms un jūgendstils, 2000.

Elektroniskie resursi: