Šteinbergs, Pēteris

Vārds   

Pēteris

Uzvārds   

Šteinbergs

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

19-02-1874

Miris   

1938

Apbedīts   

1.Meža kapos

Joma

Māksla

Nodarbošanās

Keramiķis

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Valmieras apriņķis

Pilsēta

 

Vieta

Labrenču muiža

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

Dzimis muižas kalpu ģimenē

Mācījās

 

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Šteinbergs bijis viens no pirmajiem latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem Latvijā, populārs un atzīts tālaika meistars. Darinājis vāzes, krūzes, kausus, dekoratīvos šķīvjus, servīzes. Darbu formās vērojama gan klasiskās mākslas, gan latviešu etnogrāfijas un arheoloģijas paraugu ietekme; tās ir vienkāršas, lietišķas. Dekorā izmantojis stilizētus dabas elementus (koki, augu, putni, dzīvnieki) un latviešu etnogrāfiskos, atsevišķos gadījumos arī jūgendstila ornamentus; kolorīts, gaišs un spilgts. Darinājis dekoratīvos porcelāna šķīvjus virsglazūras apgleznojuma tehnikā.

Apbalvojumi

1. Latgales zemkopības un amatniecības izstādē Rēzeknē apbalvots ar sudraba medaļu (1910).

Šteinbergs Pēteris
Keramiķis
          
Dz. 1874.gada 19.febr. Valmieras apr. Labrenču muižā.
Miris 1938.gadā PSRS.

Dzimis muižas kalpu ģimenē. 20.gs. sākumā strādājis par sargu Vērmanes dārzā Rīgā. Apmeklējis J.Madernieka studiju (no 1904), bijis viens no tās labākajiem audzēkņiem. Keramiķa amatu apguvis patstāvīgi; 1907 ar draugu palīdzību iekārtojis savu darbnīcu un cepli Rīgā. Pēc 1911 bijis keramikas meistars A.Birģeles-Paegles mākslas amatniecības skolā Rīgā. 1914 evakuējies uz Petrogradu, piedalījies 1917.g. revolūcijas notikumos. Vēlāk dzīvojis Čudovas sādžā netālu no Ļeņingradas, kur nodarbojies ar keramiku (līdz 1937). Staļina personības kulta laikā represēts, gājis bojā.
Šteinbergs bijis viens no pirmajiem latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem Latvijā, populārs un atzīts tālaika meistars. Darinājis vāzes, krūzes, kausus, dekoratīvos šķīvjus, servīzes. Darbu formās vērojama gan klasiskās mākslas, gan latviešu etnogrāfijas un arheoloģijas paraugu ietekme; tās ir vienkāršas, lietišķas. Dekorā izmantojis stilizētus dabas elementus (koki, augu, putni, dzīvnieki) un latviešu etnogrāfiskos, atsevišķos gadījumos arī jūgendstila ornamentus; kolorīts, gaišs un spilgts. Darinājis dekoratīvos porcelāna šķīvjus virsglazūras apgleznojuma tehnikā („Dekoratīvi šķīvji”, 1913). Personālizstāde Rīgā (1910, 1911 19130. 1. Latgales zemkopības un amatniecības izstādē Rēzeknē apbalvots ar sudraba medaļu (1910).
Sagat. V.Kučinska, R.Šmagre-Žīgure

Avots:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās: enciklopēdija. 3.sēj. R - V. - Rīga : Preses nams, 2000. - 255 lpp.: il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 9984-00-361-2.

Bibliogrāfija:

  • Dombrovskis J. Latvju māksla. Rīga, 1925.
  • Madernieks J. P.Šteinberga mākslas podniecības ražojumu izstāde //Dzimtenes Vēstnesis, 1910, 21.I.
  • Madernieks J. P.Šteinberga mākslas podniecības ražojumu izstāde //Dzimtenes Vēstnesis,1911, 22.XII.
  • Jaunsudrabiņš J. P.Šteinberga podnieku darbu izstāde // Latvija, 1911, 20.XII.
  • Jaunsudrabiņš J. P.Šteinberga keramisku darbu izstāde // Latvija 1913, 30.XI.