Strunke, Niklāvs

Vārds   

Niklāvs

Uzvārds   

Strunke

Citas vārda formas   

Struņķis,  ps. Palmēnu Klāvs, Marija Safronova

Dzimis   

06-10-1894

Miris   

13-10-1966

Apbedīts   

Testačo kapos, Romā

Joma

Māksla

Nodarbošanās

Gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Polija

Rajons / Apriņķis / Novads   

 

Pilsēta

Gostiņinā

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

1903 kopā ar tēvamāsu un brāli ieradies tēva dzimtajā pusē Valmierā.

Mācījās

Beidzis Liepiņa proģimnāziju Valmierā (1909)

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

Sieva Olga Strunke – kultūras darbiniece, Raiņa un Aspazijas muzeja Kastanjolā pārzine, dēls Laris Strunke – gleznotājs, meita Zanza Līduma – Stokholmas Marionešu teātra instruktore un aktrise.
Mākslas virziens    kubisms, ekspresionisms, konstruktīvisms
 

Apbalvojumi

 

Strunke Niklāvs
Gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs
          
Dz. 1894.gada 6.okt. Gostiņinā, Polijā.
Miris 1966.gada 13.okt Romā, apbed. Testačo kapos.
 
Dzimis apakšvirsnieka ģimenē. Sieva Olga Strunke – kultūras darbiniece, Raiņa un Aspazijas muzeja Kastanjolā pārzine, dēls Laris Strunke – gleznotājs, meita Zanza Līduma – Stokholmas Marionešu teātra instruktore un aktrise. 1903 .gadā kopā ar tēvamāsu un brāli ieradies tēva dzimtajā pusē Valmierā. Beidzis Liepiņa proģimnāziju Valmierā (1909). Pārcēlies uz Pēterburgu pie tēva. Mācījies Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā pie N.Rēriha un I.Biļibina (1909 – 1911), M.Bernšteina mākslas skolā (1911 – 1913), Pēterburgas Mākslas akadēmijas V.Matē darbnīcā apguvis oforta un linogriezuma tehniku. Iepazinies ar krievu avangardistiem, J.Grosvaldu. 1913 ieradies Rīgā, mācījies J.Madernieka studijā (1913 – 1914). 1915 brīvprātīgi iestājies 6.latviešu strēlnieku pulka jātnieku izlūku nodaļā ; zīmējis un akvareļtehnikā gleznojis strēlnieku dzīves ainas (public. K.Skalbes sastādītajā  krājumā „Latvju strēlnieks”, 1916). Darbojies Maskavas latviešu strādnieku teātrī (J.Raiņa „Zelta zirgs”, 1919). 1919 atgriezies Rīgā. Zīmējis metus Maskavas latviešu teātrim. Iestājies Ekspresionistu grupā (linogriezumu mape „Ekspresionisti”, 1919, kopā ar J.Kazaku, O.Skulmi, R.Sutu, V.Toni, K.Ubānu), noformējis 1.Maija svētkus Rīgā (1919). Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1920). 1923-1927 uzturējies Vācijā un Itālijā.
Izstādēs piedalījies no 1914. Personālizstāde Romā (1924), Stokholmā (1927, 1952, 1962), Rīgā (1940); Zviedrijā – Kārlstādē (1945), Malmē (1947), Lundā (1948). Piemiņas izstāde Gotlandē (Zviedrijā; 1979, kopā ar L.Strunki), Rīgā (1984, 1988, 1989), Stokholmā (1994).
Daudzpusīgs mākslinieks, sekmīgi darbojies dažādos stilos. 20.gs. sāk. Pēterburgā iepazinies ar biedrības Мир искусство sasniegumiem, sācis interesēties par folkloru un vēsturi, studējis ikonu, persiešu miniatūru glezniecību. Vēlāk pievērsies kubismam un konstruktīvismam; Itālijā studējis protorenesansi, bijis futūristu ideju atbalstītājs; iekļāvies „Jaunās lietišķības” strāvojumā. Glezniecībā strādājis ainavas, portreta un klusās dabas žanrā („A.Austriņa portrets”, 1924; „Cilvēks, kas ieiet istabā”, ap 1926; „Klusā daba”, „Pašportrets ar lelli”, „Florencietis ziemā”, visi 20 gados).
Nozīmīgu ieguldījumu devis grāmatu grafikā, kurā izpaužas Art Deco stilistika: tektoniski izsvarota kompozīcija, pagarinātas proporcijas, vijīgs zīmējums, uzsvērts plakniskums, laukumu un līniju ritmu dekorativitāte, gaišs kolorīts. Izmantojis ksilogrāfijas, linogriezuma, litogrāfijas u.c. tehnikas („Tautas pasakas un teikas”, 1, 1923; J.Raiņa „Puķu lodziņš”, 1924; L.Laicena tulkojumu izlase „Melnās pasakas”, Kultūras fonda prēmija, medaļa Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē, 1925; „Tūkstoš un viena nakts”, Kultūras fonda prēmija 1927, grāmata izdota 1929; V.Plūdoņa „Eža kažociņš”, 1927; A.Čaka „Umurkumurs”, 1932, Kultūras fonda prēmija 1933; „Muļķa laime. Pasakas”, 1933; A.Grīna „Dvēseļu putenis”, 1936; K.Skalbes „Garā pupa. Pasakas”, 1937; A.Eglīša „Varavīksna”, 1939; J.Veseļa „Latvju teiksmas”, 1942; J.V.Gētes „Hermanis un Doroteja”, 1943, godalga par labāko gada iespieddarbu). Veidojis plakātus, ekslibrus.
Veidojis dekorācijas ar vienotu, stilizētu uzbūvi, atsevišķu elementu maiņu, dinamiskām gaismām un niansētu vai kontrastējošu polihromiju. Darbojies Nacionālajā teātrī (J.Raiņa „Zelta zirgs”, 1919; „Rīgas ragana”, 1928; K.Goldoni „Melis”, 1926; Šoloma Aleihema „Lielais vinnests”, A.Saulieša „Ķēniņš Zauls”, abi 1930; K.Goldoni „Spēļu ellīte”, 1933; Ž.B.Moljēra „Iedomu slimnieks”, 1939); LNO (operas: M.Gļinkas „Ruslans un Ludmila”, 1931; R.Leonkavallo „Pajaci”, 1932; B.Smetanas „Pārdotā līgava”, 1934; R.Candonai „Ekebijas kavalieri”, 1935; baleti: I.Stravinska „Petruška”, 1933; J.Sibēliusa „Skaramušs”, 1936; Dž. Rosīni „Fantastiskās lelles”, 1936; J.Vītoliņa „Ilga”, 1937); Strādnieku teātrī Rīgā (B.Šova „Sātana apustulis”, E.Tollera „Eižens Hinkemenis”, abi 1926; J.Raiņa „Daugava”, 1928).
Darinājis metus vitrāžām (cikls „Gadalaiki” Rakstnieku pilī Siguldā, tagadējā sanatorija „Sigulda”, 30. gadi; Armijas virsnieku kluba reprezentācijas zālei, Kultūras fonda prēmija, pēc ēkas demontāžas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā; vitrāža „Uz skolu” sk. ēkai Rīgā, Maskavas ielā 197; visi 1935), porcelāna apgleznojumiem (~50; realizēti J.Jesena porcelāna fabrikā, darbnīcā „Burtnieks” un darbnīcā „L’Ripors”, ko Strunke kopā ar E.Šveicu dib. 1933), kā arī mēbelēm.
1944 kopā ar ģimeni emigrē uz Zviedriju, Stokholmu. No 50. gadiem vairākus mēnešus gadā uzturējies Romā. Ilustrējis grāmatas („Latvju tautas pasakas”, 1946; A.Eglīša „Dievs, Tava zeme deg!”, 1948, angļu, zviedru val.; A.Čaka „Mana Paradīze”, 1951, „Mana Rīga”, 1961; J.Raiņa Raksti, I-XII, 1952-58, apb. Ar Raiņa fonda atzinības balvu – zelta gredzenu; E.T.A. Hofmaņa „Velna eliksīri”, 1954). Veidojis dekorācijas (J.Raiņa „Pūt, vējiņi!”, 1954, M.Zīverta „Pēdējā laiva”, abi Stokholmas dram. kopā, 1956). Glezniecībā pievērsies bēgļu tēmai, metaforiskās, simboliskās komp. paudis dramatiskas noskaņas (cikls „Dievs, Tava zeme deg!”, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda balva, 1958), kā arī turpinājis strādāt ainavas un portreta žanrā.
Rakstījis (ps. Palmēnu Klāvs, Marija Safronova) par mākslu, Itāliju laikrakstiem „Latvijas Vēstnesis”, „Laika Vēstis”, „Taurētājs”, žurnāliem „Ritums”, „Ceļa Zīmes” (bijis šā izdevuma mākslinieciskais redaktors 1949-1953), krājumā „Daugavas gadagrāmata”. Esejas publicētas Strunkes krājumā „Svētā birze” (1964), krāj. „Niklāva Strunkes Trimdas grāmata” (1971). Dz.Andrušaite sarakstījusi grāmatu „Niklāvs Strunke. Versija par Palmēnu Klāvu” (manuskripts). Bijis mākslinieka Insena prototips J.Jaunsudrabiņa romānā „Kapri”.
Sagat. A.Vanaga

 

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās: enciklopēdija. 3.sēj. R - V. - Rīga : Preses nams, 2000. - 255 lpp.: il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 9984-00-361-2.
  • Andrušaite, Dzintra,  Niklāvs Strunke : versija par Palmēnu Klāvu / Dzintra Andrušaite. Rīga : Valters un Rapa, [2002]. 227, [1] lpp. : il. ; 25 cm. ISBN 9984595714.

Analītika:

  • Brasliņa, Aija.  Modernists Niklāvs Strunke - vecmeistaru māceklis Itālijā (1923-1927) : [par gleznotāja, grafiķa (1894-1966) darbības Itālijas periodu] / Aija Brasliņa..    Bibliogr. un koment: 107.-108.lpp.    Kopsav. angļu val.  Muzeja raksti / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, [Nr.]4 (2012), 99.-108., 143.lpp. : ģīm. ISBN 978-9934-8236-2-6.
  • Brasliņa, Aija.  Par futūrismu, Musolīni un Niklāvu Strunki Itālijā : [par Itālijas diktatora Benito Musolīni (1883-1945) atbalstu radikālākajam modernismam - itāliešu futūrismam un futūrisma ietekmi latviešu māksl. Niklāva Strunkes (1894-1966) daiļradē] / Aija Brasliņa..    Teksts paral. latviešu, angļu val.  Studija, Okt./nov. (2007), 80.-84.lpp. ISSN 1407-3404.
  • Niklāvs Strunke: dzīve kā leģenda : [sakarā ar gleznotāja un grafiķa (1894-1966) darbu izstādi un Dzintras Andrušaites monogr. "Niklāvs Strunke. Versija par Palmēnu Klāvu" atvēršanas svētkiem Rīgas Latviešu biedrībā]  Rīgas Balss, Nr.9 (2003, 14.janv.), 10.lpp. ISSN 1407-3927.
  • Salenieks, A.  Niklāvs Strunke : [Par glezn. : 1894-1966]  Mazpulks, 1995, n 1. -- 16.-17.lpp.
  • Andrušaite, Dzintra  Niklāvs Strunke : [par gleznotāju, grafiķi (1894-1966)]  Latvju Māksla (Rockville), 1994, Nr.20 [1994], 1996.-2009.lpp. il.

Bibliogrāfija:

  • Latviešu konversācijas vārdnīca, / Galv. red. A.Švābe, A.Būmanis, K.Dišlers. Rīga, 20.sēj.
  • Allgemaines Lexikon der bildenden Künstler von der Antike bis zur Gegenwart / Begr. Von Ulrich Thieme und Felix Becker. Hrsg. Von Hans Vollmer. Leipzig.
  • Latvju enciklopēdija /Red. A.Švābe. Stokholma, 3.sēj.
  • Allgemaines Lexikon der bildenden Künstler des XX Jahrhunderts / Hrsg. Von Hans Vollmer. Laipzig, Bd. IV.
  • Latvijas padomju encikopēdija / Galv. red. P.Jērāns. Rīga, 1981-1988, 9.sēj.
  • Latvju enciklopēdija / Galv. red. E.Andersons. Rokville, 4.sēj.
  • Siliņš J. Latvijas māksla, 1915-1940. Stokholma, 1988-1993. I-III.
  • Bērziņš A. Pazīstamas sejas, 2, 1947.
  • Vētra M. Mans baltais nams, 1954.
  • N.Strunke, latviskās gara pasaules interprets // J.Soikans. Mākslas kritika un esejas, Toronto, 1983.
  • Neilis K. Tie trakie gleznotāja gadi, Linkolna, 1986.
  • Andrušaite Dz. N.Strunke savās vēstulēs un ārpus tām //Latviešu tēlotāja māksla, 1988.
  • Latviešu glezniecība: Pirmspadomju periods / Sast. M.Ivanovs; iev. aut. S.Cielava; atb. Red. R.Lāce. Rīga, 1980.
  • Masterpieces of Latvian Painting = Latviešu glezniecības meistradarbi = Шедевры латышской живописи = Meisterwerke der lettischen Malerei / Comp. a. auth. of  I.Ņefedova. Rīga, 1982.
  • Klusā daba / Sast. un iev. aut. D.Lamberga. Rīga, 1986.
  • M.D. Vienu stundu ar N.Strunki // Pēdējā Brīdī, 1931, 3.I.
  • Vaivars J. Gleznotājs N.Strunke Krimā zīmēs mošejas un marmora pilis // Pēdējā Brīdī, 1933, 16.V.
  • Skulme U.N.Strunke // Daugava, 1939, 10.
  • Saldavs O. N.Strunkes 25 gadu jubilejas izstāde // Rīts, 1940, 28.II.
  • Madernieks J. N.Strunkes 25 gadu mākslas izstāde // Jaunākās Ziņas, 1940, 9.III.
  • Tepfers V. N.Strunkes grāmatu zīmes // Senatne un Māksla, 1940, 2.
  • Bīne J. N.Strunkes 25 gadu darbības atceres izstāde // Raksti un Māksla, 1940, 3.
  • Rozentāle M. N.Strunke // Ceļa Zīmes, 1955, 29.
  • Legzdiņš R. N.Strunke Zviedrijā // Tilts, 1965, 68/69.
  • Cielēna M. N.Strunke // Brīvība, 1966, 9 (173).
  • Jēgens O. N.Strunke 1894-1966 // Treji Vārti, 1967, 1.
  • Konstants Z. N.Strunkes atgriešanās // Karogs, 1990, 1.
  • N.Strunke. Vēstules draugam. Veihertes I. ievads // Māksla, 1993, 7.
  • Andrušaite Dz. N.Strunke // Teātra Vēstnesis, 1989, 3.
  • Bankovskis P. Pittore lettone // Liesma, 1989, 7.
  • Opule V. Lai paliek sēras dienas pelēkam akmenim // Māksla, 1989, 6.
  • Andrušaite Dz. N.Strunke // Latvju Māksla , 1994, 20.
  • Lamberga D. Latviešu kubisms // Studija, 1998, 5.
  • Katalogs: 1940; 1945, 1948, abi zviedru valodā; 1979, kopā ar L.Strunki, latv. un zviedru valodā; 1989.
  • http://www.culture.lv/clasic/.

Elektroniskie resursi: