Tenisons, Modris

Vārds   

Modris

Uzvārds   

Tenisons

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

19-03-1945

Miris   

 

Apbedīts   

 

Joma

Teātris

Nodarbošanās

Režisors, kustību konsultants, scenogrāfs, pedagogs

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

 

Pilsēta

Rīga

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

 

Darbojās

Režisors un scenogrāfs iestudējumiem: S.Moema „Lietus” (1975, Valmieras drāmas teātrī).  Īpaši nozīmīgs bija G.Kupreviča mūzikls „Uguns medības ar dzinējiem” (S.Šalteņa, L.Jacinēviča teksts, 1975, Valmieras Drāmas teātrī), kurā izrādes filozofisko zemtekstu atklāja funkcionāla scenogrāfija, efektīgs masu skatu izkārtojums, izteiksmīgi kora, ansambļu un solo dziedājumi, dinamiskas gaismas un kustību ritmu maiņas.

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

Apbalvots ar Lietuvas dižā kunigaiša Gedimina ordeņa Bruņinieka krustu.

Tenisons Modris
Režisors, kustību konsultants, scenogrāfs, pedagogs
          
Dz. 1945.gada 19.martā Rīgā.
 
Dzimis šofera un strādnieku ģimenē. Sieva Ilze Tenisone – kordiriģente. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1965). Lietuvas Teātra darbinieku savienības biedrs (kopš 1968), Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs (kopš 1998).
No 1959 bijis mīms „Rīgas pantomīmas” ansamblī. Profesionālās pantomīmas teātra dibinātājs un vadītājs Kauņā (Lietuvā, 1966-71); autors, režisors un scenogrāfs pantomīmas izrādēm: Ecce homo, „Mamutu medības” (pēc K.Sajas, abas 1967), „Sapņu sapņi” (1968), „Sargājiet tauriņu” (1969), „XX gadsimta Capriccio” (1970), „Kolāža” (1971). Veiksmīgi apvienojot uzvedumā kustību (žests, mīmika), kostīmu, skaņu, gaismu, scenogrāfiju, grimu un masku, radījis jauna līmeņa poētiku, emocionalitāti, kas atklāja vispārcilvēciskas idejas. 70.gados bijis kustību režisors Latvijas dramatisko teātru izrādēs: A.Dripes „Pēdējā barjera” (1974), H.Ibsena „Brands” (1975, abas Dailes teātrī); I. Ziedoņa „Kas kuram blēņas, kas kuram pasakas” (1975), H.Ibsena „Pērs Gints” (1979, abas Jaunatnes teātrī); Ž.Rasina „Fedra” (1975, Drāmas teātrī). Režisors un scenogrāfs iestudējumiem: S.Moema „Lietus” (1975, Valmieras drāmas teātrī), V.Šekspīra „Makbets” (1977, Liepājas teātrī). Īpaši nozīmīgs bija G.Kupreviča mūzikls „Uguns medības ar dzinējiem” (S.Šalteņa, L.Jacinēviča teksts, 1975, Valmieras Drāmas teātrī), kurā izrādes filozofisko zemtekstu atklāja funkcionāla scenogrāfija, efektīgs masu skatu izkārtojums, izteiksmīgi kora, ansambļu un solo dziedājumi, dinamiskas gaismas un kustību ritmu maiņas. Piedalījies Baltijas valstu scenogrāfijas triennālēs Rīgā un Viļņā (1973, 1977). Personālizstādes Daugavpilī, Pedvālē („Procesi”, 1996, kopā ar A.Strazdu), Rīgā („XX gadsimta Capriccio”, 1977; „Sajūtu izrādes”, 1999). Pētījis ornamentu, īpaši Nīcas jostu kā personiskas un kosmogoniskas informācijas nesēju, tā ietekmē radīts žurnāls „Teātra Vēstnesis” dizains (1989-92) un kopā ar A.Strazdu izveidota datorprogramma un pasākumu komplekss projekta „Josta 2000” Pasaules izst. „EXPO 2000” Hannoverē (Vācijā).
Rīgas doma izgaismes projekta līdzautors un realizētājs (1979-80). Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas zīmēšanas un kompozīcijas pasniedzējs (1992-97). Komunikāciju aģentūras „Delta Mārketings” kreatīvais direktors (1997-99). Kopš 1999 Rīgas amatniecības vidusskolas kompozīcijas pasniedzējs.
Sagat. J.Brance
 

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās: enciklopēdija. 3.sēj. R - V. - Rīga : Preses nams, 2000. - 255 lpp.: il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 9984-00-361-2.

Analītika:

  • Skalbergs, Atis.  Viesos pie režisora Modra Tenisona : [Par Kauņas Valsts drāmas teātra trupas "Pantomīma" režisoru]  Karogs, 1969, Nr.5, 175.lpp. ISSN 0132-6295.
  • Vējš, Vilnis.  Citas kustības : [par Modra Tenisona un Anša Rūtentāla (1949-2000) ieguldījumu kustību teātra veidošanā un tradīciju izkopšanā Latvijā] / Vilnis Vējš.  Forums, Nr.3 (2003, 17./24.janv.), 2.-3.lpp. ISSN 1407-9925.

Bibliogrāfija:

  • Skalbergs A. Pantomīma // Teātris un Dzīve, 1969.
  • Gavare J. Taisni tā transparencies “Telpā” //Latgales laiks, 1996, 17.VIII.
  • Pēc Ilzes. Tīrona U. interv. // Rīgas laiks, 1997, 4.
  • Nenokavēt pavasari. Svarinskas M. interv. // Diena (Sestdiena), 1998, 27. VI.
  • Atrast sevi saules ritā. Zariņa G. interv. // Jaunā Avīze (Jā), 1998, 10./17.X.
  • Tenisons M. Dieva ezera akmeņi // Rīgas laiks, 1999, 1.
  • Nav ne balts, ne melns, ir līnija, kuras nav. Ziedas M. interv. // Neatkarīgā Rīta Avīze, 1999, 10.IX.

Elektroniskie resursi: