Vārpa, Andris

Vārds   

Andris

Uzvārds   

Vārpa

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

19-02-1950

Miris   

 

Apbedīts   

 

Joma

Māksla

Nodarbošanās

Tēlnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

 

Pilsēta

Rīga

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

 

Darbojās

Mākslinieciskais noformētājs Valmieras novadpētniecības muzejā (1980-81), Valmieras bērnu mākslas skolas pedagogs (kopš 1981).  Organizējis un vadījis granīta tēlniecības simpozijus Valmierā
(1984-88)

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

D.monumentālā un stājtēlniecībā, dažādos žanros un materiālos, arī tos veiksmīgi apvienojot. Skulptūru formu ritmi atturīgi rāmi, dažādi fakturētas virsmas. Darinājis piemiņas zīmes pilsētvidē (māksliniekiem K.Padegam un V.Irbem Rīgā). Organizējis akmens tēlniecības simpozijus Valmierā.

Apbalvojumi

 

Vārpa Andris
Tēlnieks
          
Dz. 1950.gada 19.febr. Rīgā

Dzimis strādnieku ģimenē. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1974), Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1980); diplomdarbs – „Gleznotāja Ādama Alkšņa portrets” (vad. A.Terpilovskis). Mākslinieciskais noformētājs Valmieras novadpētniecības muzejā (1980-81), Valmieras bērnu mākslas skolas pedagogs (kopš 1981). Izstādēs piedalās kopš 1976. Personālizstādes Rīgā (1990, 1991, 1992, 1994, 1995, 1996, kopā ar P.Jaunzemu; 1997; divas 2000, „Vienā laikā un telpā”, kopā ar A.Lūsi, un „Zīmējumi un tēlniecība”), Valmierā (1988, 1993, 1995, 1998), Minsterē, Potsdamā (Vācijā, abas 1997, kopā ar A.Dukuru). Grupas izstādes Rīgā (1982, kopā ar M.Gailīti, J.Briedi), Valmierā (1985, kopā ar D.Leiti, A.Lapetrovu), kā arī Ļeņingradā (1983), Maskavā (1984), Tbilisi (1988), Minhenē (Vācijā), Limasolā (Kiprā, abas 1994), Orhūsā (Dānijā, 1995), Madridē, Parīzē, Tallinā (visas 1996), Tartu (Igaunijā), Strasbūrā (Francijā, abas 1997). Organizējis un vadījis granīta tēlniecības simpozijus Valmierā
(1984-88), piedalījies tēlniecības simpozijā Azerbaidžānā (1983), tēlnieku plenērā Pedvālē (1998). Mākslinieku savienības biedrs (kopš 1984), Latvijas Tēlniecības centra biedrs (kopš 1989).
Strādājis stājtēlniecībā, dārza dekoratīvajā tēlniecībā, medaļu mākslā, veidojis pieminekļus un piemiņas plāksnes. Ieceres realizējis granītā, bronzā, marmorā un kokā, kuru krāsojis vai kodinājis. 80. gados darinājis darbus, akcentējot kompozīcijas tektoniku, monumentālas, vispārinātas plastiskās masas un virsmas faktūru daudzveidību („Māte ar bērnu”, 1983; „Dzejnieks”, 1986; „Meitene, 1989). Veidojis veltījuma medaļas: „Harald Sīmanis” (1981), „Gleznotājs Ādams Alksnis” (1982), „Gleznotājs Arvīds Strauja” (1985). 90. gados izteiksmes līdzekļu loks paplašinājies, pievērsies formas, materiāla un faktūru dekoratīvai estētikai („Sargs”, „Mazā odaliska”, visi 1992, par visiem 2. godalga starpt. tēlniecības kvadriennālē „Rīga-92”; „Mazā”, „Uz Islandi”, abi 1996; „Ārpus”, „Man vienu brīdi likās”, „Ceļš uz skolu”, visi 1997).
Memoriālajā tēlniecībā darinājis krūšutēlu mikrobiologam A.Kirhenšteinam Mazsalacā (1986, arhit. A.Skalītis, demontēts), piemiņas plāksni ārstam A.Freimanim Valmieras slimnīcā (1986), piemiņas akmeni dramaturģei M.Pēkšēnai Ramatas pag. Nuķos (1990) un luterāņu mācītāju Bergmaņu dzimtai pie Rūjienas izstāžu zāles (1992); piemiņas cilni komponistam J.Vītolam pie Valmieras mūzikas skolas (1983, nozagts 1992, atjaunots 1996) un prof. A.Bieziņam Dilmaņos, Madonas raj. Sarkaņu c. (1989), krūšutēlu mācītājam R.Slokenbergam pie Rūjienas vidusskolas, Rīgā figurālu pieminekli māksliniekam K.Padegam pie Vērmanes dārza (arhit. A.Heinrihsons), piemiņas plāksni grām. izdevējam J.Rozem K.Barona ielā 5 (visi 1998), pieminekli gleznotājam V.Irbem Brīvības ielā (1999, arhit. A.Heinrihsons, 1. prēm. konkursā „Rīgai-800”, 1996). Veidojis kapa pieminekli mikrobiologam E.Zemmeram Valmieras pilsētas kapos (1984), Rīgā mākslas zinātniecei M.Magonei Ulbrokas kapos (1985), komponistam J.Vītolam un viņa sievai A.Vītolai Meža kapos (1993, arhit. A.Heinrihsons) un māksliniekam Ā.Alksnim Ternejas kapos, tag. pils. parkā Rūjienā (1995).
Darinājis zīmējumus ogles un jauktajā tehnikā („Svešās mājas”, „Zibens”, „Lauki”, visi 1991).
Sagat. L.Bremša
Avots:
Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / māksl. Aleksandrs Busse. 4.sēj. V-Ž. - Rīga : A/S "Preses nams", 2003. - 304 lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  Personu rād.: 266.-302.lpp. ISBN 9984-00-457-0.

 

Avoti:

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / māksl. Aleksandrs Busse. 4.sēj. V-Ž. - Rīga : A/S "Preses nams", 2003. - 304 lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  Personu rād.: 266.-302.lpp. ISBN 9984-00-457-0.
  • Vārpa, Andris,  Andris Vārpa : [katalogs / mākslinieks Juris Petraškevičs]. Rīga : Galerija Daugava, [2007]. 95 lpp. : il. ; 28 cm.

Analītika:

  • Dūmiņa, Līvija.  Filozofs Andris Vārpa : [par tēlnieka personālizstādi "Vakar. Šodien. Rīt. Tēlniecība, zīmējumi" galerijā "Daugava"] / Līvija Dūmiņa.  Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, Nr.11 (2007, 13.janv.), 11.lpp. : ģīm. ISSN 1407-3463.
  • Tēlniecība un zīmējumi. Andris Vārpa : [par tēlnieka darbu t.p. nos. izstādi Latvijas Zinātņu akad.] / I.T. ; tekstā stāsta Latvijas Zinātņu akad. goda loceklis Andris Vārpa.  Zinātnes Vēstnesis, Nr.20 (2004, 6.dec.), 3.lpp. ISSN 1407-1479.

Bibliogrāfija:

  • Medaļu māksla / Sast. E.Šmite. Rīga, 1987.
  • Tēlniecība. Latvijas Mākslinieku savienības Tēlnieku apvienība / Sast. A.Treija. Rīga, 1991.
  • Boiko J. Šim akmenim es gribu vārdu dot // Liesma, 1980, 4.
  • Vidējais zelta laikmets: Zem tēlnieka paradīzes ābeles. Pierakst. Lejiņš A. // Literatūra un Māksla, 1992, 6.XI.
  • Sākuma punkts – īstenība // Māksla, 1992, 2.
  • A.Vārpa. Metode. Raiskumas I. intervija // Labrīt, 1994, 11. VI.
  • Kalnačs J. K.Padegs un citi tepat līdzās // Latvijas Arhitektūra, 1998, 20.
  • Cēbere G. Kad atdzīvojas abstraktais // Literatūra un Māķsla Latvijā, 2000, 23.XI.
  • Šteimane I. Krustpunkti // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2000, 28.XI.
  • A.Vārpa Cēberes G. intervija // Studija, 2000, 6.
  • Katalogs: 1985, kopā ar A.Lapetrovu, D.Leiti; 1993; 1997, kopā ar A.Dukuru, vācu valodā.

Elektroniskie resursi: