Jaunieši iesaka izlasīt!

Ieva Bērziņa (10. klase) un Dāvis Kristians Lācis (7. klase) ir čakli bibliotēkas apmeklētāji un grāmatu lasītāji. No jūnija viņi strādā Valmieras pašvaldības nodarbinātības programmā Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā. Ieva un Dāvis iesaistās dažādos bibliotekārā darba procesos, kā arī reklamē bibliotēkā pieejamās grāmatas.

Šajā mēnesī Dāvis iesaka izlasīt Deivida Valjama grāmatu  "Gangsteromīte", bet Ieva iesaka Rikas Pulkinenas romānu "Patiesība".  

Grāmatas ,,Gangsteromīte'' autors ir angļu rakstnieks Deivids Valjams. Grāmatu ilustrējis Tonijs Ross.
Stāsts ir par attiecībām ģimenē un galvenokārt par 11 gadus vecā zēna Bena attiecībām ar savu omīti. Sākumā zēnam omīte likās ļoti garlaicīga,viņš pat necentās par omi neko vairāk uzzināt. Tomēr omīte tik ļoti mīlēja Benu, ka dzirdot zēnu sūdzamies, ka pie omītes viņam ir ļoti garlaicīgi, lai uzlabotu attiecības, viņa izdomāja stāstus par to, ka viņa bijusi pasaulē pazīstama dārglietu zagle un piedzīvojusi gangstera cienīgus notikumus. Kad Benam radās ideja, ka viņi kopā varētu doties nolaupīt kroņa dārglietas Londonas Tauerā, tad arī ome piekrita, jo nekādi nevarēja atteikt mazdēlam, redzot cik ļoti Bens ir gatavs visu izplānot un doties kopā ar omi.
Zēns tiešām apbrīnoja omi par viņas piedzīvojumiem un tā viņam sāka likties ļoti interesanta. Tā kā Bena sapnis bija kļūt par santehniķi un viņš bija iemācījies daudzas santehniķu lietas,viņš izmantoja savas zināšanas, kā arī citas zināšanas no mācību stundām, un sagatavoja kārtīgu plānu. Neskatoties uz to, ka omīte bija ļoti slima ar vēzi, un viņai bija palicis dzīvot tikai dažas dienas, līdz Ziemassvētkiem, ko Bens pat nenojauta, omīte aizbēga no slimnīcas un devās ar mazdēlu lielajā piedzīvojumā, lai aplaupītu Londonas Taueru.
Kad Bens ar omīti nonāca Tauerā, kur viņus pārsteidza karaliene savās nakts gaitās, tikai tad ome atklāja patiesību, ka viņa visus gangsterstāstus ir izdomājusi, jo dzirdējusi, ka Bens sūdzējies par garlaicību. Visu darījusi, lai būtu kopā ar Benu un piedzīvojumu dēļ. Omīte apgalvoja, ka Bens ir apbrīnojams un foršs jauneklis un viņš pat izgudrojis visu sarežģīto plānu kā iekļūt Tauerā. Kad karaliene pieķēra omīti un Benu, viņa nolēma tos nesodīt, jo noklausoties paskaidrojumus karaliene saprata ļoti labi, ka viss noticis aiz lielas mīlestības pret mazdēlu.
Ziemassvētku uzrunā karaliene pieminēja Londonas Tauerā satikto veco kundzi ar savu mazdēlu, sakot, ka tikšanās ir likusi aizdomāties par to, ka jaunajiem vajadzētu izrādīt vairāk cieņas un lielāku sirsnību pret vecāko paaudzi. Karaliene uzsvēra, ka jauniešiem būtu jādod vecākiem cilvēkiem priekšroku sabiedriskajā transportā un jāpalīdz arī mājās, jāuzdāvina reizi pa reizei kādu konfekšu kasti.
Karaliene atgādināja, ka vecāki cilvēki nav nemaz tik garlaicīgi kā daudziem mums šķiet, tos jāmīl un vairāk jābūt kopā ar viņiem.

Dāvis Kristians Lācis

Izsmalcināta un precīza, tieša un neatslābstoša, spēcīga un aizkustinoša. Jā, tieši šādas iezīmes sevī glabā šis literārais daiļdarbs.
Grāmatas mākslinieciski un korekti veidotais vāks nekādi neatspoguļo tajā aprakstītās cilvēciskās kaislības un attiecību neizsakāmo dziļumu un trauslumu, kas ir patiesi vienreizējs.
Sākot lasīt šo romānu, šķita, ka tas būs par nāvi. Tas aizsākas ar Elsas - sievas, mātes, vecmāmiņas - vēža diagnozi un neizbēgamā rezultāta apjausmu kā viņas ģimenei, tā lasītājam. Taču šī izrādījās grāmata nevis par nāvi, bet dzīvi. Par dzīvi, kurā rodas sajūta, ka mēs visi kaut kādā ziņā esam viens vesels. Taču klātesoša ir arī atsvešinātība un cilvēkam raksturīgā vientulība, sevišķi lielās sāpēs.
 "Patiesība" stāsta par it kā banālu tēmu - laulības pārkāpšanu -  precēta vīra romānu ar viņa meitas auklīti. Taču no banalitātes un melodrāmas šai darbā nav ne vēsts. Tas ir detalizēts visu iesaistīto izjūtu šķērsgriezums. Vīrietis Marti ir mākslinieks ar jūtīgu pasaules uztveri, kurš nespēj pretoties jaunās auklītes izstarotajai jaunībai. Elsa ir viņa sieva, kuras profesionālie panākumi bieži aizved viņu prom no vīra un meitas. Gluži dabiski šo tukšumu aizpilda auklīte Ēva - gan bērna, gan vīra dzīvē. Gadu garumā veidojas divas paralēlas ģimenes, un šī situācija sagādā iesaistītajiem gan daudz laimes brīžu, gan ciešanu. Mazā meitene izaug par māti, ārsti Eleonoru - viņa ir no tiem, kas vienmēr cenšas citus glābt vai vismaz palīdzēt, lai gan glābšana un palīdzība būtu nepieciešama viņai pašai. Neparastā veidā vecmāmiņas ģimenes likteni un sarežģītās attiecības savā dzīvē atkārto Eleonoras meita Anna, Elsas mazmeita.
 Liela loma šajā romānā ir atvēlēta laikam. Paralēli tagadnei, kurā tuvojas Elsas nāve, mēs lasām par piecdesmit gadu senu pagātni, kurā Elsa bija jauna. Tā ir cita pasaule, politiskā un sociālā ainava atšķiras, mēs uzzinām, par ko tai laikā uztraucās un domāja Somijas inteliģentie iedzīvotāji un dedzīgie jaunieši. Šo cilvēku dzīvē ienāk karš Vjetnamā un Prāgas pavasaris, veidojot viņu pasaules uzskatu.
  Mākslas darbs, kas neatstās vienaldzīgos. Poētiska valoda, savā ziņā pazīstams sižets, interesanta uzbūves kompozīcija - tie ir lieliski priekšnoteikumi izcilam romānam. Kādam tā noteikti tāpat kā man kļūs par vienu no grāmatām, kas ir līdzās dzīves svarīgākajos brīžos. Ikkatra lappuse ir kāda izrakstīšanas cienīga citāta vērta. Izlasiet un izbaudiet to!

Ieva Bērziņa