Cīņai pret organizēto noziedzību jauna ES stratēģija

Jaunās ES stratēģijas organizētās noziedzības apkarošanai galvenā uzmanība ir veltīta tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības veicināšanai, cīņai pret organizētās noziedzības struktūrām un augstas prioritātes noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un mūsdienīgas reakcijas nodrošināšanai uz tehnoloģiju attīstību.

 

Organizētās noziedzības grupējumi turpina attīstīties un pilnveidoties, par ko liecina to straujā pielāgošanās koronavīrusa pandēmijai, piemēram, tādējādi, ka pieaug viltotu medicīnas produktu un tiešsaistē izdarīto noziegumu apmērs. Organizētās noziedzības grupējumi, kas darbojas Eiropā, ir iesaistīti dažādās noziedzīgās darbībās, kuru vidū dominē narkotiku tirdzniecība, organizēti noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, krāpšana, migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība. Nelikumīgie ieņēmumi, kas gūti galvenajos noziedzīgajos tirgos, 2019. gadā sasniedza 1 % no Eiropas Savienības IKP, t. i., 139 miljardus eiro.

Stratēģijā ir izklāstīti instrumenti un pasākumi, kas jāveic nākamajos piecos gados, lai pārrobežu mērogā sagrautu noziedzīgo organizāciju rūpala modeļus un struktūras – gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Stratēģijas mērķis ir:

  • uzlabot sadarbību tiesībaizsardzības jomā un starp tiesu iestādēm – tā kā 65 % no noziedzīgajiem grupējumiem, kas ir aktīvi Eiropas Savienībā, darbojas personas ar dažādām valstspiederībām, rezultatīvai organizētās noziedzības apkarošanai ļoti būtiska ir efektīva informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm visā ES. Komisija paplašinās, modernizēs un palielinās finansējumu, kas paredzēts Eiropas daudzdisciplīnu platformai pret noziedzības draudiem (EMPACT) – struktūrai, kurā kopš 2010. gada darbojas visas attiecīgās Eiropas un valstu līmeņa iestādes, lai identificētu prioritārus noziedzības draudus un kopīgiem spēkiem tos novērstu. Komisija ierosinās uzlabot Prīmes sistēmu, kuras ietvaros notiek informācijas apmaiņa par DNS, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestādes visā Eiropas Savienībā var labāk sadarboties saskaņā modernu noteikumu kopumu, Komisija ierosinās ES policijas sadarbības kodeksu, ar kuru tiks novērsta pašreizējā sadrumstalotība, kas pastāv attiecībā uz dažādiem ES instrumentiem un daudzpusējiem sadarbības nolīgumiem. 2023. gadam noteiktā mērķa – sadarbspējas panākšana starp informācijas sistēmām drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai – sasniegšana palīdzēs tiesībaizsardzības iestādēm labāk atklāt un cīnīties pret identitātes viltošanu, ko noziedznieki bieži vien izmanto. Visbeidzot, lai labāk cīnītos pret noziedzīgiem tīkliem, kas darbojas starptautiskā mērogā, Komisija šodien arī ierosina sākt sarunas par sadarbības nolīgumu ar Interpolu;
  • atbalstīt efektīvāku izmeklēšanu, lai sagrautu organizētās noziedzības struktūras un koncentrētos uz augstas un specifiskas prioritātes noziegumiem – ir nepieciešams pastiprināt sadarbību ES līmenī ar nolūku likvidēt organizētās noziedzības struktūras. Lai nodrošinātu efektīvu reakciju uz konkrētiem noziegumu veidiem, Komisija ierosinās pārskatīt ES noteikumus, kas attiecas uz noziegumiem pret vidi, un izveidos ES instrumentu kopumu cīņai pret produktu – it īpaši medicīnisko izstrādājumu – viltošanu. Komisija nāks klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir vērsties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Komisija šodien arī nāk klajā ar stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai;
  • gādāt par to, ka noziedzīgas darbības “neatmaksājas” – vairāk nekā 60 % no noziedzīgajiem tīkliem, kuri darbojas Eiropas Savienībā, ir iesaistīti korupcijā, un vairāk nekā 80 % no tiem izmanto likumīgi strādājošus uzņēmumus kā aizsegu savām darbībām, savukārt tikai 1 % no noziedzīgi iegūtiem aktīviem tiek konfiscēts. Vēršanās pret noziedzīgi iegūtiem finanšu līdzekļiem ir izšķirošs faktors, lai atklātu noziegumus, sodītu par tiem un atturētu no noziegumu izdarīšanas. Komisija ierosinās pārskatīt ES noteikumus par noziedzīgi iegūtas peļņas konfiskāciju, izstrādāt ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, veicināt finanšu izmeklēšanas agrīnu sākšanu un izvērtēt spēkā esošos ES noteikumus par korupcijas apkarošanu. Tas arī palīdzēs nepieļaut iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā;
  • panākt, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestādes ir sagatavotas digitālajam laikmetam – noziedznieki sazinās tiešsaistē un izdara noziegumus tiešsaistē, un tiešsaistē viņi atstāj digitālas pēdas. Tā kā 80 % noziegumu ir kāds digitāls komponents, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir vajadzīga ātra piekļuve digitālajiem izmeklēšanas pavedieniem un pierādījumiem. Tām arī jāizmanto modernas tehnoloģijas un jābūt aprīkotām ar atbilstošiem instrumentiem un prasmēm, lai ietu kopsolī ar jaunākajām noziedzīgas darbības metodēm. Komisija analizēs un ieskicēs iespējamās pieejas attiecībā uz datu saglabāšanu, kā arī ierosinās turpmāku rīcību, lai pievērstos jautājumam par tādu likumīgu un mērķtiecīgu piekļuvi šifrētai informācijai kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu ietvaros, ar kuru arī aizsargā sakaru drošību un konfidencialitāti. Komisija arī sadarbosies ar attiecīgajām ES aģentūrām, lai valstu iestādēm sniegtu digitālo izmeklēšanu veikšanai vajadzīgos instrumentus, zināšanas un operatīvo kompetenci.

 

Vairāk lasīt šeit