Eiropas Komisijas kurss digitālajai desmitgadei

Komisija iepazīstina ar ieceri, mērķrādītājiem un veidiem, kas ļaus līdz 2030. gadam īstenot sekmīgu Eiropas digitālo pārveidi. Šī pārveide ir arī ļoti svarīga nolūkā pārkārtoties uz klimatneitrālu un noturīgu aprites ekonomiku. ES mērķis ir panākt savu digitālo suverenitāti atvērtā un iekšēji savienotā pasaulē un īstenot digitālo politiku, kas uzņēmumiem un sabiedrībai piedāvā plašas iespējas ceļā uz cilvēkorientētu, ilgtspējīgu un plaukstošāku digitālo nākotni. Tas ietver arī neaizsargātības un atkarības novēršanu un ieguldījumu paplašināšanu.

Eiropas digitālais kompass

Komisija ierosina digitālo kompasu, kas ES digitālos mērķus 2030. gadam pārveidotu konkrētos noteikumos. Tie attīstās četros galvenajos virzienos:

1) iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana un augsta profesionāļu kvalifikācija digitālajā jomā. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 80 % visu pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes un ES IKT nozarē ir nodarbināti 20 miljoni speciālistu, turklāt būtu jāpalielina šajā nozarē nodarbināto sieviešu īpatsvars;

2) droša, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka visām ES mājsaimniecībām ir pieejama gigabitos mērāma savienojamība un visās apdzīvotajās teritorijās ir nodrošināts 5G pārklājums; Eiropā tiek ražoti 20 % visas pasaules inovatīvo un ilgtspējīgo pusvadītāju; ES tiek izmantoti 10 000 klimatneitrālu sevišķi drošu perifērijas mezglu un Eiropai ir pirmais kvantu dators;

3) uzņēmumu digitālā pārveide. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka trīs ceturtdaļas uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un mākslīgo intelektu; vairāk nekā 90 % MVU ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni un tā dēvēto “vienradžu” skaits ES ir divkāršojies;

4) publisko pakalpojumu digitalizācija. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē; katram ir piekļuve savai medicīniskajai e-kartītei un 80 % iedzīvotāju izmanto eID risinājumus.

Kompass nosaka stabilu un ar dalībvalstīm kopīgu pārvaldes struktūru, kuras pamatā ir novērošanas sistēma ar ikgadējiem ziņojumiem “luksofora signālu” veidā. Mērķrādītāji tiks iestrādāti politikas programmā, par kuru jāpanāk vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Daudzvalstu projekti

Lai sekmīgāk novērstu ES kritisko spēju nepilnības, Komisija veicinās to, ka ātri tiek uzsākta daudzvalstu projektu īstenošana, apvienojot ES budžeta, dalībvalstu un nozares ieguldījumus un balstoties uz Atveseļošanas un noturības mehānismu un citu ES finansējumu. Dalībvalstis atveseļošanas un noturības plānos ir apņēmušās vismaz 20 % veltīt digitālās prioritātes īstenošanai. Iespējamie daudzvalstu projekti ietver Eiropas mēroga savstarpēji savienotu datu apstrādes infrastruktūru, uzticamu nākamās paaudzes mazstrāvas procesoru izstrādi un ieviešanu vai valsts pārvaldes iestāžu savienošanu.

Eiropiešu digitālās tiesības un principi

Cilvēkorientētais ES ceļš uz digitālo nākotni balstās uz ES tiesībām un vērtībām. Tās virtuālajā vidē būtu jāatspoguļo tieši tāpat kā reālajā pasaulē. Tāpēc Komisija ierosina izstrādāt digitālo principu satvaru, kas paredz, piemēram, kvalitatīvas savienojamības, pietiekamu digitālo prasmju, publisko pakalpojumu, taisnīgu un nediskriminējošu tiešsaistes pakalpojumu vispārēju pieejamību, un — vispārīgāk runājot — nodrošina, ka virtuālajā vidē var pilnībā izmantot tās pašas tiesības, kuras pieejamas fiziskajā pasaulē. Šie principi tiktu apspriesti plašās sabiedriskās diskusijās, un tos varētu iestrādāt svinīgā iestāžu deklarācijā, ko pieņemtu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Tā balstītos uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un papildinātu to. Visbeidzot, Komisija ierosina katru gadu veikt Eirobarometra aptauju, lai sekotu līdzi tam, vai eiropieši uzskata, ka viņu digitālās tiesības tiek ievērotas.

Digitāla Eiropa pasaulē

Digitālā pārveide rada globāla mēroga izaicinājumus. ES savu pozitīvo un cilvēkorientēto digitalizācijas programmu popularizēs starptautiskajās organizācijās un ar spēcīgu starptautisku digitālo partnerību palīdzību. Savus iekšējos ieguldījumus apvienojot ar ievērojamo finansējumu, kas pieejams no jaunajiem ārējās sadarbības instrumentiem, ES varēs sadarboties ar partneriem visā pasaulē kopēju globāla mēroga mērķu īstenošanai. Komisija jau ir ierosinājusi izveidot jaunu ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi. Šāsdienas paziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir ieguldīt labākā savienojamībā ar ES ārējiem partneriem, piemēram, izveidojot Digitālās savienojamības fondu.

Vairāk lasīt šeit