Eiropas Komisijas rīcības plāns pret ceļošanas dokumentu viltošanu

Rīcības plāns sniedz skaidrus ieteikumus dalībvalstīm, kā apkarot tādu parādību kā ceļošanas dokumentu viltošana, un tajā izklāstītas visaptverošs darbību kopums, kas Komisijai jāveic. Ceļošanas dokumentu drošums ir svarīgs faktors cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību un palīdz uzlabot robežu aizsardzību un migrācijas pārvaldību, bruģējot ceļu uz efektīvu un patiesu drošības savienību.

Rīcības plāns ir vērsts uz ceļošanas dokumentiem, ko ES dalībvalstis ir izsniegušas ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem un kas tiek izmantoti personas identifikācijai, šķērsojot robežu. Dalībvalstis saglabā pilnu atbildību par to dokumentu izsniegšanu, kurus izmanto personas identitātes noteikšanai (tā sauktie izcelsmes dokumenti, piemēram, dzimšanas, laulības un miršanas apliecības), pirms tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kā arī par ceļošanas dokumentu faktisko izgatavošanu un izsniegšanu. Tomēr dalībvalstu izsniegto ceļošanas dokumentu drošuma standarti, kā arī robežkontroles prasības ir noteiktas ES līmenī. Šodien pieņemtajā rīcības plānā ir aplūkoti visi ceļošanas dokumentu drošuma aspekti, un tā mērķis ir novērst iespējamos trūkumus, dalībvalstīm cieši sadarbojoties un saņemot atbalstu no Komisijas un ES aģentūrām.

Pilnībā ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus un kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm un Komisiju, rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi četrās galvenajās jomās.

 

  • Identitātes reģistrācija Ar Komisijas atbalstu dalībvalstīm būtu jāapsver, kā vislabāk nepieļaut to, ka autentiski dokumenti tiek izsniegti, pamatojoties uz viltus identitāti, jānoskaidro, kā izcelsmes dokumentus var labāk pasargāt pret viltošanu, un jāsekmē Eiropola rokasgrāmatas par izcelsmes dokumentiem izmantošana.
  • Dokumentu izsniegšana Dalībvalstīm būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa par paraugpraksi attiecībā uz biometrisko datu reģistrēšanas un dokumentu izsniegšanas procedūrām un stingrāk jāuzrauga personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšana, lai nepieļautu neaizpildītu dokumentu veidlapu zādzību. Komisija veicinās paraugprakses apmaiņu, 2017. gadā organizējot darbseminārus.
  • Dokumentu izgatavošana Rīcības plānā pausts aicinājums Eiropas Parlamentam un Padomei pēc iespējas ātrāk pieņemt priekšlikumus par drošāku vienotu formu trešo valstu valstspiederīgo vīzām un uzturēšanās atļaujām, lai nepieļautu turpmāku krāpšanu. Komisija pabeigs pētījumu par iespējamiem ES politikas risinājumiem, kā uzlabot ES pilsoņu personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošumu pret viltošanas un krāpšanas riskiem, ņemot vērā iespējamo likumdošanas iniciatīvu 2017. gada beigās, un uzraudzīs drošuma elementu atbilstību.
  • Dokumentu kontrole Visi nozagtie, pazaudētie, piesavinātie vai anulētie dokumenti dalībvalstīm būtu sistemātiski jāreģistrē Šengenas informācijas sistēmā (SIS) un Interpola zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē, jānodrošina robežsargiem labāka piekļuve attiecīgajām sistēmām un jāpaātrina pirkstu nospiedumu meklēšanas funkcijas ieviešana SIS. Augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos meklē veidu, kā sadarbspēja varētu panākt dokumentu un identitātes pārbaužu uzlabošanu. Grupa ar saviem konstatējumiem iepazīstinās līdz 2017. gada vidum. Komisija 2016. gada decembrī pārskatīs SIS juridisko pamatu, lai uzlabotu sistēmas darbību, un 2017. gadā tā centrālā līmenī iekļaus pirkstu nospiedumu meklēšanas funkciju Šengenas informācijas sistēmā. Komisija arī sadarbosies ar dalībvalstīm un ES aģentūrām, lai pastiprinātu mācību pasākumus par dokumentu viltošanas jaunajiem aspektiem.

Vairāk lasīt šeit