Urzulas fon der Leienas runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē

Priekšsēdētāja kungs, cienītās deputātes un godātie deputāti! Šodien, 27. novembrī, tieši pirms 30 gadiem pulkstenis iezvanīja divpadsmito stundu. Skanēja baznīcu zvani. Gaudoja sirēnas. Strādnieki nolika instrumentus. Cilvēki no fabrikām, raktuvēm un veikaliem izgāja ielās ar dejām un cerību. Vēsturiskajā divu stundu ģenerālstreikā Samta revolūcijas vidū cilvēki no Prāgas līdz Bratislavai piedalījās skaistā, miermīlīgā brīvības, drosmes un vienotības vilnī.
Manā uztverē šīs divas stundas ir tieši tas, ko Eiropas Savienība vienmēr ir nozīmējusi.

Tā nozīmē ne tikai partijas un politiku, noteikumus vai regulas, tirgus vai valūtas. Tā galu galā – un vairāk par visu pārējo – nozīmē cilvēkus un viņu centienus. Cilvēkus, kas ir saliedēti. Kas iestājas par savu brīvību, par savām vērtībām un vienkārši par labāku nākotni.
Raugoties uz priekšu nākotnē, man prātā palicis izcilā Vāclava Havela – viena no 1989. gada varoņiem – citāts. Viņš sacīja: “Strādāt kaut kā labā tāpēc, ka tas ir labs darbs, nevis tikai tāpēc, ka ar to ir izredzes gūt panākumus.” Es izvēlējos šo citātu, jo nākamo piecu gadu laikā mūsu Savienība kopā uzsāks pārveidi, kas ietekmēs ikvienu mūsu sabiedrības un ekonomikas daļu. Un mēs to darīsim, jo tā ir pareizā rīcība. Nevis tāpēc, ka tas būs viegli.

Mēs reizēm aizmirstam, ka mūsu lielākie sasniegumi vienmēr ir panākti, mums esot drosmīgiem. Mēs bijām drosmīgi, kad centāmies panākt mieru tur, kur valdīja sāpes. Mēs bijām drosmīgi, kad radījām vienoto tirgu un vienoto valūtu. Mēs bijām drosmīgi, kad uzņēmām tos mūsu Eiropas ģimenes locekļus, kuri bija pārāk ilgi palikuši aukstumā ārpusē. Taču pēdējo gadu laikā mums nācās koncentrēties uz tagadni, pārvarēt krīzes pēc ārkārtas situācijām, cīnoties par to, lai saglabātu vienotību un solidaritāti. Ja šajā laikā mēs tādēļ esam kļuvuši tikai stiprāki – un, manuprāt, mums tas ir izdevies –, par to lielā mērā ir jāpateicas mana priekšteča, izcilā eiropieša Žana Kloda Junkera līderībai un pārliecībai. Viņš ir veltījis savu sirdi, dvēseli un savu dzīvi mūsu Savienībai, un viņa atstātais mantojums liecina pats par sevi. Žan Klod, paldies no mums visiem!
Dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta deputāti! Pirms četriem mēnešiem jūs man neliedzāt savu uzticību. Kopš tā laika esmu tikusies ar visām politiskajām grupām un visiem valstu un valdību vadītājiem. Kopā mēs esam izveidojuši izcilu Eiropas komandu. Jūs, Parlamenta deputāti, esat uzklausījuši ikvienu no mums. Es biju apsolījusi jūsos ieklausīties. Un tieši to es esmu darījusi. Es turpināšu to darīt kopā ar Marošu Šefčoviču un visiem pārējiem kolēģijas locekļiem. Mēs bieži esam bijuši vienisprātis, un, jā, dažreiz mūsu viedokļi ir atšķīrušies. Taču tā ir demokrātijas praktiskā izpausme. Šodien, šeit, šīs Eiropas demokrātijas centrā, es lūdzu jūsu atbalstu jaunam Eiropas sākumam.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Komanda, par kuru jūs balsojat šodien, nāk no dažādām kultūrām, valstīm un ir ar dažādu izcelsmi un politiskām nokrāsām. Mūsu vidū ir skolotāji un lauksaimnieki, mēri un ministri, ārsti un diplomāti, inženieri un uzņēmēji. Mūsu vidū ir tie, kuri dzimuši pirms Berlīnes mūra uzcelšanas, un tie, kuri dzimuši pēc tā nojaukšanas. Tie, kuri dzīvojuši diktatūrās, un tie, kuri palīdzējuši jaunajām demokrātijām pievienoties mūsu Savienībai.
Tā ir komanda, kurā ir gandrīz tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu – līdz dzimumu līdzsvaram pietrūkst tikai vienas sievietes. Tas liecina, ka esam panākuši reālu progresu, kā arī to, ka mums joprojām ir daudz darāmā.
Es būšu pirmā sieviete, kas būs Komisijas priekšsēdētāja, un katram manas kolēģijas loceklim pirmo reizi būs dzimumu ziņā līdzsvarots kabinets. Un līdz pilnvaru termiņa beigām mums pirmo reizi būs dzimumu līdzsvars visos vadības līmeņos. Tas mainīs Komisijas seju. Katram manas komandas loceklim būs savs, personīgs stāsts un perspektīva par Eiropu. Viņiem būs sava politika un prioritātes, kas jāpārvalda.  Taču visi kopā mēs būsim viena komanda, kas strādā visas Eiropas interesēs. Mēs būsim viena komanda, kas sadarbojas ar šo Parlamentu un ar dalībvalstīm, lai risinātu mūsu paaudzi ietekmējošās problēmas. Mēs esam gatavi. Pats svarīgākais – Eiropa ir gatava. Mans vēstījums ir vienkāršs: ķersimies pie darba!
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Šī ir nemierīga pasaule, kurā pārāk daudz spēku runā tikai konfrontācijas un unilaterālisma valodā. Taču šī ir arī pasaule, kurā miljoniem cilvēku iziet ielās, lai protestētu pret korupciju vai pieprasītu demokrātiskas pārmaiņas.
Vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir nepieciešama mūsu līderība. Lai turpinātu iesaistīties pasaules procesos kā atbildīga lielvara. Lai aizstāvētu mieru un pozitīvas pārmaiņas.
Mums ir jāparāda partneriem Apvienoto Nāciju Organizācijā, ka viņi var uz mums paļauties kā uz multilaterālisma aizstāvi. Mums ir jāapliecina draugiem Rietumbalkānos, ka mums ir kopīgs viens un tas pats kontinents, tā pati vēsture, tā pati kultūra un ka mums būs arī kopīgs liktenis. Mūsu durvis joprojām ir atvērtas. Mums ir arī kopīgs liktenis ar mūsu transatlantiskajiem partneriem. Jā, mums ir problēmas – par to nav šaubu. Taču mūsu saiknes ir izturējušas laika pārbaudi. Kamēr mēs runājam, tūkstošiem studentu, pētnieku, uzņēmēju un mākslinieku turpina veidot milzum daudz draudzību, darījumu kontaktu un zinātnes projektu.
Šie neskaitāmie smalkie pavedieni, saausti kopā, veido saikni, kas ir spēcīgāka par jebkuru atsevišķu nesaskaņu punktu.
Valstīm no austrumiem līdz rietumiem, no dienvidiem līdz ziemeļiem Eiropa ir vajadzīga kā patiesa partnere. Mēs varam būt labākas pasaules kārtības veidotāji.
Tas ir Eiropas aicinājums. Un tieši to vēlas Eiropas iedzīvotāji. Es priecājos, ka mūsu komandā ir tāds pieredzējis diplomāts kā Žuzeps Borels, kurš strādā līdzās Jutai Urpilainenai, Olivēram Vārheji, Janezam Lenarčičam. Kopā viņi veiks nenovērtējamu darbu.
Mēs ieguldīsim resursus aliansēs un koalīcijās, lai sekmētu mūsu vērtības. Mēs veicināsim un aizstāvēsim Eiropas intereses, izmantojot atvērtu un godīgu tirdzniecību. Mēs stiprināsim savus partnerus ar sadarbības palīdzību, jo spēcīgi partneri arī Eiropu dara spēcīgu.
Mana Komisija nebaidīsies runāt pārliecinošā un uzstājīgā valodā. Taču mēs to darīsim savā – Eiropas stilā. Šī ir ģeopolitiskā Komisija, ko esmu iecerējusi un kas Eiropai ir steidzami nepieciešama.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Ja ir kāda joma, kurā pasaulei ir nepieciešama mūsu līderība, tā ir mūsu klimata aizsardzība. Šis ir Eiropai – un pasaulei – eksistenciāls jautājums.
Kā tas var nebūt eksistenciāls, ja 85 % galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju mitinās 20 valstīs, kuras ir visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām?
Kā tas var nebūt eksistenciāls, ja mēs redzam applūdušu Venēciju, degošus mežus Portugālē vai sausuma dēļ uz pusi sarukušu ražu Lietuvā?
Bez šaubām, tā ir gadījies arī iepriekš, taču ne tik bieži vai tik intensīvi.
Mēs nedrīkstam kavēties ne mirkli, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Jo ātrāk Eiropa rīkosies, jo vairāk iegūs mūsu iedzīvotāji, mūsu konkurētspēja un mūsu labklājība.
Eiropas zaļais kurss ir nepieciešamība, lai glābtu mūsu planētas un iedzīvotāju, kā arī mūsu ekonomikas veselību.
Franss Timmermanss ir īstais cilvēks, kas to spēs īstenot. Man prieks, ka viņam atbalstu nodrošinās Kadri Simsone, Adina Veleana un daudzi citi.
Eiropas zaļais kurss ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas mums palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus radot darbvietas.
Tā centrā būs rūpniecības stratēģija, kas ļaus mūsu uzņēmumiem – kā lieliem, tā maziem – radīt inovācijas un izstrādāt jaunas tehnoloģijas, vienlaikus radot jaunus tirgus. Mēs būsim pasaules standartu noteicēji. Tā ir mūsu konkurences priekšrocība. Un tas ir labākais veids, kā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Taču tam visam ir jādarbojas Eiropas iedzīvotāju labā.
Viņi vēlas un gaida, lai Eiropa rīkotos klimata un vides jomā. Taču viņiem ir arī nepieciešama cenas ziņā pieejama, tīra un droša enerģija. Viņiem ir vajadzīga kvalifikācija, kādu prasīs rītdienas darbvietas. Viņiem ir jānokļūst šajās jaunajās darbvietās vai arī jāpieslēdzas no mājām. Un mums ir jāgādā par to, lai tas viss īstenotos, turklāt ilgtspējīgā veidā.
Tās ir paaudzes mēroga pārmaiņas, kuru mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz gadsimta vidum. Taču šīm pārmaiņām jānoris taisnīgi un iekļaujoši – citādi tās nenotiks nemaz.
Tam būs vajadzīgas milzīgas investīcijas inovācijā, pētniecībā, infrastruktūrā, mājokļos un iedzīvotāju apmācībā. Tam būs nepieciešamas publiskās un privātās investīcijas gan Eiropas, gan valstu līmenī.
Un jau atkal Eiropa ir vadībā. Eiropas Savienība integrēs klimata jomas finansējumu visā savā budžetā, kā arī visos kapitāla tirgos un visā investīciju ķēdē.
Reģionos, kuriem būs jāpaveic vairāk nekā pārējiem, mēs atbalstīsim iedzīvotājus un uzņēmumus, izmantojot mērķtiecīgu un taisnīgu pārejas mehānismu. Tas tiks sadalīts starp dažādiem fondiem un instrumentiem un piesaistīs vajadzīgās privātās investīcijas.
To sasniegt mums palīdzēs Eiropas Investīciju banka – mūsu uzticamā partnere. Esmu īpaši gandarīta par to, ka tai labi izdodas nostiprināt savu ES klimata bankas lomu. Tas veicinās investīcijas Eiropas tehnoloģijās un risinājumos, kas tiek meklēti pasaules mērogā.
Bet ir jāpaveic vēl vairāk.
Mēs radām tikai aptuveni 9 % no emisijām pasaulē. Mums ir jāgādā, ka pasaule mums seko, un tas jau notiek.
No Ķīnas līdz Kanādai un Kalifornijai – citas valstis un reģioni sadarbojas ar mums, veidodami paši savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Fils Hogans nodrošinās, ka mūsu nākotnes tirdzniecības nolīgumos tiks iekļauta nodaļa par ilgtspējīgu attīstību.
Jo mēs zinām: klimata pārmaiņas skar mūs visus. Mums ir pienākums rīkoties un spēks būt vadībā.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Digitalizācija padara iespējamas lietas, kas iepriekšējai paaudzei vēl nebija iedomājamas.
Savstarpēja saziņa it visur pasaulē, piekļuve informācijai, sasniegumi medicīnā, vides aizsardzībā, mobilitātē un iekļautības jomā. Nākotne nav iespējama bez digitalizācijas. Margrēte Vestagere gādās par mūsu virzību pa šo ceļu.
Mēs automatizēsim darbības, kuras cilvēkiem sagādā grūtības, piemēram, smagumu nešanu vai atkārtoti veicamus uzdevumus, – neatkarīgi no tā, vai tas būtu fabrikā vai pie rakstāmgalda.
Un tā rezultātā mēs iegūsim laiku. Laiku, kas veltāms lietām, kuras ir raksturīgas mums, cilvēkiem, un uz kurām datori nav spējīgi: empātijai un radošumam.
Aprūpes robots var palīdzēt pārvietot pacientus uz citu gultu, savukārt digitalizācija var palīdzēt veikt administratīvās darbības, lai aprūpes personāls iegūtu laiku tam, kas ir patiesi svarīgs: aprunāties ar pacientiem un uzklausīt viņu vēlmes.
Digitalizācija ļaus mums efektīvāk un lietderīgāk apieties ar resursiem, jo mēs varēsim pavisam precīzi visu kontrolēt: ūdens patēriņu, enerģiju, visus mūsu planētas vērtīgos resursus.
Jā, digitalizācija pašos pamatos pārveidos mūsu sabiedrību, ekonomiku un pārvaldi, un tā notiek jau šodien.
Lai izmantotu lielās iespējas un novērstu riskus, mums, gudri rīkojoties, jāpanāk līdzsvars tur, kur tirgus to nedara, mums jāaizsargā gan labklājība Eiropā, gan mūsu vērtības. Arī digitālajā laikmetā mums jāturpina virzība pa mūsu Eiropas ceļu.
Ko konkrēti mēs gribam darīt?
Pirmkārt, mums jāpārvalda pamattehnoloģijas un jāpanāk, ka Eiropā tās pieder mums. Tostarp noteikti jāmin kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts, blokķēdes un kritiskās mikroshēmu tehnoloģijas.
Lai mums tas izdotos, lai mēs varētu novērst pašreizējos trūkumus, tas jādara kopīgi. Ir laiks apvienot mūsu resursus. Mūsu naudu, mūsu pētniecības iespējas, mūsu zināšanas un īstenošanu praksē.
To mēs izdarījām superdatora gadījumā. Eiropa pašlaik gatavojas pasaules tirgū iegādāties vienu no trim visjaudīgākajiem datoriem. Nākamās paaudzes superdators mums jābūvē pašiem.
Otrkārt, Eiropai ir visa vajadzīgā zinātnieku un rūpniecības kapacitāte, lai tā būtu konkurētspējīga šajās jomās, – neļausim iestāstīt mums kaut ko citu.
Inovācijai ir vajadzīgas gudras galvas, taču nepieciešama arī daudzveidība, kā arī iespējas brīvai domāšanai. Tas viss mums ir pieejams šeit, Eiropā, cilvēki vēlas šeit dzīvot, šeit nodarboties ar pētniecību, šeit veidot nākotni.
Treškārt, mums ir vajadzīga nākotnes prasībām atbilstoša infrastruktūra ar kopīgiem standartiem, kā arī gigabitu jaudas tīkli un pašreizējās un nākamās paaudzes drošas mākoņkrātuves.
Ceturtkārt, digitalizācijas izejviela ir dati. Ar katru klikšķi mēs papildinām algoritmus, kuri savukārt ietekmē mūsu izturēšanos.
Līdzīgi kā Vispārīgās datu aizsardzības regulas gadījumā, kad mūsu regulējums kļuva par paraugu visai pasaulei, tas mums jādara arī mākslīgā intelekta jomā. Jo mēs Eiropā domājam vispirms par cilvēkiem. Runa nav par datu plūsmas ierobežošanu. Runa ir par noteikumiem, kā atbildīgi apieties ar datiem. Digitālās identitātes aizsardzība mums ir vissvarīgākā prioritāte.
Piektkārt, vienlaikus mēs gribam inovāciju. 85 % no visiem datiem, kas nav personas dati, šodien netiek izmantoti pat vienu vienīgu reizi. Tā ir izšķērdība.
Mums jāizmanto informācija, kas neaiztikta slēpjas datos. Mums jāizstrādā pamatnoteikumi, lai valdības un uzņēmumi varētu kopīgot datus un drošā veidā darītu tos pieejamus. Es nevaru iedomāties nevienu kompetentāku personu par Tjerī Bretonu, kurš šajā nolūkā izstrādās datu stratēģiju.
Sestkārt, kiberdrošība un digitalizācija ir vienas monētas divas puses – tāpēc arī kiberdrošība ir mūsu prioritāte.
Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā mums ir vajadzīgas visaugstākā līmeņa drošības prasības un vienota Eiropas pieeja. Tādēļ mums jāapmainās ar zināšanām par apdraudējumiem. Mums vajadzīga kopīga platforma, proti, modernizēta Eiropas Kiberdrošības aģentūra. Tikai tā mēs nostiprināsim uzticēšanos satīklotai ekonomikai un palielināsim noturību pret visu veidu riskiem.
Tas viss var mums izdoties, ja rīkosimies kopīgi, ja balstīsimies uz mūsu Eiropas vērtībām. Un šādā gadījumā es esmu pārliecināta, ka arī digitālajā laikmetā Eiropai būs vadoša loma. Eiropa to var!
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Eiropai ir daudz lietu, ar ko lepoties.
Mēs esam pasaules tirdzniecības lielvara. Mēs esam pirmajā vietā pasaulē gatavu izstrādājumu un pakalpojumu eksporta jomā. Mēs esam lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots un galamērķis jebkur pasaulē.
Mums ir pasaules klases rūpniecība nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēs izgatavojam trešo daļu pasaules kosmosa satelītu. Mūsu uzņēmumi ir avangardā, jo to turējumā ir 40 % pasaules atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju patentu.
Mums būtu jāizmanto šīs divkāršās – digitālās un klimata – pārejas pārveidojošā ietekme, lai nostiprinātu savu rūpniecības bāzi un inovācijas potenciālu. To var panākt tikai ar investīciju palīdzību.
Cienītās deputātes un godātie deputāti, mums ir jāizvērš darbība. Gadiem ilgi mēs esam inovācijā ieguldījuši mazāk nekā mūsu konkurenti. Tas ir milzīgs kavēklis mūsu konkurētspējai un neļauj mums pilnvērtīgi vadīt šo pārveidi.
Tāpēc mums nevajadzētu uzskatīt nākamo daudzgadu finanšu shēmu tikai par grāmatvedības uzskaiti. Pasaule pirms septiņiem gadiem nemaz nelīdzinās tai pasaulei, kurā dzīvosim pēc septiņiem gadiem. Mūsu budžets ir ievērojami jāmodernizē. Es zinu, ka šajā jomā es varu paļauties ne tikai uz Johannesa Hāna pieredzi un prasmēm, bet arī uz šo Parlamentu.
Taču ar publiskā sektora budžetu vien nepietiek. Mums ir jāpabeidz kapitāla tirgu savienības izveide, kas nodrošinās, ka investīcijas var ieplūst tur, kur tās ir nepieciešamas. Tas palīdzēs uzlabot mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam, lai ļautu tiem augt, radīt inovācijas un uzņemties nepieciešamos riskus.
Tas pats attiecas uz banku savienību. Mums ir jāpabeidz tās izveide, lai mūsu finanšu sistēma būtu spēcīgāka un noturīgāka.
Šo uzdevumu esmu uzticējusi Valdim Dombrovskim, kurš ir īstais cilvēks īstā darba veikšanai. Viņš gādās par to, lai mūsu ekonomika darbotos cilvēku labā. Kvalitatīvas darbvietas, vienlīdzīgas iespējas, taisnīgi darba apstākļi un iekļautība. Viņš zina, ka ilgtspējīgai izaugsmei mums ir nepieciešama stabila publisko finanšu sistēma.
Un viņš virzīs mūsu konkurētspēju un mūsu ilgtspēju. Tās iet roku rokā.
Mums nevajadzētu nekad aizmirst, ka konkurētspēja un ilgtspēja vienmēr ir bijušas mūsu sociālās tirgus ekonomikas kodols. Mēs tikai saucām to citādāk.
Iedomājieties ģimenes uzņēmumus visā Eiropas Savienībā. Tos izveidoja ne tikai tādēļ, lai akcionāriem pieaugtu daļu vērtība vai varētu izmaksāt kārtējās prēmijas. Tos izveidoja uz ilgu laiku, lai tie tiktu nodoti nākamajām paaudzēm, lai nodrošinātu iztiku darbiniekiem. Tos izveidoja, tiecoties pēc kvalitātes, alkstot saglabāt tradīcijas un radīt inovācijas.
Šodien ražotie produkti, iespējams, ir mainījušies. Taču mums, dārgie draugi deputāti, ir no jauna jāatklāj sava konkurētspēja apvienojumā ar ilgtspēju.
Tieši šādā garā katra dalībvalsts apņēmās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus. Un tieši šādā garā Paolo Džentiloni pārraudzīs šo mērķu īstenošanu. Viņš tam tic, un es ticu viņam.
Eiropas ekonomika ir atguvusies pēc vienas no smagākajām ekonomikas un finanšu krīzēm kopš Otrā pasaules kara beigām. Pieprasījums pēc darbarokām saglabājas, un bezdarbs turpina samazināties.
Tomēr pie apvāršņa velkas mākoņi, un Eiropai būtu jāgatavojas gaidāmajam. Mums ir jāpaļaujas uz to, kas mūs dara stiprus: uz mūsu vienoto tirgu un vienoto valūtu.
Ir pēdējais laiks pabeigt mūsu ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, kas nodrošinās izaugsmi un nodarbinātību, palielinot makroekonomikas noturību. Mums ir jāizmanto Stabilitātes un izaugsmes paktā atļautā elastība, lai mūsu ekonomikai dotu laiku un telpu izaugsmei.
Tajā pašā laikā mums ir jāatbalsta dalībvalstis ar mērķtiecīgām investīcijām un strukturālām reformām. Es nevaru iedomāties labāku personu šā darba vadīšanai par Elīzu Ferreiru.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Pagājušajā mēnesī 39 cilvēki kravas automašīnā zaudēja dzīvību pēc tam, kad bija kontrabandas ceļā izvesti cauri vismaz četrām Eiropas valstīm.
Tā ir traģēdija, kad māte Vjetnamā saņem ziņu no meitas Eiropā, ka viņai nav vietas, kur elpot. Šo 39 cilvēku dēļ. Viņu māšu, tēvu un draugu dēļ: mēs visi esam vienisprātis, ka tas nekad nedrīkstētu notikt.
Iedzīvotāji sagaida, ka Eiropa radīs vienotu risinājumu kopīgajai migrācijas problēmai. Tas ir jautājums, kas mūs ir sašķēlis, taču mums vajadzētu virzīties uz priekšu. Mums ir vajadzīgi risinājumi, kas der visiem.
Šo uzdevumu esmu uzticējusi Margaritim Shinam un Ilvai Jūhansonei. Ar savām atšķirīgajām prasmēm un perspektīvu viņi veidos ietekmīgu komandu.
Cienītās deputātes un godātie deputāti, viens ir skaidrs:
Eiropa vienmēr sniegs patvērumu tiem, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Mūsu interesēs ir tas, lai palicēji integrētos mūsu sabiedrībā.
Taču mums arī jānodrošina, lai mājās atgrieztos tie, kuriem nav tiesību palikt. Mums ir jālauž nežēlīgais kontrabandistu darbības modelis. Mums ir jāreformē sava patvēruma sistēma, nekad nepiemirstot par mūsu vērtībām – solidaritāti un atbildību.
Mums ir jānostiprina savas ārējās robežas, lai atgrieztos pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas. Mums ir jāiegulda partnerattiecībās ar izcelsmes valstīm, lai uzlabotu apstākļus un radītu iespējas.
Tas nebūs viegli, taču atcerēsimies Vāclava Havela vārdus: tas ir labs darbs.
Migrācija nekur nezudīs, tā arī turpmāk būs mums līdzās.
Tāpēc es domāju, ka Eiropai, kas tik ļoti lepojas ar savām vērtībām un tiesiskumu, ir jāspēj rast atbildi, kas ir gan humāna, gan efektīva. Mums vajadzētu spēt to izdarīt.
Tā pati komanda, ko veido Margaritis Shins un Ilva Jūhansone, būs atbildīga arī par mūsu iekšējās drošības stiprināšanu.
Viņi nodrošinās, ka ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību var tikt galā ar jauniem un nākotnes apdraudējumiem. Viņi arī nodrošinās, ka Eiropols – mūsu labākais noziedzības apkarošanas instruments – spēj veikt savas funkcijas.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Kad, būdama meitene, dzīvoju Briselē, mana mazā māsa 11 gadu vecumā nomira no vēža. Es atminos to pilnīgo bezpalīdzību, ko izjuta mani vecāki, kā arī medicīniskais personāls, kas tik sirsnīgi rūpējās par viņu.
Katram no mums ir līdzīgs stāsts vai ir pazīstams cilvēks, kuram tāds ir. Vēža gadījumu skaits pieaug, bet mēs spējam šo slimību labāk diagnosticēt un ārstēt. Eiropa uzņemsies vadību cīņā pret vēzi.
Nākamā gada sākumā Stella Kirjakidu sāks vērienīgu vēža apkarošanas plānu. Viņa ir īstais cilvēks, kas nodrošinās, ka Eiropas plāns cīņai pret vēzi palīdz mazināt ciešanas, ko rada šī slimība.
Tas nozīmē, ka Eiropai ir jārūpējas par lietām, kas rūp iedzīvotājiem.
Iedzīvotājiem rūp mūsu bērnu un mūsu sabiedrības nākotne.
Kultūra un izglītība ir tās, kas vēsturi sasaista ar nākotni. Tas mūs padara unikālus. Tā ir mūsu dvēsele, mūsu kultūra, mūsu dažādība, mūsu mantojums.
Un es zinu, ka Marijas Gabrielas rokās tā ir drošībā. Tāpēc ar prieku paziņoju, ka pēc portfeļa pārdēvēšanas viņa kļūs par komisāri inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes jautājumos.
Cilvēkiem rūp taisnīgums un līdztiesība visās šo vārdu nozīmēs.
Tāpēc es izvēlējos Nikolā Šmitu kā atbildīgo par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un nabadzības (jau no bērna gadiem) apkarošanu. Viņš ierosinās regulējumu, kas katram darba ņēmējam Savienībā nodrošinās taisnīgu minimālo algu.
Un Helena Dalli būs cīnītāja, kas mums vajadzīga, lai pārtrauktu “stikla griestu” fenomenu. Tie ir šķēršļi, kas kavē cilvēku attīstību dēļ tā, kas viņi ir, kam viņi tic vai ko viņi mīl. Šiem šķēršļiem ir jāizzūd! Punkts.
Cilvēkiem rūp viņu tiesības, vērtības un brīvības.
Tiesiskums ir mūsu pamats, un to nekad nedrīkst kompromitēt. Mums ir jānodrošina, ka tas tiek respektēts un ievērots it visur, pret visām valstīm izturoties vienlīdzīgi.
Mums ir jākoncentrējas uz dialogu un profilaksi, taču nekad nedrīkstam vilcināties veikt visus vajadzīgos pasākumus. Mums ir vajadzīga pieredze un entuziasms. Vera Jourova un Didjē Reinderss ir īstie cilvēki šim uzdevumam. Cilvēkiem rūp gaiss, ko viņi elpo, ūdens, ko viņi dzer, pārtika, ko viņi ēd, un daba, ko viņi mīl.
Mēs visi varam priecāties, ka Virgīnijs Sinkēvičs vadīs Eiropas pūliņus, lai saglabātu mūsu bioloģisko daudzveidību un okeānus, vienlaikus nodrošinot uzplaukuma iespējas mūsu piekrastes un zvejnieku kopienām.
Mums ir Janušs Vojcehovskis, kurš gādās par to, lai uzplaukumu piedzīvotu arī mūsu lauksaimnieki, kamēr viņi pielāgojas jaunajai realitātei.
Divkāršā – klimata un digitalizācijas – pāreja radīs pārmaiņas visiem, taču nešaubīsimies ne mirkli: lauksaimniecība arī turpmāk būs vērtīga mūsu kultūras un nākotnes daļa.
Mums ir vajadzīga ilgtspējīga stratēģija “no lauka līdz galdam”. Sākot ar finansējuma pieejamību gados jauniem lauksaimniekiem un beidzot ar to, ka no trešām valstīm importētiem pārtikas produktiem ir jāatbilst Eiropas Savienības vides standartiem.
Iedzīvotājiem rūp iespēja ietekmēt savu nākotni.
Vēlētāju aktivitāte šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija augstākā pēdējā ceturtdaļgadsimtā. Tomēr demokrātiskā līdzdalība nebeidzas līdz ar vēlēšanu dienu.
Mēs mobilizēsim Eiropas enerģiskākos cilvēkus no visām mūsu Savienības daļām, no visām iestādēm un no visiem dzīvesgājumiem, lai iesaistītu Konferencē par Eiropas nākotni. Tajā jābūt pārstāvētām visām iestādēm un iedzīvotājiem, un Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas vadošā loma. No Komisijas puses Dubravka Šuica – pieredzējusi šī Parlamenta deputāte – cieši sadarbosies ar jums, lai nodrošinātu panākumus.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Mēs visi zinām, ka viena mūsu ģimenes locekle grasās pamest Savienību.
Es nekad neesmu slēpusi to, ka vienmēr atbalstīšu palikšanu. Mēs respektēsim lēmumu, ko pieņēmusi britu tauta.
Mēs cieši sadarbosimies, lai rastu risinājumus kopīgajām problēmām – jo īpaši drošības jautājumos. Taču viens gan ir pilnīgi skaidrs:
lai ko mums solītu nākotne, saikne un draudzība mūsu iedzīvotāju starpā ir nesalaužama.
Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Pēc 30 gadiem citi šajā pašā zālē atskatīsies uz mūsu paveikto, tāpat kā es šīs runas sākumā. Ko viņi teiks?
Tas būs atkarīgs no tā, ko būsim kopā paveikuši. Ja savu darbu paveiksim labi, 2050. gadā Eiropa būs pirmā klimatneitrālā pasaules daļa.
Tā būs vadoša digitālā lielvara. Tā joprojām būs tā tautsaimniecība, kurai vislabāk izdodas rast līdzsvaru starp tirgus spēkiem un sociālo aspektu. Tā uzņemsies līderību pasaules akūtāko problēmu risināšanā. Šis ceļš ir grūts, bet uzdevums nav viegls. Taču kopā mēs to spējam paveikt! Iedvesmosimies no tā optimisma gara un gribas, kas pirms 30 gadiem lika krist dzelzs priekškaram!
Atgriežoties pie Vāclava Havela – ir miljoniem eiropiešu, kas nešaubīdamies paveiks labu darbu, jo šādu rīcību uzskata par pareizu.
Ir tādi, kas iesaistās savas kopienas stiprināšanā. Ir tādi, kas ziedo savu laiku, lai aprūpētu vecāka gadagājuma ļaudis vai sakoptu parku. Ir tādi, kas ne tikai dodas ielās klimata vārdā, bet arī maina savus paradumus tā labā.
Tie ir cilvēki, kas vēlas viest reālas pārmaiņas. Tāpat arī mums – Parlamentam, Padomei un Komisijai – ir jāvieš reālas pārmaiņas.
Ar tādu uzstādījumu es veidoju savu komandu un ar tādu uzstādījumu šodien stājos jūsu priekšā un lūdzu paust uzticību šai komandai.
Ķersimies pie darba, lai pēc 30 gadiem arī mēs varētu teikt: “Vive l’Europe, es lebe Europa, long live Europe, lai dzīvo Eiropa!”

Avots: Eiropas Komisija