Asars Jānis

Last changed on Ce, 22/04/2021 - 14:45
Pseidonīms: 
Avs, Clio
Dzimis:

1877. gada 27. februārī Kauguru pagasta Mičkēnos, Valmieras apriņķī

Miris:

1908. gada 31. jūlijā Rīgā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos

Darbības joma:

literatūras un mākslas kritiķis, publicists, sabiedrisks darbinieks

Saistība ar novadu:

mācījies Kauguru pagastskolā un E. Heines privātskolā Valmierā

Dzīve un radošā darbība

Asars Jānis (27. februārī 1877. gadā Kauguru pagasta Mičkēnos – miris 31. jūlijā 1908. gadā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos) - literatūras un mākslas kritiķis, publicists. Hermaņa Asara brālis.
Dzimis kalpa ģimenē. Mācījies Kauguru pagastskolā (1885-1888), E. Heines privātskolā Valmierā (1888-1891), Nikolaja ģimnāzijā Rīgā (1891-1896). Studējis RPI Ķīmijas nodaļā (1896-1899, 1900-1902), par revolucionāru darbību no institūta izslēgts, 1902. gadā no marta līdz maijam atradies apcietinājumā. Rakstu krājuma "Vārpas" līdzsastādītājs (1-2, 1894-1895), laikraksta "Dienas Lapa" (1897) un žurnāla "Mājas Viesa Mēnešraksts" līdzstrādnieks (no 1901). Aktīvi piedalījies sabiedriski politiskajos notikumos un 1905. gada revolūcijā, darbojies Federatīvajā komitejā.
Pirmās publikācijas - galvenokārt tulkojumi 1892. gadā. Publicējis daudz rakstu par dažādiem jautājumiem. Paliekoša nozīme ir rakstiem par literatūras un mākslas problēmām: "Mākslas un kultūras sakars XIX gadu simtenī" (1901), "Jaunākais mūsu rakstniecībā" (1902), "Jaunākās parādības mūsu rakstniecībā", "Aspazija un viņas dzeja" (abi 1904), "Māksla un revolūcija" (1906) u.c. Daudz uzmanības pievērsis cittautu literatūrai. ("Gogolis" , "Emīls Zolā", "Vēstules par ārzemju rakstniecību", (visi 1902), "Henriks Ibsens - jaunlaiku klasiķis", 1903. u.c.). Kopā ar V. Dermani publicē pret Niedru vērstu brošūru "Ko Andrievs Niedra mums sludina?" (1905). Piedalījies skolotāju kongresā 1905. gada novembrī un sarakstījis brošūru "Mūsu tautskola" (1905), kurā izvirzīta prasība demokratizēt un padziļināt pamatizglītības apguvi. Sākoties revolūcijas apspiešanai, 1906. gadā devies uz Pēterburgu. Tur izdotajā latviešu presē - laikrakstā "Pēterburgas Atbalsis" (arī redaktors), "Pēterburgas Latvietis" (arī redakcijas kolēģijas loceklis), "Progress", "Ņevas Viļņi" u.c. publicējis sabiedriski politiskus un literatūrkritiskus rakstus. Žandarmērijas vajāšanu dēļ 1906. gada beigās emigrējis uz Somiju un, atrazdamies Helsinkos, rediģējis žurnālu "Rīts"(1907). Sarakstījis vēstures apskatu "Kā Baltijas muižniecība tikusi pie savām privilēģijām", sastādījis Krievijas Valsts domē teikto runu krājumu par soda ekspedīciju vardarbībām Latvijā – "Spīdzināšanas Baltijā" (abi 1907). Publicējis grāmatu "Vispārīga pasaules rakstniecības vēsture" (I, 1907). Bijis arī tulkotājs (L. Andrejeva "Jūda Iskariots un citi", G. D'Annuncio "Džokonda", M. Māterlinka "Peliass un Melizande"). Kad Somijā dzīve kļuva nedroša, Asars izbrauca no Somijas, bet smagi saslima un atgriezās Helsinkos, kur ārstējās nervu klīnikā. 1908. gada sākumā brālis Asaru pārveda uz Rīgu un ievietoja A. Šēnfelda nervu klīnikā; to uzzinājusi, žandarmērija Asaru ievietoja valsts slimnīcā, kur viņš mira.
Sabiedriski politiskos un literatūrkritiskos rakstos Asars uzsvēra dzīves un mākslas saskari un attīstību, vērsās pret novecojušām dogmām un kanoniem. Pēdējos dzīves gados Asars atsaucās uz K. Marksa, F. Engelsa, arī V. Ļeņina darbiem. Vērtējot sabiedriskas parādības, Asars gan balstījās uz marksisma tēzēm, bet literatūru un mākslu skatīja, kā relatīvi suverēnas cilvēka garīgās darbības izpausmes. Izdoti Kopoti raksti 4 sējumos (1908-1911).
1926. gadā Lielajos kapos atklāts piemineklis.

(Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga : Zinātne, 2003. - 40. lpp.)

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga : Zinātne, 2003. - 40. lpp.
  • Ceļš-teoloģisks un kultūrvēsturisks žurnāls Nr.1, 1995. - 187. lpp.
  • Hermanis Asaris // Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīga : Antēra, 1992. - 1.sēj., 945. - 946. sl.
  • Hermanis Asaris // Es viņu pazīstu. - Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. - 41. lpp.
  • Latviešu literatūras vēsture. - Rīga : Literatūra, 1935. - 11. sēj. - 109. lpp.
  • Knope E. Jānis Asars — spilgta personība latviešu literatūras un mākslas vēsturē. LPSR ZA Vēstis, 1977., nr. 4
  • Eglīte, Dita. Jānim Asaram — 125. Pasākumu cikls "Modernisma priekšteči un pravieši" Jāņa Akuratera muzejā. Literatūra un Māksla Latvijā. Nr. 11 (2002. gada 14. marts), 14. lpp.
  • Viese, Saulcerīte. Jānis Asars un Aspazija. Literatūra un Māksla Latvijā. Nr.12 (2002. gada 21. marts), 6. lpp.
  • Lipša, Ineta. Žūpības apkarotājs Hermanis Asars : [par žurnālistu, LR Saeimas deputātu (1882-1942)] // Lauku Avīze. - Nr. 43 (2003, 4. marts), 16. lpp. - (Iel. "Personas" ; Nr. 13).
  • Briedis, Andris. Brīdis pirms jubilejas Liesma Nr. 168 (2005, 29. okt.), 9. lpp.

 

Elektroniskie resursi: 

https://literatura.lv/lv/person/Janis-Asars/872269

https://timenote.info/lv/Janis-Asars