Bergmanis Gustavs

Last changed on Pk, 14/05/2021 - 14:37
Pseidonīms: 
Kriptonīmi: Bc., G.Bn.
Dzimis:

1749. gada 8. aprīlī
Ādažos, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā

Miris:

1814. gada 12. jūlijā
Rūjienā, Valmieras apriņķī, Vidzemes guberņā.
apbedīts Ternejas kapētā, Rūjienā

Darbības joma:

Teoloģija, izdevējdarbība, dabaszinātnes, literatūra, folkloristika, tulkošana

Saistība ar novadu:

Strādājis par luterāņu mācītāju Mazsalacā, Rūjienā,
apbedīts Rūjienā Tērnejas kapsētā

Apbalvojumi:

Ķeizara Aleksandra I piešķirta zelta pateicības medaļa

 

Dzīve un radošā darbība

Vācu tautības mācītājs, latviešu folklorists, grāmatizdevējs.
Dzimis mācītāja Baltazara Bergmaņa ģimenē. Mācījies Veimāras klasiskajā ģimnāzijā (1763-1767). Studējis teoloģiju un dabaszinības Leipcigas universitātē (1767-1770). Strādājis par latviešu luterāņu draudzes mācītāju Āraišos (no 1771), Mazsalacā (no 1780), no 1785. gada līdz mūža galam Rūjienā. 1787. gadā iecelts muižnieku kārtā, no 1807. gada darbojies Vidzemes virskonsistorijā. Bergmanis potējis pret bakām, par to saņēmis zelta pateicības medaļu (1802). 1806. gadā ievēlēts par Maskavas dabaszinātņu biedrības goda biedru.
Nozīmīga vēlākajiem latviešu literatūras vēstures pētītājiem bija Bergmaņa bibliotēka (senākie izdevumi mantoti no dzejnieka un valodnieka L. Depkina - Bergmaņa māte bija L. Depkina mazmeita).
Ap 1782. gadu Bergmanis ierīkojis mājas spiestuvi Mazsalacā, (1785-1797) un (1801-1810) tā darbojās Rūjienā. Bergmanis iespiedis ap 160 izdevumiem, to vidū arī retus Baltijas vēstures avotu pārdrukājumus un pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus: paša sastādīto, "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" (1807), daļa metiena ar nosaukumu "Sammlung ächt lettischer Sinngedichte) ar vairāk nekā 200 dziesmām, "Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifsgedichte" (1808) ar apmēram 250 dziesmām un Palsmanes mācītāja F. D. Vāra sastādīto "Palcmariešu dziesmu krājumu" (1808) ar vairāk nekā 400 dziesmām.
Bergmanis iespiedis tēvreižu krājumu 152 valodās (1789) un citu reliģisko literatūru, tulkojis un sarakstījis "Kristīgas ticības mācību" (1772), grāmatu "Svēti stāsti..." (1786), "Saņemamas sprediķu mācības" 1795), ap 20 garīgo dziesmu, arī dziesmugrāmatu "Kristīgas dziesmas. Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809), sagatavojis un sarakstījis priekšvārdu Bībeles 3. izdevumam (1794), sastādījis Vidzemes kalendāru (1791-1800), rakstījis stāstiņus žurnālam "Latviska Gada Grāmata" (1797-1798), tulkojis un sastādījis "Labu ziņu un padomu grāmatu" (1791), publicējis krājumu "Sammlung livländischer Provinzialwörter" ("Vidzemes apvidus vārdu krājums" ( 1785), sarakstījis darbu vēsturē "Geschichte von Livland" (Leipcigā 1776). Rokrakstā palikušie latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīcas (1806) materiāli iestrādāti K. K. Ulmaņa vārdnīcā (1872).

Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga : Zinātne, 2003.- 71.-72. lpp

Portrets no http://garamantas.lv/lv/person/872327/Gustavs-Bergmanis

 

Izdevumi Valmieras un novadu bibliotēkās, kuros atspoguļota Gustava Bergmana darbība

Elektroniskie resursi:

https://www.literatura.lv/lv/site/search?search=Gustavs+Bergmanis

https://enciklopedija.lv/skirklis/98538

http://garamantas.lv/lv/person/872327/Gustavs-Bergmanis

https://timenote.info/lv/Gustavs-Bergmanis

https://novadpetnieciba.saknesrujiena.lv/novadnieki/15-bergmanis.html

 

V.Rūja. Dainas ir šīs tautas domāšanas un jušanas veids : Pirmajam mūsu tautasdziesmu izdevējam Gustavam Bergmanim — 250

 

Literatūra: 

  • Švābe A. Kāda mācītāja dzīve, Stokholma, 1958
  • Zanders O. Vienmēr darbīgais Gustavs Bergmanis // Grāmata, 1991, 7/8; Buchholttz A.
  • Lange E. Latvijas baznīcas vēsture. - Minneapolisa : 1972. - 29 lpp.
  • Adamovičs A. Latvijas baznīcas vēsture. - Nebraska : Sējējs,1961. - 33. lpp.
  • Gustav Bergmann Salisburg und in Ruien. erschienene Drucke. Riga, 1885
  • Bergmann E. Von unseren Vorfahren. Berlin, 1896
  • Gustavs Bergmanis // Es viņu pazīstu. - Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg.,1939. - 64. lpp.
  • Caune Māra. Zīmējumi no Gustava Bergmaņa atstātā mantojuma // Latvijas Arhīvi. - (1994). - Nr.3, 44.-52. lpp. : il.
  • Liepnieks Laimonis. Mācītājs un grāmatu iespiedējs [Gustavs Bergmanis] : [sakarā ar G.Bergmaņa (1749-1814) 250 gadu jubileju] : [Valmieras raj.] // Liesma. - (1999, 23.apr.), 5.lpp. : il.
  • Liepnieks Laimonis. Dzelzs krusts mācītāja muižas dārzā : [par Rūjienas (Valmieras raj.) mācītāja Gustava Bergmaņa dzimtu] // Liesma. - (2001, 12. janv.), 5.-6. lpp.
  • Rūja Valdis. Rūjienas mācītājs- apgaismotājs,dziednieks : [Par Gustavu Bergmani] // Valmieras Vēstis. - (1997.). - Nr.20, 2.lpp
  • Rūja Valdis. Vasarsvētku sprediķis : Rūjienas draudzes mācītāja-apgaismotāja Gustava Bergmaņa (1749-1814)piemiņai // Valmieras Vēstis. - (1997.). - Nr.22, 4.lpp. : il.
  • Rūja, Valdis. Rūjienas mācītājs - apgaismotājs, dziednieks : [Par Gustavu Bergmani (1749-1814)] // Jaunā Balss - 1998. - Nr. 3 (janv.) 13. lpp.
  • Zanders Ojārs. No slavenas Vidzemes mācītāju dzimtas : [sakarā ar mācītāja, grāmatizd., folkl. Gustava Bergmaņa 250. dz.d. (1749-1814)] // Latvijas Luterānis - (1999, 4. sept.), 12.-13. lpp.
  • Zanders Ojārs. Daudzpusīgais Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis : [sakarā ar grāmatizd., folkl., mācītāja 250.dz.d. (1749-1814)] // Grāmatu Apskats - 1999. - Nr. 6/7. - 26.-29. lpp.
  • Zanders Ojārs. Vidzemnieks ar un pret Gētes kungu : [par vācu tautības latv. folkl. vācēja un izd., novadpētn. Gustava Bergmaņa (1749-1814) un vācu rakstn. Johana Volfganga Gētes (1749-1832) pazīšanos Leipcigas univ. laikā : sakarā ar abu 250. dz. d.] // Literatūra un Māksla Latvijā - (1999,19. aug.), 7.lpp.
  • Die erste Sammlung der lettischen Volkslieder von 'Gustav Bergmann by H. Biezais. The Journal of American Folklore , Vol. 76, No. 302 (Oct. - Dec., 1963), p. 358
  • Die erste Sammlung der lettischen Volkslieder von Gustav Bergmann: Mit einer historischen Einleitung uber die Ausgaben der lettischen Volkslieder. by H. Biezais. Slavic Review , Vol. 22, No. 3 (Sep., 1963), p. 606