Birze Miervaldis

Last changed on Ce, 27/05/2021 - 13:17
Pseidonīms: 
īstajā vārdā Miervaldis Bērziņš
Dzimis:

1921. gada 21. martā
Rūjienā, Valmieras apriņķī
Latvijā

Miris:

2000. gada 6. jūnijā
Cēsīs, Cēsu rajonā, LR

apbedīts Cēsu Meža kapos

Darbības joma:

literatūra, publicistika, medicīna

Saistība ar novadu:

dzimis Rūjienā
mācījās Rūjienas pamatskolā, Valmieras ģimnāzijā

Apbalvojumi:

Triju Zvaigžņu ordenis
LPSR Valsts prēmija

Dzīve un radošā darbība

Miervaldis Birze (īstajā vārdā Miervaldis Bērziņš; 1921.21.03 Rūjienā - 2000.06.06 Cēsīs, apbedīts Cēsu Meža kapos) - rakstnieks, publicists.
Dzimis pilsētas pašvaldības darbinieku ģimenē. Beidzis Rūjienas pamatskolu (1933). Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma (1934) Birzes tēvu apcietināja, pēc atbrīvošanas ģimene pārcēlās uz Kocēnu pagasta Austrumiem. Beidzis Valmieras ģimnāziju (1938). 1939. gadā iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1940. gadā uzņemts komjaunatnē, vadījis Medicīnas fakultātes studentu arodbiedrību. 1941. gada 18. jūlijā apcietināts Kocēnos, ieslodzīts Valmieras cietumā (1941-1943). 1943. gada rudenī Birze pārvietots uz Salaspils, 1944.jūlijā uz Neiengammes, pēc tam uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni. 1945.aprīlī ieslodzīto evakuēšanas laikā Birze izbēdzis un rudenī atgriezies Latvijā . Birze beidzis Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultāti (1949), strādā Republikas tuberkulozes sanatorijā Cēsīs (1949-1966). Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs (1956). LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1967). Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1990). Latvijas PEN kluba biedrs.
Pirmā publikācija - tēlojums " Mežs ziemā" žurnālā "Jaunais Cīrulītis" (1931. (2.nr.) ar parakstu Miervaldis Bērziņš. Pirmā grāmata - "Pirmie ziedi" (1956). Popularitāti Birze ieguva ar garo stāstu "Visiem rozes dārzā ziedi....." (1958, LPSR Valsts prēmija 1958. Kopā ar Valtu Grēviņu dramatizēts 1959).
50. un 60. gados Birze saraksta stāstus ar antifašistisku tematiku (krājums "Kā radās stāsts" , 1961), tēlojumus un atmiņas ("Atmiņas, atmiņas..." , 1968), lugas ("Tā nebija pēdējā diena" , 1961, teātrī 1975; "Pie Melnā Medņa" , grāmatā un teātrī 1965); drāmā "Baznīcas kalnā" (periodikā 1973, grāmatā un teātrī 1981) pievērsies Latvijas senvēsturei. Rakstījis arī nenopietnus stāstiņus: krājumi " Nelaimīgais suns" (1959), "Sajaukta diagnoze" (1963), "Nejauši noklausītas sarunas" ( 1965).
70. un 80. gados līdzās stāstiem lielāku īpatsvaru ieguva esejas, apceres, tēlojumi, publicistika un ceļojumu apraksti. Grāmatas : "Arī tāds bija rīts " (1972), "Tai Rudens vakarā" ( 1974), satīras romāns "Rozā zilonis " ( 1976, dramatizējums teātrī 1977), "Divu jūru krastos " (1978), "Lai atgrieztos" (1984), "Tāli gadi, tuvi laiki" (1987). Birzes daiļdarbu stils ir lakonisks , bagāts zemtekstiem. 70. un 80. gados sarakstīto darbu žanru robežas nav tik izteiktas kā daiļrades sākumposmā . Darbos liela nozīme ir vēsturiskajam fonam sabiedriskajam kontekstam, iekšējo un ārējo kolīziju atklāsmei, plaša kultūras mantojuma klātbūtnei. Birzes daiļradei raksturīga autobiogrāfiska dokumentalitāte.
Birze ir mākslas filmas " Diena bez vakara" (1962) scenārija autors, vēlāk tas pārstrādāts stāstā "Smilšu pulkstenis" (1964). Vairākas viņa lugas iestudētas pašdarbības teātros un TV:" Melns Cimmermaņa pianīno" (grāmata 1971, teātrī 1972), "Bišentropa balsams" (teātrī 1971) un citi.
Citi darbi: krājums " Lielā žūrija" (1970), komēdijas "Sākās ar melno kaķi" (teātrī 1966), "Sākās ar melnām zeķēm" ( teātrī 1968), "Kalmāru konservi" (visas grāmatas 1973), krājums "Jauneklis ar skaņu plati" ( 1977), luga "Piektais bauslis" ( periodikā 1971, grāmatā 1981), atceru grāmata "Ar dzērvju kāsi" (1984), "Tās nenoskrietās jūdzes" (1986).
90. gados nozīmīga vieta Birzes daiļradē ir viņa dienasgrāmatas, kas rakstītas no 1988.2.07 līdz 1995.30.09 un daudzslāņaini risina problēmas, ko izvirza laikmets, vēsture, tauta un atsevišķi indivīdi. Apvienojot dokumentālo un autobiogrāfisko, jēdzienisko un emocionālo, Birze sasniedz augstas raudzes māksliniecisko sakausējumu. Dienasgrāmatas fragmenti lasīti radiofonā, publicēti periodikā, izdotas grāmatās "Dienas grāmata", "No katra pagasta pa teikumam" (abas 1990), "Bijušā gada dienas grāmata", "Dienas grāmata" (abas 1991). Latvijas kultūras apritē tās paliek kā nopietna un sāpīga liecība par septiņiem mūsu atmodas gadiem.
Kopā ar K. Blauu Birze tulkojis L.Feihtvangera romānu "Brāļi Lautenzaki" (1959). Birzes darbi tulkoti krievu, vācu, igauņu ,lietuviešu, bulgāru, čehu, franču u.c. valodās. Periodikā publicēti Birzes ceļojumu apraksti, pārdomas par literatūru, publicistiski raksti, kuriem nereti memuāru saturs.
Sakarā ar 75. dzimšanas dienu (1996) Birzem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Latvijas Medicīnas akadēmijas goda doktora nosaukums, Cēsu pilsētas goda pilsoņa nosaukums.
Pēdējie darbi- sadzīves luga 3 cēlienos "Mazs tango" (Karogs, 1996, Nr.3) un eseju grāmata "Kā pele pa graudam" (1999). 2001. gadā izdots stāstu krājums "Ar jokiem joki mazi". Mūža beigās rakstnieka darbu ierobežoja redzes traucējumi.
"Izlase" 2 sējumos (1971), "Izlase" (1979, 1989). "Zāles stiebri no manām pļavām" (izlase 2 sējumos, 1981).

Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga : Zinātne, 2003. - 87. lpp. 

 

Elektroniskie resursi: 

 

Literatūra: 

  • Purs L . Ciemos pie Miervalda Birzes / Zvaigzne, 1960, Nr.4
  • Guza D. Miervalda Birzes daiļdare / LPSR ZA Vēstis, 1960, Nr.10
  • Gudriķe B. M. Birzes dzīves un daiļdares lappuses pāršķirstot / Jaunās Grāmatas, 1971, Nr.3
  • Ancītis V. Labas grāmatas top Gaujas krastos / Karogs, 1973, Nr.3,
  • Birze M. Par savu tēmu / Karogs, 1974, Nr.4
  • Vilks Ē. Lielās tēmas risinātājs / Kopotie raksti. - R, 1983.  - 4.sēj.
  • Sokolova I. Pasaulē, antipasaulē - ar Miervaldi Birzi. - R., 1987
  • Kadaša L. Vidusceļu meklējot / LM. - 1990, 12. V
  • Birze M. Bijuša gada dienas grāmata : 1988. gada jūlijs - 1989. gada jūnijs / Miervaldis Birze ; atb.red. Anita Mellupe. - Rīga : Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, 1991. - 96 lpp.
  •  Birze, Miervaldis.  Atrast pareizo intonāciju : [Saruna ar rakstn. M. Birzi] / Pierakst. Mārtiņš Pīlādzis.  Literatūra. Māksla. Mēs, 1996, 21./28. martā 5. lpp.
  • Birze, Miervaldis. Dzīvē uz priekšu cilvēcībā iet : [Saruna ar rakstn. M. Birzi / Pierakst. Gundega Repše.  Karogs, 1996, Nr.3 37.-49. lpp.
  • Gudriķe B. Miervaldis Birze un viņa dienasgrāmatas / Jaunākā latviešu literatūra. 1996. - R., 1997
  • Stradiņš J. Atvadoties no Miervalda Birzes / Karogs, 2000, Nr.7
  • Bērsons, Ilgonis. Pieskārieni Birzes lapām : [sakarā ar rakstn. Miervalža Birzes (1921-2000) 80. dz.d.] Aut. uzrād.: Nr.4  Karogs, 2001, Nr.3, 197.- 200. lpp.
  • Birze, Miervaldis,  Vientulība praktiski nav iespējama : [saruna ar rakstn. M.Birzi (1921-2000) 1996.g.] / pierakst. Māris Čaklais.  Literatūra un Māksla Latvijā, 2001, 22., 29.marts 16. lpp.
  • Kazuša Inese. "Es piedzīvojumus nekad neesmu meklējis" : [Par rakstnieka, publicista Miervalda Birzes viesošanos Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā] / Liesma, 1998, 11. nov., 4.lpp.
  • Briedis Andris. Miervaldis Birze : [sakarā ar rakstn. M.Birzes (1921.21.03. - 2000.6.06.) nāvi] / Liesma, 2000, 9.jūn., 4.lpp.
  • Briedis Andris. Miervaldim Birzem - 80 : [par rakstnieku] / Liesma, 2001, 21. marts, 7.lpp.
  • Stradiņš, Jānis Atvadoties no Miervalža Birzes : (21.03.1921. - 6.06.2000) / Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 2000, 54.sēj., Nr.3/4, 161.-162. lpp.