Kalniņš, Kārlis
|
Vārds |
Kārlis |
|
Uzvārds |
Kalniņš |
|
Citas vārda formas |
Pseidonīms - V.Upmalietis |
|
Dzimis |
1845.gada 23.jūnijā |
|
Miris |
1919.gada 15.maijā |
|
Apbedīts |
Valmieras kapos |
|
Joma |
|
|
Nodarbošanās |
rakstnieks |
|
|
Dzimšanas vieta: |
|
Valsts |
Latvija |
|
Rajons / Apriņķis / Novads |
Skulberģu (Skankalnes) pagasts |
|
Pilsēta |
|
|
Vieta |
Vecvīkšēni |
|
Mājas |
|
|
|
Saistība ar novadu: |
|
Dzīvoja |
|
|
Mācījās |
Mazsalacas draudzes skolā, Valmieras apriņķa skolā |
|
Darbojās |
Mazsalacas sabiedriskās dzīves organizētājs |
|
Vieta Valmieras raj. |
|
|
Piezīmes |
|
|
Apbalvojumi |
|
Dzīve un radošā darbība:
Kalniņš Kārlis (1845.23.VI Skulberģu (Skaņkalnes) pag. Vecvīkšēnos - 1919 V, apbedīts 18. V Valmieras kapos) - rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Mazsalacas draudzes skolā un Valmieras apriņķa skolā. Vēlāk Vīkšēnu māju saimnieks un Mazsalacas sabiedriskās dzīves organizētājs.
Pirmā publikācija- dzejolis "Šie laiki" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis 1870.22.X. Publicējis laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" dzejoļus, stāstus, rakstus par zemkopību. Lugās "Viss nav zelts, kas spīd" (1874), "Alga pēc nopeļņas" (1877), "Mednieki" (1878), "Kazaks Dalbs" (1895), kuras izrādītas Rīgas latviešu teātrī un amatieru trupās Elejā, Vecpiebalgā, Cēsīs u.c., stāstos "Ozolkalniešu mācītājs" (1883) un "Tēva draugi" (1885), romānā "Noslēpumainais gredzens" (laikrakstā "Dienas Lapa" 1901) nosodīta pagasta varasvīru alkatība un ļaundarības, izsmieta tumsonība un kārkluvācietība, tēlots nabago ļaužu posts. Miris lielinieku koncentrācijas nometnē Valmierā.
Pseidonīms: V. Upmalietis.
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga: Zinātne, 2003. - 278.lpp.
- Zariņš M. Kārlis Kalniņš un Ādams Ore//Zariņš M. Optimistiska dzīves enciklopēdija. R., 1975.
- Jānis Kalniņš//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2001.-8.sēj.,15138.sl.