Ziemeļnieks, Jānis

Dzīve un radošā darbība:

Ziemeļnieks Jānis ( īst.v. Jānis Krauklis; 1897.24.XII Bilskas pag. Bānūžu muižā - 1930.g.naktī no 17.uz 18.VII Rīgā, apbedīts Meža kapos) - dzejnieks.
Dzimis vagara ģimenē. Mācījies Plāņu pagasta Sarkaņu skolā (1908-12), Strenču ministrijas skolā (1912-14). 1914. gada beigās strādājis par fotogrāfa mācekli Strenčos, 1915-18 par fotogrāfu. Pirmā publikācija - dzejolis "Vai tiešām es tik ļauns?" laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1916.4.17.IX. Laikraksta redaktors Āronu Matīss devis pseidonīmu Ziemeļnieks. 1916. gadā pēc kārtējā nieru slimības uzliesmojuma ārsts Ziemeļniekam parakstījis pirmo opija devu, un dzejnieks pamazām pieradinājies pie narkotikām. 1918. gada decembrī ievēlēts par Strenču izpildkomitejas sekretāru. Lai gan Ziemeļnieks bija kreisi noskaņots, viņš neatzina lielinieku teroru, sarakstīja satīrisku dzejoli par Strenču varasvīriem un drīzumā atteicās no amata. 1919. gadā Ziemeļnieks iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienējis Pleskavā un Rēzeknē, pēc tam no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Pārnācis dzīvot Rīgā. 1920. gadā Ziemeļnieks kā eksterns nolicis vidusskolas gala eksāmenu, strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, 1921-22 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā. 1925-30 bijis redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās ziņas" un žurnālā "Atpūta". Izdoti četri dzejoļu krājumi: "Aizejošais" , "Nezināmais" (abi 1923), "Skūpsts" (1928),"Naktis" (1929, Kultūras fonda balva). Dzejai raksturīgs formas ziņā kanonisks, izteikti melodisks pants, pārsvarā četrrindes, romantisks "Zilās puķes" sapņotāja vientuļnieka pasaules redzējums, izjustas sirsnības, iekšējas atklātības, vienkāršības caurausta mīlas lirika. Ziemeļnieks līdz pilnībai izkopis četrrindu panta lakoniskumu. Daudzi no Ziemeļnieka labākajiem dzejoļiem tapuši Valmierā, viesojoties pie māsas Alīdas. 1921-30 rakstījis daudz recenziju un jubilejas rakstu. Mazāka nozīme Ziemeļnieka stāstiem un skicēm. Sacerējis arī humoristiskus dzejoļus karikatūru ilustrēšanai žurnālos "Atpūta" un laikrakstā "Jaunākās Ziņas", rakstījis tekstus bērnu bilžu grāmatām.
1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.
Izdotas "Kopotas dzejas" (1931), Raksti 2 sējumos (1933-34), Kopoti raksti 2 sējumos (ASV, 1960), izlases "Dzeja" (1960), "Tev padots neprāts man..." , "Divi gudrie satiekas" (abas 2002), "Vīzija naktī" (2003).

   
Literatūra:

• Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 665.lpp.
• Čaks A. Jāņa Ziemeļnieka piemiņai//Latvju Grām., 1930, 4.
• Ērmanis P. Jāņa Ziemeļnieka dzīve un dzeja//Ziemeļnieks J. Raksti. R., 1933, 1. sēj.
• Plaudis J. Ziemeļnieks. R., 1936.
• Kiršentāle I. Nesaprastais Jānis Ziemeļnieks//Varavīksne.1974. r., 1974.
• Zālītis J. Ziedots nāves pusnaktij..SestDiena, 1998, 3.I.
• Zālītis J. Par "emigrantu bez emigrācijas", divām māsām un Jāni Ziemeļnieku//LM Latvijā, 2001.21.Vi-5.VII.
• Zālītis J. Just dziļi dzīvību un nāvi..."//LM Latvijā, 2001, 5.-12.VII
• Jānis Ziemeļnieks//Es viņu pazīstu.-Rīga:biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-551.lpp.
• Eliāss Kārlis. Jānis Ziemeļnieks manā skatījumā : [Dzejnieka K.Eliāsa atmiņas par dzejn. Jāni Ziemeļnieku] / priekšv. sarakst. Aivars Ustups // Liesma. - (1998). - 20.okt., 7.lpp. ; 21., 23./24., 30.okt., 8.lpp.
• Eliāss Kārlis. Vakars Arkādijā : (J.Ziemeļniekam) - No krāj. "Madonnas pēdās" (1928.g.) // Liesma. - (1998). - 24.okt., 8.lpp.
• Briedis, Ēriks. Sabiedrības "krējuma" sirdslietas :[par Latvijas sabiedrībā populāru cilvēku privāto dzīvi 20.gs. sāk.] / Ēriks Briedis // Privātā Dzīve. - ISSN 1407-4311. - Nr.19 (2002, 14./20.maijs), 26.-27.lpp.(Ziemeļnieks, Jānis)
• Joņevs, Jānis. Dzimšanas diena :[sakarā ar dzejn. Jāņa Ziemeļnieka (1897-1930) 105.dz.d.] / Jānis Joņevs // Forums. - ISSN 1407-9925. - Nr.29 (2002, 20./27.dec.), [1.]lpp.
• Zālītis, Jānis Jāņa Ziemeļnieka skolotāja :[Par dzejn. (1897-1930) skolot. Zelmu Grīnbergu (1889-1929)] // Literatūra. Māksla. Mēs - 1998. - 12./18.marts 10.lpp.

   
Elektroniskie resursi:

Par Jāni Ziemeļnieku latviešu literatūras centra tīmekļa vietnē.

Jāņa Ziemeļnieka darbi Valmieras un novadu bibliotēkās