Kauguru pagasta bezmaksas bibliotēkas biedrība (1896.-1938.)

Last changed on Ce, 29/10/2020 - 11:57

Pievienots: 22.10.2020.

Sagatavoja: Gundega Lapiņa

Organizācija: Mūrmuižas bibliotēka - informācijas centrs

 

Atslēgvārdi

Personas: Kārlis Vītols, Gustavs Krīdeners, Hermanis Enzeliņš, Jānis Endzelīns, Pēteris Endzeliņš, Jānis Asars, Alberts Markovs, R. Sukurs, E. Damroze, Biruta Skujenieks, Skujeniece, Eduards Brencēns, Dāvis Zaķis, Gustavs Lenans, Jānis Ringmanis, Kārlis Eliass, Arturs Salaks, Pauls Pētersons, Jānis Kalmīte, Mārcis Zirnis, M. Junge, Pēteris Stirna, P. Jaunzems, Krišjānis Stāks, J. Antēns, Mārcis Rozīte, K. Riekstiņš, Ernsts Gorkšs, P. Zaļkalns, J. Bormanis, Pēteris Rengats, J. Hincenbergs, Mārtiņš Barons, J. Zalcmanis, P. Asaris, D. Sūbers, J. Markovs, Daila Zaķe, Jozefs Tresselts, Arnolds Neimanis

 

Organizācijas, biedrības un institūcijas: Valmieras dziedāšanas biedrība “Dziesmu rota”, Valmieras Latviešu biedrība, Roedera kapela, Grīviņa kapela, Latviešu nacionālā jaunatnes savienība Mūrmuižas nodaļa, mūzikas-dziedāšanas biedrības "Fortissimo", Kauguru savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība, Mūrmuižas Liepas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība, Kauguru pagasta bezmaksas bibliotēkas biedrība, Kauguru Mūrmuižas bibliotēkas biedrība, Kauguru lauksaimniecības biedrība, Baltijas lauksaimniecības biedrība, izglītības biedrība “Darbs”, Kultūras fonds

 

Vietvārdi: Kauguru pagasts, Kauguri, Mūrmuiža, Valmiera, Baltija, Ķīša vēris, Druļi, Mieturi, Sluņķis, Beitas, Aleksandri, Rūgums, Bālis, Bādiņš, Vecantēns, Spāriņš, Lejasbriškas, Buņķis, Jērne, Salasmīlis, Daudzietis, Svitka, Jaunnodievs, Mičkēns, Vagalis, Jaunzems

 

 

Kauguru pagasta bezmaksas bibliotēkas biedrība (1896. - 1938.)

 

Kauguru bezmaksas bibliotēkas biedrības darbības sākumi meklējami 1896. gadā, lai gan oficiālā dibināšanas sapulce notika 1897.gadā (finanšu pārskats jau uzrāda 72 rbļ 63 kap. atlikumu no iepriekšējā gada).

 

Kā pamatu pamats bibliotēkas biedrībai un visām citām sabiedriskajām aktivitātēm Kauguru pagastā, jāmin dziedāšanas biedrība. 1869. gada vasarā barons Gustavs Krīdeners savas muižas pagalmā sarīkoja pagasta jauno gruntnieku svētkus, kuros piedalījās visi Kauguru saimnieki, apkārtnes skolotāji, skolnieki. Kopējā mielasta laikā uz balsīm tika nodziedātas dažas tautas dziesmas. Labais skanējums deva ierosmi dziedāšanas biedrības dibināšanai. 1872. gadā vēlākā atmodas laika sabiedrisks darbinieks Kārlis Vītols dabūja atļauju dibināt dziedāšanas biedrību, kuras statūtos ierakstīts arī par teātra pulciņa organizēšanu. Tajā pat 1872. gadā dziedāšanas biedrība „Dziesmu rota” – Valmieras Latviešu biedrības priekštece - sāka darbu. Kārlis Vītols[2] mita Kauguru pagasta Druļos. Pateicoties viņam, „Dziesmu rota” pirmo paspārni rada Kauguru muižas pārvaldnieka mājā. Pirmais Valmieras dziedāšanas biedrības priekšnieks bija Mūrmuižas melderis Eliass. “Dziesmu rotas” galvenie darbības virzieni – dziedāšana un teātris. Pēc tam, kad Rīgā uzvests “Žūpu Bērtulis”, arī valmierieši Valmieras pagastnamā 1871.g. 24. oktobrī uzveda lugu “Pašaudzināts”. Iegūtie naudas līdzekļi tika izlietoti par labu bibliotēkas “iegādāšanai”. Teātra izrādēs piedalījās arī kaugurietis Kārlis Vītols.

 

Vairāk: Kauguru pagasta bezmaksas bibliotēkas biedrība. (1896.-1938.)