Abula HES

Last changed on Pk, 24/04/2020 - 12:59

Pievienots: 24.04.2020.

Sagatavoja: Aiga Blumberga

Organizācija: Brenguļu pagasta bibliotēka

 

Atslēgvārdi: Vecbrenguļu dzirnavas, Valmieras dzelzceļa stacija, a/s Bekona eksports, Ķeguma spēkstacija, a/s Abuls, alus brūzis, Brenguļu HES, a/s Smiltenes 8 CBR, firma VEF-REC, hidroelektrostacija, Water turbines Gugler, Valmieras apriņķis, Valkas apriņķis, Kauguru muižas garnizons, Kauguru mežniecība

Personas: Eduards Jostsons, Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis, Eduards Laimiņš

Vietvārdi: Brenguļi, Trikāta, Abuls, Strenči, Jaunvāle, Vecvāle, Plāņi, Rauna,

 

Abula HES, vienas no mazākajām spēkstacijām Latvijā, aizsākumi meklējami jau 1916. gadā, kad no Vācijas tiek atvesta elektriskā turbīna. To iemontē Vecbrenguļu dzirnavās pašā apakšā zem labības māļiem, kam jāapgaismo 4 muižas, 4 skolas, 4 pagastu mājas. Gaisma pilnībā iedegas 1917. gadā.

 

1923. gada beigās ierodas uzaicinātais atbildīgais par elektrisko tehnisko daļu Eduards Jostsons.

 

1924. gadā pie jaunās spēkstacijas, kas turpmāk atrodas Abula labajā krastā, pamatakmens ielikšanas piedalās ministru prezidents Kārlis Ulmanis, novadnieks ģenerālis Jānis Balodis un pulkvedis Eduards Laimiņš.

 

1925. gadā jaunā spēkstacija bija līdz galam uzcelta un to atklāja 1926. gadā. Vienstāvu ķieģeļu ēka ar betona pamatiem. Iebūvētas 116 HP mašīnas (turbīnas). Elektroenerģijas patērētāji bija galvenokārt lauku saimniecības Valmieras un Valkas apriņķī, arī Valmieras dzelzceļa stacija, uzņēmums a/s “Bekona eksports” Valmierā, Kauguru muižas garnizons, Kauguru mežniecība un Strenču pilsēta. 1930. gadā otrajā būvniecības kārtā tika uzstādīta vēl viena turbīna, bet 1932. gadā dambis tika nedaudz paaugstināts, sasniedzot 6,4 m kritumu. No 1933. līdz 1940. gadam a/s “Abuls” darbojās kā paju sabiedrība, vadu tīkls pletās Trikātas, Jaunvāles, Vecvāles, Plāņu, Strenču un citu apkārtnes pagastu virzienā.

 

1937. gadā Abula spēkstaciju pievienoja Ķeguma spēkstacijai. Iedzīvotājiem, kuri bija iesnieguši iesniegumus Ķeguma spēkstacijai, ka vēlas savās mājās elektrību, valsts par saviem līdzekļiem to pievilka līdz šīm mājām, bet par ievilkšanu telpās maksāja pats prasītājs. Katrs patērētais enerģijas kilovats izmaksāja 4 santīmus. 1938. gadā “Abuls” apkalpoja 398 patērētājus.

 

Spēkstacijas iekšskats. 1926. gads. Foto autors nezināms

 

1963. gadā elektrospēkstacija tiek pilnīgi izpostīta, un vēlāk tajā tiek ierīkots alus brūzis.

 

Brenguļu HES elektroenerģijas ražošana tika atsākta 20. gs. 90. gados, kad pēc tilta pār Abulu rekonstrukcijas un spēkstacijas ūdens kanāla salabošanas, ko veica Smiltenes akciju sabiedrība 8 CBR, akciju sabiedrība MHK (mazo hidroelektrostaciju kaskāde) Abuls pēc rekonstrukcijas palaida darbībā abas, vēl padomju laikā ražotās, Frensisa tipa turbīnas, ar jaudu attiecīgi 45 un 75 kilovati (kW). Spēkstacijas turbīnas rekonstruēja firmas VEF-REC speciālisti. Šīs turbīnas nostrādāja 18 gadus, tomēr laika gaitā nolietojās, prasot arvien lielākus remonta izdevumus. Nācās izlemt - pārtraukt Brenguļu HES elektroenerģijas ražošanu vai veikt spēkstacijas rekonstrukciju.

 

Skats uz Abula HES. Ap 1991. gadu. Foto: Ivars Opmanis

 

Ar 2011. gada Ekonomikas ministrijas lēmumu Nr. 16115 atļāva palielināt HES jaudu no 0,12 megavatiem (MW) līdz 0,285 megavatiem. Līdz ar to 2012. gada beigās tika uzsākti rekonstrukcijas darbi. Lai iegūtu tiem nepieciešamos līdzekļus, MKH Abuls pārdeva Trikātas un Raunas mazefektīvās spēkstacijas, kā arī izmantoja kredītiespējas. Rekonstrukciju veica divās kārtās. Pirmajā kārtā remontēja 45 kW Frensisa tipa turbīnu un arī kanālu, otrajā kārtā šos pašus darbus veica 90 kW turbīnai un kanālam. Pirmajā kārtā 2013. gadā tiek uzstādīta 90 kW jaudas Kaplāna turbīna, otrajā kārtā šāda paša tipa 120 kW jaudas turbīna. Šīs turbīnas ražotas Austrijas kompānijā Gugler, kas ir viena no pasaulē vadošajiem turbīnu ražotājiem. Līdz ar to pašlaik Brenguļos elektrība tiek ražota ar pasaulē modernākajām tehnoloģijām nozarē. Rekonstrukcijas rezultātā Brenguļu HES jauda palielināta no 0,12 MW līdz 0,21 MW.

 

 

Izmantotie avoti:

1. Latviešu konversācijas vārdnīca II sējums. Rīga. A. Gulbja apgādībā, 1928.–1929. - 2868.-2870. sleja.

2. Rokpelnis, Alberts. Apgaismotā Valmiera. Liesma, Rubrika “Valmierietis” Nr.74, 2016, 31. aug., 3. lpp. Pieejas tiešsaistē: https://www.historia.lv/raksts/rokpelnis-alberts-apgaismota-valmiera

3. Vīksna, Guntis. Brenguļu HES strādā divreiz ražīgāk. Liesma, Nr.77, 2015, 3.jūn., 3.lpp. Pieejams tiešsaistē (pieejams no publiskajām bibliotēkām):  http://news.lv/Liesma/2015/06/03/brengulu-hes-strada-divreiz-razigak

4. I. M. Pieminekļu valde, invert. Nr.1854-2-KM, R. Legzdiņš, 1929

5. Vīksna, Guntis. Privatizācijas Vēstnesis Nr.10. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Nr.130, 1997, 28.maijs. Pieejams tiešsaistē: https://www.vestnesis.lv/ta/id/43686