Ābeļu dižakmens Rencēnu pagastā

Last changed on Tr, 22/04/2020 - 15:19

Pievienots: 22.04.2020

Sagatavoja: Andra Auniņa, Inese Birzkope, Anta Bukava

Organizācija: Rencēnu pagasta 1. bibliotēka, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs, Valmieras pagasta bibliotēka

 

Atslēgvārdi: Ābeļu akmens, Mežvidu akmens, Mūrkroga akmens, Speļģu birzs akmens, Ābeles, Mežvidi, Speļģi, Mūrkrogs, Rencēni, Burtnieku novads, Rencēnu pamatskola,  Rencēni, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs, Antons Benjamiņš, Inese Birzkope, Emīls Melderis, Agita Piebalga, Inta Pētersone  

 

Ābeļu dižakmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā (no Rencēnu centra uz Rūjienas pusi), netālu no Ābeļu mājām – 100 m uz D no ceļa uz tām. Akmeni ieskauj egļu - bērzu mežs, arī eglīšu jaunaudze. Milzīgais akmens ir dziļi iestidzis zemē. Neapšaubāmi tas ir viens no lielākajiem Valmieras reģiona dižakmeņiem. Ja to izdotos atrakt visā tā izmērā, iespējams, tas būtu vislielākais šajā reģionā. Nezinātājam šis objekts varētu būt pagrūti atrodams, tādēļ, ja vien ir iespēja, ceļu uz to prasīt variet vietējiem ļaudīm, kuri ļoti labprāt jums palīdzēs. Akmens savu vārdu ieguvis, iespējams, tādēļ ka tas atrodas Ābeļu māju tuvumā, nereti to  mēdz dēvēt arī par Mežvidu akmeni. Arī šis nosaukums cēlies no tuvējo māju vārda, kuras atrodas nedaudz tālāk.  Fiksēti vēl divi šī dabas objekta  nosaukumi - Mūrkroga akmens un Speļģu birzs akmens.

 

Ābeļu dižakmens 2016. gadā. Foto: Inese Birzkope. Fotogrāfijas oriģināls atrodas Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā.

 

Inta Pētersone savā grāmatā "Zeme un ļaudis" raksta: "Speļģu birzs akmens (arī Ābeļu akmens). Kopš 2001. gada ir dabas piemineklis. Tagad tas atrodas tīrumā, Speļģu mājas apkaimē, ~ 50 m no lauku ceļa. Gar. 3,3 m, plat. 2,4 m, augst. 0,8 m, tilpums 37 m3. Te atradās Speļģu birzs, ko 20. gs. 70. gados nocirta."

 

TEIKA PAR SPEĻĢU BIRZTALU

Tā veci ļaudis stāsta, ka Speļģu birztalā esot liels akmens, ap kuru dzīvojot velni. Tikai viņus varot redzēt nakti pulksten 12. Esot jau vairākas reizes Speļģa ļaudis cīnījušies ar velniem. Jo viņi nākot pa nakti uz Speļģa kūtīm un ēdot vai visas govis nost. Bet nevarot vien pievārēt. Arī Rūjienas stiprinieki esot izcīnījušies, bet neesot vinnējuši. Jo tur esot viens velns ar trim galvām, un, ja to būšot pievārēt, tad visi velni uzreiz nozudīšot. Vēl arī Speļģa birztalā var redzēt to akmeni, ap kuru dzīvojot velni un nevarot pārvarēt.

 

 

2016. gada 10. maijā Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Inese Birzkope un internāta skolotāja Agita Piebalga, kopā ar internātā dzīvojošiem bērniem devās apskatīt Ziemeļvidzemes lielāko – Ābeļu akmeni.

 

Rencēnu pamatskolas skolēni un skolotāja Agita Piebalga uz Ābeļu dižakmens 2016. gada 10. maijā. Foto: Inese Birzkope. Fotogrāfijas oriģināls atrodas Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā.

Tas patiešām izrādījās milzīgs, bērni uz tā virsmas aizņēma mazu vietiņu. Muzeja skolotājas stāstā par akmeni ievijas epizodes  par Mūrkrogu, kurā dzimis un dzīvojis rakstnieks Antons Benjamiņš. Speļģos dzimis un audzis tēlnieks profesors Emīls Melderis.

Ābeļu akmens atrašanās vietu apzinājuši arī "slēpņotāji". 

 

Izmantotie avoti:

  1. Pētersone Inta. Zeme un ļaudis : Rencēnu pagasta vēsture/ Inta Pētersone; māksl. Arvīds Vītols. Rīga: Drukātava, 2006. - 527 lpp.
  2. Valmieras novada teikas/ sast. Inese Ruberte; māksl. Jānis Tančers. - Valmiera: Valmieras rajona skolu pārvalde, 1999. - 358 lpp.
  3. Rencēnu novadpētniecības materiāli.