Novadpētniecība / Valmiera / Valmieras nami / Valmieras nami / Banka ar vēsturi

Valmieras nami / Banka ar vēsturi

  • Pievienots: 12.06.2020.
  • Sagatavoja: Ingrīda Zīriņa
Foto no Valmieras muzeja krājuma.

Viens no izcilākajiem funkcionālisma celtniecības paraugiem Latvijā ir AS SEB bankas Valmieras filiāles ēka Rīgas ielā 40. 1930. g. izsludinātajā būvprojektu konkursā pirmo godalgu ieguva Latvijas Universitātes arhitektūras fakultātes studentu A. Kalniņa un viņa līdzstrādnieces E. Krēsliņas kopdarbs. Namu Anša Kalniņa uzraudzībā cēla vietējais būvuzņēmējs Pēteris Meļņikovs. Būvdarbus iesāka 1931. gada 22. maijā un pabeidza 1932. gada 15. septembrī. Celtne izmaksāja 256 000 latus. Telpā bija paredzēts arī plašs dzīvoklis un darba telpas nodaļas priekšniekam.

Kopš uzcelšanas ēka izmantota tikai finanšu darbībai. Padomju režīma gados līdz 1959. g., ēkā izvietojās PSR Lauksaimniecības bankas Valmieras nodaļa, no 1959. līdz 1987. g. PSRS Valsts bankas Valmieras nodaļa, no 1987. g. PSRS Agrorūpniecības bankas Valmieras nodaļa, no 1991. g. Latvijas bankas Valmieras nodaļa, bet no 1993. g. AS Latvijas Universālās bankas Valmieras nodaļa, Unibankas Valmieras filiāle. Divus gadus (1959. – 1961.) bankas pagrabstāvā darbojās Valmieras novadpētniecības muzejs.

No 2005. g. namā atrodas AS SEB bankas Valmieras filiāle. Ēkas funkcijas tās pastāvēšanas laikā pamatā nav mainītas, tādēļ saglabājies ēkas oriģinālais plānojums, ar oriģinālām detaļām un interjera priekšmetiem. 20. gs. 90. gadu vidū, respektējot kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, veica apjomīgu iekštelpu un fasāžu remontu abās ēkas daļās, kuras izmantoja Unibankas un Latvijas bankas nodaļas. Rezultātā vairākas telpās tika rekonstruēts un atjaunots oriģinālais interjera krāsojums (zāle, vestibils) un saglabāti oriģinālie interjera elementi – durvju un logu vērtnes, grīdu segums, griestu apdare, pat franču firmas “Fichet” seifs!

Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:

Šī ēka ir viena no retajām Valmierā, kas iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tā atspoguļo izteiktu funkcionālisma stilu – fasādē neparādās nekādi ornamentāli rotājumi, apjoms veidots no kubiskiem elementiem, kas pārdomātās proporcijās veido modernu arhitektūru. Lielie vertikālie stiklojumi fasādē kontrastē ar dominējošo kompozīcijas horizontalitāti.

Valsts Zemes bankas Valmieras nodaļas darbinieki ar Goda viesi, Ministru prezidentu Kārli Ulmani – bankas atklāšanas dienā 1932.g. 1. decembrī. Pa kreisi Valmieras Austrumu draudzes mācītājs E. Pavasars, pa labi bankas pārvaldnieks O. Lubānietis. Foto no Valmieras muzeja krājuma.