Burtnieku draudzes vizitācijas grāmatu noraksti

(Precīzi tulkjot no vācu v. Māju pārraudzības grāmata)

20. gs 80. gadu vidū aktīvi pievērsos Birzgaļu dzimtas koka izpētei. Mani senči daudzās paaudzēs saistīti ar Burtnieku ezera apkaimi un piederējuši pie Burtnieku draudzes. Tādēļ meklējumi noveda mani pie novadpētnieka Laimoņa Liepnieka. Tolaik Valmieras Novadpētniecības muzeja līdzstrādnieka L. Liepnieks man uzticēja dažas Burtnieku draudzes vizitācijas grāmatas. Sākumā mana interese aprobežojās tikai ar savu priekšteču gaitām Burtnieku draudzē, bet vēlāk, saprotot, ka gandrīz visi Burtniekos ir radi, sāku atšifrēt, tulkot un pārrakstīt jau veselus sējumus. No zemāk minētajām grāmatām norakstītas divu laika periodu grāmatas: no 1773. – 1786. un 1840. – 1860. gadam. Katram laika inetervālam veltītas divas daļas. Šeit arī esmu izklāstījis sistēmu, kādā ziņas atrodamas. Kad mans ciltskoks sasniedza 3000, pētījumus mazināju. Sākoties Atmodai, baznīcas grāmatas tika atgrieztas to likumīgajam īpašniekam – Burtnieku draudzei, kur tā arī šobrīd glabājas.

Pēc manā rīcībā esošām ziņām, Burtnieku draudzē šobrīd atrodamas sekojošas vizitāciju grāmatas:

1773. – 1786. gads,   

1773-1786.gads 1.daļa 1773-1786.gads 2.daļa

1783. – 1794.,

1796. – 1807.,

1807. – 1814.,

1814. – 1840.,

1840.- 1860. (nepilnīgi),         

1840-1860.gads 1.daļa 1840-1860.gads 2.daļa

1860. – 1884. – 1900.

Nobeiguma gadi nav strikti iezīmēti.

(Ar sarkano krāsu atzīmētas grāmatas, kuras esmu vairāk, vai mazāk pārrakstījis)

Kādas ziņas atrodamas vizitācijas grāmatās.

Sākot jaunu grāmatu, mācītājs devies vizītē uz katru draudzes māju, dienā apmeklējot vienu līdz divas mājas. Par apmeklējuma datumu ir ieraksts mājas lapā. Katrai mājai mācītājs velta divas lapaspuses. Lapas virsrakstā ir Burtnieku draudzes pusmuižas (vienas no 17) nosaukums un māja, platība arklos, lapas Nr. Tālāk ierakstīts saimnieks, sieva, bērni, kalpi, dzimšana, māja, miršana, pārcelšanās uz citu māju, laulība, dažiem amati, lasītprasme. Turpmāk mācītājs grāmatu papildina, mirušos svītro, dzimušos pieraksta klāt. Laika gaitā grāmatā daudz papildinājumu, un, kad mācītājs pats vairs nevar lāga saprast, sāk jaunu glītu grāmatu.

Kā atrast ziņas norakstā

1773. – 1786.

I daļa no 2.-5. lapai – saturs abām daļām.
II daļa no 2.-7. lapai – tukšas (atstāts rezervē).

Tāpat nav pārrakstīti Jaunburtnieki. 1773. gadā vēl nebija uzvārdi, tos daļai atpakaļ raugoties esmu pierakstījis klāt.

1840. – 1860.

I daļa – saturs beigās no 196. – 198. lpp.
II daļa – saturs no 2. – 4. lpp. , 5. – 11. lpp. – tukšas (atstāts rezervē).

Šajā grāmatā trūkst ziņu par Lizdēniem, Sauļiem, Rencēnmuižu, ir Baložiem (nav pārrakstītas). Grāmatā reģistrētajiem dzimušajiem dauviet uzvārdi jau atrodami kapu pieminekļos, un tas atvieglo pētniecību.

Krāsu nozīme un piezīmes tekstā

Ar melno – ierakstīts teksts kā oriģinālā. Ar zilo – ierakstīti mani papildinājumi no citām lapām un grāmatām, ar sarkano – mani tiešie radi. Vājais zīmuļa svītrojums nozīmē, ka to izdarījis mācītājs- cilvēks kaut kad miris. Lappušu numerācija oriģinālā atšķiras un ir iekavās.

Kopš 2018. gada daudzas personas esmu ierakstījis Lindas Lielvārdes Lielkokā (Lielkoks- Strengu radi un kaimiņi), par ko lappuses malā ar sarkanu krāsu sīks pieraksts: Lielk. vai Myheritage.

Andrejs Birzgalis

tlr. 26350038

e-pasts: birzgalis.andrejs@inbox.lv