| Dzimis: | 1882. gada 7. martā Kauguru pagasta Mičkēnos, Valmieras apriņķī |
| Miris: | 1942. gadā Gulaga nometnē PSRS |
| Darbības joma: | žurnālistika, publicistika, aptiekāra palīgs |
| Saistība ar novadu: | mācījies Kauguru pagastskolā, E. Heines privātskolā Valmierā, Valmierā strādājis kā aptiekāra māceklis |
| Pseidonīmi: | Hermanis, Arno, A. Sara u.c. |
Dzīve un radošā darbība
Asars Hermanis (7. martā 1882. gadā Kauguru pagasta Mičkēnos – miris 1942. gadā PSRS. Žurnālists. Jāņa Asara brālis.
Dzimis rentnieka ģimenē. Mācījies Kauguru pagastskolā, E. Heines privātskolā Valmierā. Tērbatas universitātē ieguvis aptiekāra palīga tiesības, bijis aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptiekāra palīgs Rīgā (1900-1905). No 1901. gada darbojies atturības biedrībā “Auseklis”, (1902-1903) strādājis Laikrakstā “Dienas Lapa”, 1905. gadā – laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, gada beigās par piedalīšanos revolucionārajā kustībā arestēts. 1908. gadā vadījis žurnālu “Stari”. Piedalījies Latviešu skatuves biedrības un Jaunā Rīgas teātra dibināšanā, kur strādājis arī par sekretāru un dramaturgu. No 1909. – 1914. gadam bijis laikraksta “Jaunā Dienas Lapa” redakcijas loceklis. No 1914. – 1915. gadam strādājis laikrakstā “Jaunais Vārds” un žurnālā “Domas”. Par Krievijas armijas un valdības kritiku Latvijas bēgļu kongresā 1915. gada oktobrī Petrogradā izsūtīts uz Irkutskas guberņu, kur bijis Ņižņeudinskas pilsētas sekretārs, bet pēc 1917. gada ievēlēts par Irkutskas guberņas zemstes valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1918. gada sākumā arestēts, bet drīz atbrīvots un 1918. gadā kā Irkutskas latviešu pārstāvis ievēlēts Sibīrijas valsts domē. Bijis Sibīrijas pilsētu un zemstu savienības pilnvarotais Austrumsibīrijā. 1919. gadā Irkutskā organizējis Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu latviešu nacionālo centru un Vidussibīrijas latviešu koloniju pārstāvju kongresu, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālo padomi, kurā Asars ievēlēts par sekretāru, informācijas biroja vadītāju un biļetena “Brīvā Latvija” redaktoru. 1920. gadā kopā ar Imantas pulku atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstā “Latvijas Sargs” (1920-1922), bijis Laikraksta “Latvis” galvenā redaktora palīgs (1921-1928), no 1923. gada Rīgas pilsētas domnieks. No 1899. gada presē publicē demokrātiskas ievirzes rakstus par izglītības, literatūras, u.c. jautājumiem, teātra recenzijas. Rakstījis par pretalkohola jautājumiem- “Par gaišāku un labāku nākotni”, “Kas mums darāms?” (abi 1939). Tulkojis L. Andrejeva “Karalis bads” (1908), G. Hauptmaņa “Pirms saules lēkta” (teātrī (1908), grāmatā (1909). 1940. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS.
(Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 40. lpp.)
Foto: https://lv.wikipedia.org/wiki/Hermanis_Asars#/media/Att%C4%93ls:Hermanis_Asars.jpg
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga : Zinātne, 2003. – 40. lpp.
- Ceļš-teoloģisks un kultūrvēsturisks žurnāls Nr. 1, 1995. – 187. lpp.
- Hermanis Asaris // Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga : Antēra, 1992. – 1. sēj., 945. – 946. sl.
- Hermanis Asaris // Es viņu pazīstu. – Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. – 41. lpp.
- Latviešu literatūras vēsture. – Rīga : Literatūra, 1935. – 11. sēj. – 109. lpp.
- Lipša, Ineta. Žūpības apkarotājs Hermanis Asars : [par žurnālistu, LR Saeimas deputātu (1882-1942)] // Lauku Avīze. – Nr. 43 (2003, 4. marts), 16. lpp. – (Iel. “Personas” ; Nr. 13)
- Briedis, Andris. Brīdis pirms jubilejas. – Liesma Nr. 168 (2005, 29. okt.), 9. lpp.
Elektroniskie resursi:
