Maroka – valsts atrodas Āfrikas kontinenta Ziemeļu daļā, bet tās atrašanās vieta liecina par marokiešu vēlmi piederēt Eiropas Savienībai un ļauties Eiropas ietekmei. “Maroka ir kā koks, kura saknes aug Āfrikā, bet lapas elpo Eiropas gaisu,” teicis karalis Hasans II (1929. – 1999.), tā raksturodams savu zemi, kas ir zināma gan ar senām tradīcijām, gan virzību uz moderno pasauli. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis – Atlantijas okeāna piekraste rietumos, Sahāras tuksnesis dienvidos, Eiropa ziemeļos, Vidusjūra un Alžīrija valsts austrumos, arī nosaka tās kultūrvēsturiskos notikumus, ekonomikas un politikas virzību, reliģiskās nostādnes valstī.
Marokiešu lielākā daļa ir islamticīgie (sunnīti). Oficiālās valodas valstī – arābu un berberu, saziņai izmanto arī franču valodu Tuvākā Eiropas valsts – Spānija, ar kuru satikties ļauj Gibraltāra jūras šaurums, kas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru un atdala Eiropu no Āfrikas kontinenta. Īsākais attālums starp abām pasaules daļām šajā šaurumā ir 13 kilometri. Tāpēc cełotāji nolēma pārcelties ar prāmi un apmeklēt arī Lielbritānijai piederošo Gibraltāru, kas ir pats tālākais Eiropas Dienvidu punkts un vienīgā vieta Eiropā, kur vēl savvaļā dzīvo pērtiķi. Tie pavisam nebaidoties, cenšas dibināt kontaktus ar ceļā sastaptiem tūristiem, izrādot savu patiku un nepatiku pret tiem.
Stāstā redzam foto ar pārsteigumu, kas Ievu un Aldi sagaidījis Marokā jau ceļojuma pirmajās dienās – pilsētas centrā mūsu baltais stārķis! Ceļojums pašu rūpēts, neizmantojot tūrisma firmu pakalpojumus, tādēļ bijusi iespēja izjust marokiešu ikdienas “dzīves garšu.” Pilsētās ļoti daudz kaķu, kas pārtiek no tūristu labvēlības un rūpēm. No dzīvnieku valsts Marokā sastopami kamieļi, dažādas čūskas un ķirzakas.
Ceļotāji izmantojuši vietējo transportu, lai pārvietotos pa valsti – autotransportu, vilcienus, tā atklājot līdzīgu pakalpojumu dažādās cenas. Naudas vienība valstī – Marokas dirhēms Jāizceļ arī Marokas virtuve, kuru ietekmējusi arābu un Vidusjūras reģiona ēdienu gatavošanas tradīcijas. Tā kā viena no šīs valsts bagātībām ir augļi un dārzeņi, tad galdā tiek celti aromātiski salāti, garšvielām bagātināti sautējumi, arī gaļas ēdieni un svaigi spiestas sulas. Šī pasākuma dalībniekiem iespēja pagaršot mandarīnlapiņu tēju.
31. janvārī, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā ar saviem iespaidiem par MAROKU dalījās Rencēnu kultūras nama vadītāja Ieva Līne.
Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
