- Pievienoja: 22.04.2020, Santa Eglīte
- Sagatavoja: Liene Apsīte, Aija Kārkliņa
- Organizācija: Mazsalacas pilsētas bibliotēka
Atslēgvārdi
Personas: Jānis Strauts, Jūlijs Madernieks, Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Jānis Tilbergs, Teodors Ūders, Jūlijs Madernieks, Jānis Balodītis, Jēkabs Bīne, K. Avotiņš, Herberts Līkums, Augusts Dīriķis, Egons Cēsnieks, Kārlis Avotiņš, Kārlis Veidemanis, Olga Ērmane, Nellija Nurmika, Otomija Andersone, Hermanis Trops, E. Veide, E. Šmits
Vietvārdi: Bauskas apriņķis, Misas pagasts, Rīga, Harkova, Ukraina, Maskava, Voroņeža, Krievija, Veļikije Luki, Zemgale, Mazsalaca, Rūjiena, Valmiera
Iestādes, biedrības: Jūlija Madernieka studija, laikraksts “Dzimtenes vēstnesis”, Harkovas mākslas skola, Kremlis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Veļikije-Luku pilsētas teātris “Komuna”, Misas pagasta valde, Mazsalacas pamatskola, Mazsalacas vidusskola, Varakļānu vidusskola, ražošanas artelis “Salacas amatnieks”, Mazsalacas kultūras nams, Mākslinieku Savienība, Neatkarīgo mākslinieku vienība, Kultūras fonds
Scenogrāfija (noformējums) izrādēm: “Pūt vējiņi”, “Vedekla”, ”Skroderdienas Silmačos”, “Ugunī”, “Pret kalnu”
J. Strauta darbi: “Pļāvējs”, “Pašportrets”
Bauskas apriņķa Misas pagastā dzimušais gleznotājs Jānis Strauts (1893-1982) savu māksliniecisko izglītību ieguva vispirms Jūlija Madernieka studijā Rīgā (1911-1915).
Pirmo reizi J. Strauta darbi tika izstādīti kopējā izstādē 4. Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā, 1914. gadā. Tajā piedalījās arī tādi mākslinieki, kā J. Rozentāls, V. Purvītis, J. Tilbergs, T. Ūders u.c. Lai gan J. Madernieks nevēlējās, lai viņa audzēkņi piedalītos izstādē, J. Strauts palūdza savu paziņu Jāni Balodīti iesniegt viņa darbus ar savu vārdu. Laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” tie tika atzinīgi novērtēti. Tas iedvesmoja jauno mākslinieku turpmākajam mākslas ceļam.
Sākoties 1. pasaules karam, saņemot valsts stipendiju, J. Strauts turpināja iegūt izglītību Harkovas mākslas skolā Ukrainā (1915-1918), kopā ar tādiem māksliniekiem, kā J. Bīne, K. Avotiņš, H. Līkums, A. Dīriķis, E. Cēsnieks. 1917. gadā Harkovā notika izstāde, kurā J. Strauts piedalījās ar 8 gleznām, no kurām viena, “Pļāvējs” tika prēmēta un ievietota skolas muzejā.
1918. gadā Maskavā, Kremlī notika visā Krievijā esošo “Latviešu kopējā mākslinieku izstāde”. Tajā J. Strauts piedalījās ar 4 darbiem, tai skaitā “Pašportretu”, ko vēlāk pārdeva Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Diemžēl pārējie darbi, kas piedalījās šajā izstādē pazuda, jo māksliniekam pēc izstādes nebija iespējas tiem aizbraukt pakaļ.
J. Strauts no 1918. līdz 1920. gadam strādāja par pasta telegrāfa darbinieku un 15. armijas karaspēka daļas ceļojošā teātra dekoratoru Voroņežā, Krievijā. No 1920. līdz 1922. gadam viņš strādāja Veļikije-Luku pilsētas teātrī “Komuna” par skatuves gleznotāju, kā arī pilsētas klubā par mākslas studijas vadītāju, zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju. 1922. gadā, atgriezies Latvijā, viņš pārmaiņus dzīvoja gan Rīgā, gan Zemgalē un nodevās glezniecībai, kā arī strādāja Misas pagasta valdē par darbveža palīgu. 1923. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (ko tolaik sauca citādi) notika gleznu izstāde kopā ar Kārli Avotiņu, Augustu Dīriķi un Kārli Veidemani. 1924. gadā viņš pārcēlās uz Mazsalacu, kur sāka strādāt Mazsalacas pamatskolā un vidusskolā kā zīmēšanas, mākslas vēstures un glītrakstīšanas skolotājs. Tur viņš strādāja līdz 1932. gadam. 1927. gadā apprecējās ar svešvalodu skolotāju Olgu Ērmani un 1928. gadā iegādājās īpašumu Mazsalacā, Kalna ielā 2, aktīvi ņemot dalību mājas plānojuma izstrādē. 1940. gada rudenī sāka strādāt Varakļānu vidusskolā, bet drīz pārnāca uz Mazsalacas vidusskolu, kur līdz 1941. gadam bija mācību daļas vadītājs. No 1949. līdz 1956. gadam viņš strādāja ražošanas artelī “Salacas amatnieks”. No 1956. līdz 1962. gadam bija Mazsalacas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs. Tika veidotas sienas avīzes, lozungi (arī tekstilfabrikai, pienotavai u.c.), dekorācijas, vadīja režiju teātrim. Ar labu vārdu viņu atceras ilggadējā Mazsalacas kultūras nama vadītāja Nellija Nurmika, īpaši pieminot noformējumus izrādēm “Pūt vējiņi”, “Vedekla”, ”Skroderdienas Silmačos”, “Ugunī”, “Pret kalnu” un neaizmirstamās Mākslas dienas, kurās interesenti varēja viesoties mākslinieka mājās.
Viņš netika uzņemts Mākslinieku Savienībā, jo pēc 1940. gada netika vairs izstādījis savus darbus Rīgā. No 1930. līdz 1940. gadam viņš bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un piedalījās daudzās šīs biedrības rīkotajās, kā arī Kultūras fonda un ceļojošajās izstādēs. J. Strauts regulāri piedalījās arī Rūjienas un Valmieras tēlotājas mākslas izstādēs. Tās notika kopā ar māksliniekiem O. Andersoni, H. Tropu, E. Veidi, E. Šmitu u.c. J. Strautam bijušas arī vismaz četras personālizstādes.
J. Strauta mūžs bijis garš un ļoti ražīgs. Savulaik mācīta zīmēšana, gleznošana, veidošana, mākslas vēsture, rasēšana, glītrakstīšana un pat mūzika. Interesanti, ka viņš nekad neļāva sevi saukt par mākslinieku un neparakstīja tos darbus, ko neatzina par gana labiem. Labāk viņam patika apzīmējums – gleznotājs. Līdzcilvēki viņu raksturo kā enerģisku, strādīgu, sirsnīgu, koleģiālu, mērķtiecīgu, smalkjūtīgu utt., ar īpašu attieksmi pret dabu un lietām. Kopā ar dekorāciju metiem, mūža laikā tapuši vairāki tūkstoši darbu. Daudzi no tiem pārdoti, vai kara laikā pazuduši. Dažas viņa gleznas iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Gleznas no laika posma pirms pārcelšanās uz Mazsalacu nav saglabājušās. Gleznojis pārsvarā ar eļļu, akvareli, ogli. Darbos dominē ainavas dažādos gada laikos, lauku dzīve, bērni, ziedi. Līdztekus sudrabaini pelēkajam, gleznās iemirdzas arī košāki krāsu triepieni.
Par Jāni Strautu lasīt arī NOVADNIEKI
Izmantotie avoti:
- Māksla un arhitektūra biogrāfijās: enciklopēdija. 3.sēj. R – V. – Rīga : Preses nams, 2000. – 255 lpp.: il. – (Latvija un latvieši). ISBN 9984-00-361-2.
- Luste, Normunds. Mazsalaca III. Ievērojamie mazsalacieši. (Ievērojamie mazsalacieši, revolucionārie cīnītāji un kultūras darbinieki). 197X. – 59 lpp. (Noformēja Mazsalacas v-sk. novadpētniecības pulciņa biedri skolotāja N. Lustes vadībā).
- Fotogrāfijas no Antras Aizpurietes personīgā arhīva un Mazsalacas pilsētas bibliotēkas digitālā arhīva.
