Jāņa Valtera Čokas (1927–1989) atmiņas par 1940. gada vasaru ir rakstītas 20. gadsimta 50. gados, taču LFK ir pieejams atmiņu pārrakstījums. Jāņa sieva Ruta pēc viņa nāves 1992. gadā ir sākusi pārrakstīt vīra manuskriptu (viens no galvenajiem iemesliem – Jānim nav bijis skaidrs rokraksts). Šo pārrakstīto versiju 1994. gada 31. janvārī viņa uzdāvināja abu kopīgajam dēlam Andrim 30. dzimšanas dienā.
Jānis Valters ir bijis romantiskas dabas cilvēks, tādēļ viņa atmiņas vēsta par pirmo mīlestību, kuru sastapa 1940. gada vasarā Mazsalacas pusē “Kangaros”, kopdams mazpulku dārziņu. Par Jāņa romantisko dabu liecina arī tas, ka pēc savas nākamās sievas Rutas iepazīšanas viņa ar ģimeni tika deportēta uz Sibīriju, savukārt Jānis viņu sagaidīja atgriežamies un 1954. gadā apprecēja.
Jānis aizraujas ar gleznošanu un dzeju, papildus atmiņām ir saņemtas arī Jāņa glezniņas un 1950. gadā paštaisīts dzejoļu krājums ar padomju varai netīkamiem dzejoļiem.
Ar Jāņa Valtera Čokas atmiņu stāsta turpinājumu var iepazīties Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā.
