- Pievienoja: 16.04.2026, Santa Eglīte
- Sagatavoja: Agita Lapsa
- Organizācija: Valmieras bibliotēka
Skulptūru dārzs
Būtiski Latvijas mākslas vēstures akcenti ir Valmieras akmens tēlniecības simpoziji, kas pilsētā notika divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados, lai radītu darbus tēlniecības parkam. Tolaik piecos gados tika izveidotas gandrīz četrdesmit skulpturālas kompozīcijas. Pirmajā plenērā 1984.gadā strādāja šo akciju iniciators un vadītājs Andris Vārpa, Gvido Buls un Juris Švalbe. Nākamajā gadā plenērs ieguva nosaukumu ”Valmieras akmens tēlniecības simpozijs-1985” un dekoratīvas skulptūras veidoja Gvido Buls, Romualds Getautis, Pauls Jaunzems( tolaik Gerasimenko), Guntars Vagners un Andris Vārpa. 2. Valmieras akmens tēlniecības simpozijā kopā ar latviešu tēlniekiem Raiti Bēci, Gvido Bulu, Romualdu Getauti, Aigaru Krievānu, Timiānu Munkēvicu, Solveigu Vasiļjevu un Andri Vārpu strādāja igauņi Andruss Kasemā un Ahti Sepets. 1987. gada simpozijā kopā strādāja Gvido Buls, Pauls Jaunzems (tolaik Gerasimenko), Romualds Getautis, Aigars Krievāns, Gita Mergupe, Solveiga Vasiļjeva, Andris Vārpa, Tartu mākslinieki Andruss Kasemā un Ilmars Kruzamē un Azerbaidžānas mākslinieks Huseins Ahverdijevs. 1988.gadā bija pārtraukums, bet pēdējais tēlniecības simpozijs notika 1989. gadā. Togad strādāja Gvido Buls, Romualds Getautis, Aigars Krievāns, Nikolajs Petraškevičs, Ahti Sepets, Solveiga Vasiļjeva un Andris Vārpa. Diemžēl vairāki darbi palika nepabeigti.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, mainoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, notika bijušās mācītājmuižas dārzā novietoto skulptūru eksponēšanas vietas maiņa un septiņi tēlniecības simpozijos izveidotie darbi tika uzstādīti Valmieras Valsts ģimnāzijas dārzā. 2004. gadā valsts ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka enerģijas rosināta plenērakcija savā divdesmitajā dzimšanas gadā sāka atdzimt ne tikai kā akmens tēlniecības simpozijs un mēģinājums atjaunot šo simpoziju tradīciju. Jaunu tēlu un ideju meklējumu izpausmes tika meklētas plenēra darbā iesaistot keramiķus. Strādāja Gvido Buls, Dace Blūma, Solveiga Vasiļjeva, Reinis Vārpa, Andris Vārpa un Kristīne Zemļicka. Izanalizējot pirmā jaunā plenēra veiksmes un kļūdas tika izstrādāta koncepcija, kas iezīmēja darbības vadmotīvu tuvākajiem gadiem. 2005. gada Ģīmes ezera krastos notika otrais Vides mākslas plenērs un pirmo reizi strādāja Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Mākslas vidusskolas absolventu vasaras brīvā radošā darbnīca. Abas mākslinieku akcijas atbalstīja pilsētas domes, valsts ģimnāzija un uzņēmēji. Vides mākslas plenēra dalībniekiem tika piedāvāts strādāt tematiski, ņemot vērā Ģīmes ezera krastā pie ģimnāzijas veidoto dabas taku, kur vienkopus būs iespējams atrast visu Latvijas dabas dažādību – augus, akmeņus, dažādas augsnes, kā arī apgūt astronomiju mācību observatorijā. Organizatori piedāvāja māksliniekiem četrus darbu vadmotīvus: pirmkārt, meklēt darbu saturu putnos, dzīvniekos, kokos un citur Latvijas dabā. Otrs satura vadmotīvs bija uguns vai citu pamatelementu skulpturāls risinājums. Trešais iespējamais darbu aspekts- Latvijas ainavas motīvu pārveidošana zīmēs. Ceturtais ir ekoloģija, cilvēka un dabas attiecības, kā arī komentārs par mūsdienu ”atkritumu kultūru”. Vienīgā Vides ”plenēra” prasība bija skulptūrās vai vides objektos akcentēt materiāla saskaņu vai gluži pretēji – nesaskaņu ar dabu. Plenēra kopīgā vēstījuma pamatdoma – komfortabla, tīra un bezrūpīga dzīve nedrīkst sagandēt apkārtējo vidi. Vides mākslas plenērā strādāja Andris Dukurs, Andris Vārpa un Solveiga Vasiļjeva.
Vairāk kā desmit bijušie Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Mākslas vidusskolas absolventi pašlaik jau pabeiguši Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru, bet daļa vēl turpina studijas. Tāpēc, lai uzskatāmi parādītos abu augšminēto mācību iestāžu pedagoģiskā darba rezultāti un tas, kādas kvalitātes bijušie audzēkņi sasnieguši dažādās mākslas nozarēs, tika rīkota absolventu vasaras brīvā radošā darbnīca. Vairāki absolventi pēc mākslas maģistra grāda iegūšanas atgriezušies Valmierā. Tāpēc organizatori uzskata, ka pilsētai ir svarīgi atbalstīt un veicināt vietējo jauno mākslinieku daiļradi. Jo ir iespējams, ka tieši viņu darbi nākotnē nesīs Valmieras vārdu pasaulē. Plenēra rīkotāji neierobežoja dalībnieku darbu tematiku. Akcija bija iecerēta kā unikāla iespēja satikties, lai brīvā un nepiespiestā gaisotnē eksperimentētu un radītu mākslas darbus, kas laikmetīgi un daudzveidīgi interpretē realitāti un būtiskus procesus sabiedrībā. 2005.gada Absolventu vasaras brīvā radošā darbnīcā piedalījās Evija Dindone, Ieva Konstante, Ieva Lapiņa, Iveta Plauktiņa un Kristīne Zemļicka. Absolventu Vasaras brīvo radošo darbnīcu vadīja māksliniece Dace Blūma, kas akcijas laikā izveidoja dekoratīvu šamota kompozīciju, kas simbolizē debess puses.
Šim nelielajam ieskatam tēlniecības simpoziju vēsturē un iespējamajai nākotnei ir pievienots publikāciju saraksts, kas ieinteresētam skatītājam ļauj gūt plašāku ieskatu ar šīm mākslinieku akcijām saistītajos notikumus, izprast to būtību un vietu mūsu mākslas vēsturē.
Aivars Leitis
Publikāciju saraksts ( sagatavoja A. Leitis)
- Aivars Leitis. …tēlnieku vasara. Padomju Jaunatne.1984.gada 9.oktobrī.
- Armīns Lejiņš. Atmiņas par vasaru. Liesma. 1985.gada. 21.decembrī.
- Valmieras akmens tēlniecības plenērs – 85. Katalogs. Ievada autors Andris Vārpa. Valmiera. 1986. gads
- Armīns Lejiņš. Deviņi tēlnieki un Valmiera. Liesma. 1986.gada 15.jūlijā.
- Aivars Leitis. Valmierā, Rātsupītes krastos. Dzimtenes Balss. 1986.gada 6.novembrī.
- Aivars Leitis. Ceļa sajūta. Liesma. 1987.gada 13.martā.
- Vija Ulmane. Skulptūra dzīvajiem. Literatūra un māksla. 1987.gada 17.aprīlis.
- Armīns Lejiņš. „”Valmieras akmens” mēnesis skulptūru parkā. Liesma. 1987.gada 14.augusts.
- Aivars Leitis. Kurp ej, Valmieras akmen? Padomju Jaunatne. 1987.gada 16.septembris.
- Armīns Lejiņš. No „”Pamestības vārtiem” līdz „”Laika upei”. Liesma. 1987.gada 20.oktobrī.
- Aivars Leitis. Tēlniecības plenērs Valmierā. Liesma. 2004.gada 4.augustā.
- Aivars Leitis. Pilsētvide kā vieta mākslai. Intervija ar Jāni Zemļicki. Neatkarīgā Rīta avīze. 2004.gada 17.augusts.
- Valmiera domā un rada. Valmiera., 2005. gads
- Aivars Leitis. Jaunākās plenērakcijas Valmierā. Studija. 2005. gada oktobris/novembris (44).
Skulptūru dārzā eksponētie darbi, kas tapuši līdz 2005. gadam:
- Reinis Vārpa. ”Visu sarunāsim!” Granīts. H – 240 cm, platums – 160 cm, 2004. gads
- Juris Švalbe. ”Saskaņa”. Granīts. H – 195 cm, platums – 72 cm, 1984. gads
- Aigars Krievāns. ”Tiesa”. Granīts, metāls, marmors. H – 196 cm, platims- 240 cm, 1987. gads
- Solveiga Vasiļjeva. ”Triumfa rati”.Granīts. H – 220 cm, platums – 66 cm, 1987. gads
- Pauls Jaunzems (Gerasimenko).”Briešana”. Granīts. H – 120 cm, platums 120 cm, 1985. gads
- Gvido Buls. ”Domātājs”. Granīts. H – 140 cm, platums- 60 cm, 1984. gads
- GvidoBuls. ”Žokļi”.Granīts.H-155cm,Platums–196cm, 1985. gads
- Solveiga Vasiļjeva. ”Nelīst!”. Granīts, metāls. H – 320cm, platums – 68cm, 2004. gads
- Gvido Buls, Reinis Vārpa. ”Saule, Zeme un mēness”. Granīts, stikls, metāls. H-128, Ø = 129 cm.
- Dace Blūma. ”Uz kuru pusi?”. Šamots. H – 70 cm, platums 120 x 115 cm, 2005. gads
- Dace Blūma. ”Lidojums”. Šamots. H – 127cm, platums 180 x 109 cm. 2004. gads
- Kristīne Zemļicka. ”Zeme” Šamots. H – 50 cm, h – 34cm. 2004. gads
- Solveiga Vasiļjeva. ”Māja vientuļiem dabas vērotājiem”. Metāls. H – 322 cm, Platums 370 x 370 x 620 cm. 2005. gads
- Andris Vārpa. ”Nesēdi virsū!” Granīts. H – 45 cm, h- 47cm, 2004. gads
Valmieras akmenstēlniecības simpozija darbi. Mihaila Ignata foto kolekcija.
