Nostāsts par akmeni Ramatas pagastā un kāršu spēlmaņiem
- Teicējs: ERNESTS RUDZĪTIS
- no Vecates pag. “Pakalniem” (Burtnieku novads).
- Dzimis 1943. gada 29. janvārī Rīgā. Bērnībā dzīvojis Sēļu pag. “Eglītēs” (Mazsalacas novads)
- Pierakstīja: Agita Lapsa 20.12.2016. Mazslacā, stāstu pasākums “Ziemas stāsti”
Ziniet, lejā bija tādas mājas, kas ir ramatietis, tie zin, “Kažoki”. No turienes, tajos vecos, labos laikos, uz Mazsalacu brauc a zirgu. Svētdienas rīts, Mazsalacā i tirgus. Nu, man vecaistēs brauc. Apmēram pusceļā, vārdsakot, tur i tāds meža ceļš un malā i liels akmens. Tad viņš brauc, viņš saka : “Es skatos: sēž seši vīri, ugunskurs kurās, un šie spēlē kārtis uz akmeņa.”
Nu, vecis nav bijis no māņticīgajiem, vārdsakot, aptur zirgu un ies palūrēt, kas tur ir. Iet tuvāk, nav nekā, akmens auksts. Viss ir miers un klusums. Pabrauc bišķīt, sēžās, nu nau, nu, varbūt izlikās. Pabrauc un paskatās atpakaļ – šēž [šie] atkal un spēlē kārtis. Nu, vot i mistika! … Tas akmens ceļmalā kā stāvējis, tā stāv.
Par “Dreimaņu” saimnieku, kas noslēdza līgumu ar nelabo
- Teicējs: ERNESTS RUDZĪTIS un IRĪNA RUDZĪTE
- dzīvo Vecates pag. mājās “Pakalni” (Burtnieku novads).
- Dzimis 1943. gada 29. janvārī Rīgā. Bērnībā dzīvojis Sēļu pag. “Eglītēs” (Mazsalacas novads)
- Pierakstīja: Agita Lapsa 20.12.2016. Mazslacā, stāstu pasākums “Ziemas stāsti”
Irīna: Viņam [Ernestam] to vecāki stāstīja. Viņš netālu no Dreimaņiem dzīvoja “Ziemeļos” [kādreiz bija kolhozs “Ziemeļi”]. Tur māja tāda bija – “Dreimanis”.
Ernests: Tur viņas vairs nav, tās mājas. Tur arī tāda mistika bija – Dreimanis skaitījās Sēļu pusē viens no bagātākajiem saimniekiem. Tās leģendas klīst tādas, pa to saimnieku, ka tas noslēdzis līgumu a velnu. Vārdsakot, [velns prasījis], ko šis dos, saproties, lai būtu bagātība – vistu vai cāļus? Šinī gadījumā domāti vai nu sieva, vai bērns. Tik tiešām, ticat neticat, man to stāstīja, un es tikai atstāstu: pirmie bērni, kas dzima tajā pašā mājā Sēļos, tajos “Dreimaņos”, nākošā naktī – galva uz otru pusi, vispār, apgriezts kakls. Kamēr pārbrauca uz citu māju tur uz “Kaktiņiem”. Tur kau kur iekšā aiz Mazsalacas tāda māja, kur ir Kaktiņi, uz Mazsalacas – Sēļu ceļa. Tas vienīgais, kurš palika. Nu mistika. … Tā saucamais Dreimaņa Velnozols vēl tagad tur stāv.
Citu variantu par Dreimaņu Velnozolu pierakstījis Guntis Eniņš:
http://www.ancientsites.eu/lv/objects/tree/558-devil%E2%80%99s-oak-%E2%8…
